Atšķirības starp "Karonāde" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Carronade_(schematics).jpg|right|thumb|300px|]] | [[Attēls:Carronade_(schematics).jpg|right|thumb|300px|]] | ||
− | '''Karonāda''' (kr. ''карронада'') - XVIII-XIX gs. [[jūras artilērija]]s gludstobra vieglais lielgabals uz lafetes, īsu stobru (7-8 kalibri) un zemu šaušanas ātrumu (~250 m/s). Izplatītākie kalibri: 12, 18, 24, 32 un 42 mārciņas. Pirmo reizi šāda tipa lielgabals izgatavots 1779. gadā Karonā (Skotija). | + | '''Karonāda''' (kr. ''карронада'') - XVIII-XIX gs. [[jūras artilērija]]s gludstobra vieglais lielgabals uz lafetes, īsu stobru (7-8 kalibri) un zemu šaušanas ātrumu (~250 m/s). Izplatītākie kalibri: 12, 18, 24, 32 un 42 mārciņas. Pirmo reizi šāda tipa lielgabals izgatavots 1779. gadā Karonā (Skotija). Sākot ar 1808. gadu masveidā ieviests Anglijas jūras kara flotē, visbiežāk apbruņojot [[fregate]]s. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== |
Versija, kas saglabāta 2014. gada 4. jūnijs, plkst. 13.20
Karonāda (kr. карронада) - XVIII-XIX gs. jūras artilērijas gludstobra vieglais lielgabals uz lafetes, īsu stobru (7-8 kalibri) un zemu šaušanas ātrumu (~250 m/s). Izplatītākie kalibri: 12, 18, 24, 32 un 42 mārciņas. Pirmo reizi šāda tipa lielgabals izgatavots 1779. gadā Karonā (Skotija). Sākot ar 1808. gadu masveidā ieviests Anglijas jūras kara flotē, visbiežāk apbruņojot fregates.
Literatūra par šo tēmu
- Ādolfs G. Šaujamieroči 15.-18. gadsimtā. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.3., 22.-23. lpp.
- Чиполла К. Артиллерия и парусный флот. Описание и технология вооружения XV-XVIII веков. - Центрполиграф: Москва, 2007 (1965). ISBN 978-5-9524-3303-8
- Широкорад А.Б. Энциклопедия отечественной артиллерии. - Харвест: Минск, 2000