Atšķirības starp "Ēģiptes valsts" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Resursi internetā par šo tēmu)
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 +
[[Attēls:Ancient_Egypt.jpg‎|right|thumb|200px|Senā Ēģipte]]
 
'''Senā Ēģipte''' - valsts Āfrikas ziemeļaustrumos, Nīlas upes baseinā, kas ar īslaicīgiem pārtraukumiem pastāvēja laikā no IV_III g.tk.pm.ē. mijas līdz 30.g.p.m.ē. Pirmie valstiskie veidojumi - ''nomes'', - Nīlas baseinā radās IV g.tk.p.m.ē., un gadu tūkstoša vidū tās tika apvienotas divās [[Monarhija|monarhijās]]: Lejasēģiptē un Augšēģiptē. Ap 3000. gadu Augšēģiptes [[faraons]] iekaroja Lejasēģipti, izveidojot vienu lielvalsti. Senās Ēģiptes pastāvēšanas laiku pieņemts periodizēt:
 
'''Senā Ēģipte''' - valsts Āfrikas ziemeļaustrumos, Nīlas upes baseinā, kas ar īslaicīgiem pārtraukumiem pastāvēja laikā no IV_III g.tk.pm.ē. mijas līdz 30.g.p.m.ē. Pirmie valstiskie veidojumi - ''nomes'', - Nīlas baseinā radās IV g.tk.p.m.ē., un gadu tūkstoša vidū tās tika apvienotas divās [[Monarhija|monarhijās]]: Lejasēģiptē un Augšēģiptē. Ap 3000. gadu Augšēģiptes [[faraons]] iekaroja Lejasēģipti, izveidojot vienu lielvalsti. Senās Ēģiptes pastāvēšanas laiku pieņemts periodizēt:
 
* Agrā valsts (~3000.-~2800. g.p.m.ē.) - kad izveidojās birokrātisks valsts pārvaldes aparāts, ''nomes'' kļuva par administratīviem apgabaliem, ko pārvaldīja [[Nomarhs|nomarhi]].
 
* Agrā valsts (~3000.-~2800. g.p.m.ē.) - kad izveidojās birokrātisks valsts pārvaldes aparāts, ''nomes'' kļuva par administratīviem apgabaliem, ko pārvaldīja [[Nomarhs|nomarhi]].

Versija, kas saglabāta 2008. gada 18. novembris, plkst. 21.51

Senā Ēģipte - valsts Āfrikas ziemeļaustrumos, Nīlas upes baseinā, kas ar īslaicīgiem pārtraukumiem pastāvēja laikā no IV_III g.tk.pm.ē. mijas līdz 30.g.p.m.ē. Pirmie valstiskie veidojumi - nomes, - Nīlas baseinā radās IV g.tk.p.m.ē., un gadu tūkstoša vidū tās tika apvienotas divās monarhijās: Lejasēģiptē un Augšēģiptē. Ap 3000. gadu Augšēģiptes faraons iekaroja Lejasēģipti, izveidojot vienu lielvalsti. Senās Ēģiptes pastāvēšanas laiku pieņemts periodizēt:

  • Agrā valsts (~3000.-~2800. g.p.m.ē.) - kad izveidojās birokrātisks valsts pārvaldes aparāts, nomes kļuva par administratīviem apgabaliem, ko pārvaldīja nomarhi.
  • Senā valsts (~2800.-~2250. g.p.m.ē.) - kad nostiprinājās faraonu vara, centralizējās valsts, tapa regulārā armija, sabiedrība diferencējās.
  • Pirmais sairuma periods (~2250.-~2050. g.p.m.ē.)
  • Vidējā valsts (~2050.-~1700. g.p.m.ē.)- kad pieauga centralizācija, vērojama civilizācijas materiālā attīstība.
  • Otrais sairuma periods (~1700.-1580. g.p.m.ē.)
  • Jaunā valsts (1580.-1070. g.p.m.ē.) - kad Ēģipte sasniedza savas varenības maksimumu, iekarojot Levanti.
  • Vēlā valsts (1070.-332. g.p.m.ē.) - kad Ēģipte vairrākkārt tiek iekarota, valsts attīstībā stagnācija.
  • Hellēnisma periods (331.-30. g.p.m.ē.) - kad valda maķedoniešu Ptolemaju dinastija līdz brīdim, kad Ēģipte tika padarīta par Romas provinci.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 43.-44. lpp.
  • Anstrats P. J. Civilizācijas vēsture. / zin. red. Andris Rubenis red. Nora Ikstena, - Karogs: Rīga, 1995.
  • Klētnieks J. Mūžības valdnieki. - Tapals: Rīga, 2008., ISBN 978-9984-796-53-6

  • Clayton Peter A. Chronicle of the Pharaohs. - Thames and Hudson: London, 1994, ISBN 0-500-05074-0
  • Dodson Aidan. The Complete Royal Families of Ancient Egypt. - Thames & Hudson: London, 2004, ISBN 0500051283

Resursi internetā par šo tēmu