Atšķirības starp "Karonāde" versijām
m |
|||
| (6 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Carronade_(schematics).jpg|right|thumb|300px|]] | [[Attēls:Carronade_(schematics).jpg|right|thumb|300px|]] | ||
| − | ''' | + | '''Karonāde''' (an. ''carronade'', vc. ''Karronade'', kr. ''карронада'') - XVIII-XIX gs. [[jūras artilērija]]s gludstobra vieglais lielgabals uz lafetes, īsu stobru (7-8 kalibri) un zemu šaušanas sākuma ātrumu (~250 m/s). Izplatītākie kalibri: 12, 18, 24, 32 un 42 mārciņas. Pirmo reizi šāda tipa lielgabals izgatavots 1779. gadā Karonā (Skotija), Čārlza Gaskoina (''Charles Gascoigne'', 1738–1806) lietuvē (tāpēc sākotnēji šo lielgabalu tipu dažkārt dēvēja par '''gaskonādēm''' - ''gasconade''). Sākot ar 1808. gadu lielgabalu tips masveidā ieviests Anglijas jūras kara flotē, visbiežāk apbruņojot [[fregate]]s. Koka kuģu ēras laikā tika uzskatīts par efektīvāko jūras kauju tuvcīņas ieroci: mazā pulvera lādiņa un īsā stobra dēļ šāviena sākuma ātrums bija zems, tāpēc lode ar masu nevis cauršāva, bet gan caurlauza pretinieka kuģa bortu, trāpījuma vietā radot koka šķēpeļu gūzmu, kas kā [[šrapnelis]] šķīda uz visām pusēm, nogalinot visu dzīvo (karonādes uz līnijkuģiem izvietoja to augšējā klājā, attiecīgi, tās tēmēja uz pretinieka kuģu falšbortu, kas bija plānāks un no mazāk izturīgas koksnes, nekā pamata borts, kuru karonādes lode caursist nespēja). |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2014. gada 4. jūnijs, plkst. 13.42
.jpg)
Karonāde (an. carronade, vc. Karronade, kr. карронада) - XVIII-XIX gs. jūras artilērijas gludstobra vieglais lielgabals uz lafetes, īsu stobru (7-8 kalibri) un zemu šaušanas sākuma ātrumu (~250 m/s). Izplatītākie kalibri: 12, 18, 24, 32 un 42 mārciņas. Pirmo reizi šāda tipa lielgabals izgatavots 1779. gadā Karonā (Skotija), Čārlza Gaskoina (Charles Gascoigne, 1738–1806) lietuvē (tāpēc sākotnēji šo lielgabalu tipu dažkārt dēvēja par gaskonādēm - gasconade). Sākot ar 1808. gadu lielgabalu tips masveidā ieviests Anglijas jūras kara flotē, visbiežāk apbruņojot fregates. Koka kuģu ēras laikā tika uzskatīts par efektīvāko jūras kauju tuvcīņas ieroci: mazā pulvera lādiņa un īsā stobra dēļ šāviena sākuma ātrums bija zems, tāpēc lode ar masu nevis cauršāva, bet gan caurlauza pretinieka kuģa bortu, trāpījuma vietā radot koka šķēpeļu gūzmu, kas kā šrapnelis šķīda uz visām pusēm, nogalinot visu dzīvo (karonādes uz līnijkuģiem izvietoja to augšējā klājā, attiecīgi, tās tēmēja uz pretinieka kuģu falšbortu, kas bija plānāks un no mazāk izturīgas koksnes, nekā pamata borts, kuru karonādes lode caursist nespēja).
Literatūra par šo tēmu
- Ādolfs G. Šaujamieroči 15.-18. gadsimtā. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.3., 22.-23. lpp.
- Чиполла К. Артиллерия и парусный флот. Описание и технология вооружения XV-XVIII веков. - Центрполиграф: Москва, 2007 (1965). ISBN 978-5-9524-3303-8
- Широкорад А.Б. Энциклопедия отечественной артиллерии. - Харвест: Минск, 2000
