Atšķirības starp "Ēģiptes valsts" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Senā Ēģipte''' - valsts Āfrikas ziemeļaustrumos, Nīlas upes baseinā, kas ar īslaicīgiem pārtraukumiem pastāvēja laikā no IV_III g.tk.pm.ē. mijas līdz 30.g.p.m.ē. Pirmie valstiskie veidojumi - ''nomes'', - Nīlas baseinā radās IV g.tk.p.m.ē., un gadu tūkstoša vidū tās tika apvienotas divās [[Monarhija|monarhijās]]: Lejasēģiptē un Augšēģiptē. Ap 3000. gadu Augšēģiptes [[faraons]] iekaroja Lejasēģipti, izveidojot vienu lielvalsti. Senās Ēģiptes pastāvēšanas laiku pieņemts periodizēt: | '''Senā Ēģipte''' - valsts Āfrikas ziemeļaustrumos, Nīlas upes baseinā, kas ar īslaicīgiem pārtraukumiem pastāvēja laikā no IV_III g.tk.pm.ē. mijas līdz 30.g.p.m.ē. Pirmie valstiskie veidojumi - ''nomes'', - Nīlas baseinā radās IV g.tk.p.m.ē., un gadu tūkstoša vidū tās tika apvienotas divās [[Monarhija|monarhijās]]: Lejasēģiptē un Augšēģiptē. Ap 3000. gadu Augšēģiptes [[faraons]] iekaroja Lejasēģipti, izveidojot vienu lielvalsti. Senās Ēģiptes pastāvēšanas laiku pieņemts periodizēt: | ||
| − | * Senā valsts (~2800.-~2250. g.p.m.ē.) | + | * Agrā valsts (~3000.-~2800. g.p.m.ē.) - kad izveidojās birokrātisks valsts pārvaldes aparāts, ''nomes'' kļuva par administratīviem apgabaliem, ko pārvaldīja [[Nomarhs|nomarhi]]. |
| + | * Senā valsts (~2800.-~2250. g.p.m.ē.) - kad nostiprinājās faraonu vara, centralizējās valsts, tapa regulārā armija, sabiedrība diferencējās. | ||
* Pirmais sairuma periods (~2250.-~2050. g.p.m.ē.) | * Pirmais sairuma periods (~2250.-~2050. g.p.m.ē.) | ||
| − | * Vidējā valsts (~2050.-~1700. g.p.m.ē.) | + | * Vidējā valsts (~2050.-~1700. g.p.m.ē.)- kad pieauga centralizācija, vērojama civilizācijas materiālā attīstība. |
* Otrais sairuma periods (~1700.-1580. g.p.m.ē.) | * Otrais sairuma periods (~1700.-1580. g.p.m.ē.) | ||
| − | * Jaunā valsts (1580.-1070. g.p.m.ē.) | + | * Jaunā valsts (1580.-1070. g.p.m.ē.) - kad Ēģipte sasniedza savas varenības maksimumu, iekarojot [[Levante|Levanti]]. |
| − | * Vēlā valsts (1070.-332. g.p.m.ē.) | + | * Vēlā valsts (1070.-332. g.p.m.ē.) - kad Ēģipte vairrākkārt tiek iekarota, valsts attīstībā stagnācija. |
| − | * Hellēnisma periods (331.-30. g.p.m.ē.) | + | * Hellēnisma periods (331.-30. g.p.m.ē.) - kad valda maķedoniešu Ptolemaju dinastija līdz brīdim, kad Ēģipte tika padarīta par [[Senā Roma|Romas]] provinci. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 18. novembris, plkst. 21.23
Senā Ēģipte - valsts Āfrikas ziemeļaustrumos, Nīlas upes baseinā, kas ar īslaicīgiem pārtraukumiem pastāvēja laikā no IV_III g.tk.pm.ē. mijas līdz 30.g.p.m.ē. Pirmie valstiskie veidojumi - nomes, - Nīlas baseinā radās IV g.tk.p.m.ē., un gadu tūkstoša vidū tās tika apvienotas divās monarhijās: Lejasēģiptē un Augšēģiptē. Ap 3000. gadu Augšēģiptes faraons iekaroja Lejasēģipti, izveidojot vienu lielvalsti. Senās Ēģiptes pastāvēšanas laiku pieņemts periodizēt:
- Agrā valsts (~3000.-~2800. g.p.m.ē.) - kad izveidojās birokrātisks valsts pārvaldes aparāts, nomes kļuva par administratīviem apgabaliem, ko pārvaldīja nomarhi.
- Senā valsts (~2800.-~2250. g.p.m.ē.) - kad nostiprinājās faraonu vara, centralizējās valsts, tapa regulārā armija, sabiedrība diferencējās.
- Pirmais sairuma periods (~2250.-~2050. g.p.m.ē.)
- Vidējā valsts (~2050.-~1700. g.p.m.ē.)- kad pieauga centralizācija, vērojama civilizācijas materiālā attīstība.
- Otrais sairuma periods (~1700.-1580. g.p.m.ē.)
- Jaunā valsts (1580.-1070. g.p.m.ē.) - kad Ēģipte sasniedza savas varenības maksimumu, iekarojot Levanti.
- Vēlā valsts (1070.-332. g.p.m.ē.) - kad Ēģipte vairrākkārt tiek iekarota, valsts attīstībā stagnācija.
- Hellēnisma periods (331.-30. g.p.m.ē.) - kad valda maķedoniešu Ptolemaju dinastija līdz brīdim, kad Ēģipte tika padarīta par Romas provinci.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 43.-44. lpp.
Resursi internetā par šo tēmu
- The Ancient Egypt Site - interactive book about the history, language, monuments and culture of Ancient Egypt
- Atlas of the Valley of the Kings
