Atšķirības starp "Kaperēšana" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
4. rindiņa: 4. rindiņa:
  
 
* [http://www.shsu.edu/~his_ncp/Privat.html Solomon Drowne. Privateering during the American Revolution.]
 
* [http://www.shsu.edu/~his_ncp/Privat.html Solomon Drowne. Privateering during the American Revolution.]
 +
* [http://www.thebermudian.com/past-issues/265 Gavin Shorto. Bermuda in the Privateering Business]
 +
* [http://bobrowen.com/nymas//warof1812paper/paperrevised2006.html American Privateers in The War Of 1812]
 +
* [http://historymatters.gmu.edu/d/6236/ Andrew Sherburne’s Experiences on a Privateer During the Revolutionary War]
 +
* [http://www.gutenberg.org/ebooks/24882 Privateering and Piracy in the Colonial Period by J. Franklin Jameson - gutenberg.org]
 
----
 
----
 
* [http://www.krugosvet.ru/enc/istoriya/KAPERSTVO.html Каперство - Энциклопедия Кругосвет]
 
* [http://www.krugosvet.ru/enc/istoriya/KAPERSTVO.html Каперство - Энциклопедия Кругосвет]

Versija, kas saglabāta 2014. gada 14. jūlijs, plkst. 13.12

Kaperēšana (no hol. kapen - laupīt uz jūras) - licencēta jūras laupīšana (pirātisms) jaunajos un jaunākajos laikos Eiropā, kad kara stāvoklī esoša valsts izsniedza privātpersonām kuģu īpašniekiem licences (fr. lettre de marque, an. letter of marque) ar tiesībām izsekot, uzbrukt un sagūstīt naidīgo valstu tirdzniecības kuģus (vai neitrālo valstu kuģus, kas pārkāpj noteikto blokādi, piegādājot naidīgajai valstij preces), kaperim paturot lielāko daļu laupījuma sev. 1856. gada Parīzes konferencē Eiropas valstis vienojās kaperēšanu aizliegt un kriminalizēt.

Resursi internetā par šo tēmu