Atšķirības starp "Arheogrāfija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Arheogrāfija''' (no gr. ''archaios'' - "sens" + ''graphō'' - "rakstu"; an. ''Archaeography'') - [[Vēstures palīgdisciplīnas|vēstures zinātnes palīgdisciplīna]], kas nodarbojas ar seno rakstu pieminekļu aprakstīšanu, komentēšanu un izdošanu. Tā arī nodarbojas ar arhīva dokumentu un to kompleksu apzināšanu (arheogrāfiskā heiristika), ar vēstures avotu atribūciju un datēšanu, kā arī ar to atlasi publicēšanai, lai krājumos panāktu augstāku reprezentativitātes pakāpi.
+
'''Arheogrāfija''' (no gr. ''archaios'' - "sens" + ''graphō'' - "rakstu"; an. ''Archaeography'', kr. ''археография'') - [[Vēstures palīgdisciplīnas|vēstures zinātnes palīgdisciplīna]], kas nodarbojas ar seno rakstu pieminekļu aprakstīšanu, komentēšanu un izdošanu. Tā arī nodarbojas ar arhīva dokumentu un to kompleksu apzināšanu (arheogrāfiskā heiristika), ar vēstures avotu atribūciju un datēšanu, kā arī ar to atlasi publicēšanai, lai krājumos panāktu augstāku reprezentativitātes pakāpi.
  
 
==== Lioteratūra par šo tēmu ====
 
==== Lioteratūra par šo tēmu ====

Versija, kas saglabāta 2014. gada 12. maijs, plkst. 07.48

Arheogrāfija (no gr. archaios - "sens" + graphō - "rakstu"; an. Archaeography, kr. археография) - vēstures zinātnes palīgdisciplīna, kas nodarbojas ar seno rakstu pieminekļu aprakstīšanu, komentēšanu un izdošanu. Tā arī nodarbojas ar arhīva dokumentu un to kompleksu apzināšanu (arheogrāfiskā heiristika), ar vēstures avotu atribūciju un datēšanu, kā arī ar to atlasi publicēšanai, lai krājumos panāktu augstāku reprezentativitātes pakāpi.

Lioteratūra par šo tēmu

  • Ivanovs, A. Latvijas arheogrāfija un rakstīto vēstures avotu saglabāšanas un popularizēšanas problēmas. // Urtāns, J. (sast.) Kultūras krustpunkti: Latvijas Kultūras akadēmijas zinātnisko rakstu krājums. 4. laidiens. Rīga, 2008. 42.–50. lpp.
  • Ivanovs, A. Arheogrāfija, avotu mācība un vēstures speciālās zinātnes jaunāko laiku Latvijas vēstures izpētē. // Latvijas Vēsture: Jaunie un Jaunākie Laiki. 2007. Nr. 2 (66). 15., 16. lpp.
  • Ivanovs, A. Modern Latvian Archaeography. // Vēsture: Avoti un cilvēki. Humanitārās fakultātes XVII zinātnisko lasījumu materiāli. Vēsture XI. Daugavpils, 2009. 125., 126. lpp.

  • Ivanovs, A. Latvian Archaeography: A Case Study of Interaction of Baltic German and Russian Tradition. // The Baltic Region between Germany and Russia. Dependence and Independence in Past and Present. 7th Conference on Baltic Studies in Europe. Lüneburg, June 8–10, 2007. - Lüneburg, 2007.

  • Козлов, В. Основы теоретической и прикладной археографии. 2-е изд., пе- рераб. и доп. - Москва, 2008. С. 57–91
  • Отбор исторических источников для публикации в различных типах и видах изданий документов. Методические рекомендации. - Москва, 1986.
  • Источниковедческие проблемы истории народов Прибалтики. / Бирон, А. - Рига, 1970.
  • Правила издания исторических документов в СССР. Изд. 2-е, перераб. и доп. - Москва, 1990.
  • Добрушкин, Е. Археографическая теория и источниковедческая практика (к вопросу о взаимосвязи). // Россия в IX–XX веках: Проблемы истории, историографии и источниковедения. Москва, 1999. C. 129–132.
  • Королев, Г. Медиевистическая археография за рубежом: Труды XIX–начала ХХ в. - Москва, 2003.

Resursi internetā par šo tēmu