Atšķirības starp "Salaspils kauja (1605)" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(24 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
'''Salaspils kauja''' (an. ''The Battle of Kircholm'', kr. ''битва при Кирхгольме'') - liēlākā kauja [[Poļu-zviedru karš (1600-1635)|Poļu-zviedru karā]] 1605. gada 17. septembrī (27. septembrī p.v.st.), kur Daugavas krastā pie Salaspils sadūrās Zviedrijas karaļa Kārļa IX vadītā armija (aptuveni 2000 jātnieku un 9000 kājnieku) ar Lietuvas hetmaņa Jana Karola Hodkeviča komandētajiem spēkiem (aptuveni 2600 jātnieki un 1300 kājnieki). Lai gan zviedru bijis divas reizes vairāk, virsroku guva Hodkeviča armija.  
+
[[Attēls:Battle_of_Kircholm.jpg‎|right|thumb|300px|]]
 +
'''kauja pie Salaspils''' (an. ''The Battle of Kircholm'', zv. ''slaget vid Kirkholm'', pl. ''bitwa pod Kircholmem'', kr. ''битва при Кирхгольме'') - lielākā kauja [[Poļu-zviedru karš (1600-1635)|Poļu-zviedru karā]] 1605. gada 17. septembrī (27. septembrī p.v.st.), kur Daugavas krastā pie Salaspils satikās Zviedrijas karaļa Kārļa IX vadītā armija – 9000 kājnieki (no tiem kādi 2000 bija holandiešu, skotu un vācu algotņi) un 5000 jātnieki, – ar hetmaņa Jana Karola Hodkeviča (Jan Karol Chodkiewicz) komandētajiem Lietuvas lielkņazistes spēkiem (2600 jātniekiem un 1000 kājniekiem). Lai gan zviedru bijis divas reizes vairāk, virsroku guva Hodkeviča armija. Kaujā zviedri zaudēja aptuveni 9000 kritušo (Hodkevičs to min savā atskaitē karalim, Zviedrijas vēsturnieki lēš zaudējumus uz 6000 kritušajiem), kamēr lietuviešiem kritušo bijis maz, vairāk bijis ievainoto. No kurzemniekiem krituši tikai četri vīri.
  
−
Būtiska nozīme uzvarā bijusi Kurzemes hercoga [[Ketlers Fridrihs, Kurzemes hercogs|Frīdriha]] trim kirasieru karogiem (300 līdz 400 vīru), kas pa braslu šķērsojušas Daugavu tieši pirms kaujas sākuma. Kurzemnieks Engelbrehts Fītinghofs izglābis dzīvību hetmanim Hodkevičam, savukārt Jaunpils īpašnieks Matiass fon der Reke gandrīz sagūstījis Zviedrijas karali, kuram tik tikko izdevies izrauties, atstājot Rekem zobenu un cepuri kā trofejas. Kaujā zviedri zaudēja vairāk nekā 9000 kritušo (gandrīz visus kājniekus), kamēr poļiem kritušo bijis maz, vairāk bijis ievainoto. No kurzemniekiem krituši tikai četri vīri. Bez hercogistes jātniekiem kaujā piedalījās arī nepilns simts [[Piltenes apgabals|Piltenes]] lēņa dienesta karavīru.
+
Būtiska nozīme uzvarā bijusi Zemgales hercogam [[Ketlers Fridrihs, Kurzemes hercogs|Frīdriham]] "ar 300 vācu jātniekiem", kas ieradās pusstundu pirms kaujas un, ieraudzījis pretējā krastā jau izvietotos pretinieku spēkus, nemeklējot braslu, ar saviem jātniekiem peldus šķērsoja Daugavu, lai no flanga dotu triecienu zviedru spēkiem. Bez hercoga jātniekiem kaujā piedalījās arī nepilns simts [[Piltenes apgabals|Piltenes]] lēņa dienesta karavīru.
  
−
== Resursi internetā par šo tēmu ==
+
== ==
 +
<center><gallery>
 +
Attēls:Bitwa_pod_Kircholmem.jpg|
 +
</gallery></center>
  
 +
==== Literatūra par šo tēmu ====
 +
 +
* Vanaga Lilita. “Svešās” Salaspils kaujas četrsimtgades starptautiskā atcere. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 2006. Nr.1. – 175.–177. lpp.
 +
* Jēkabsons Ēriks. Salaspils kauja 1605. gadā. // Tēvijas sargs., 2005., Nr.9., 26.-27. lpp.
 +
* Vizners Heinrihs. Salaspils 1605. (Ē. Jēkabsona priekšvārds un tulkojums). // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1991. Nr.1., 96.-116. lpp.
 +
----
 +
* Kircholm 1605 : zeszyty historyczne. / autorzy: Jan Hryniewicz, Stefan Pastuszewski, Mariusz Balcerek, Krzysztof Błažejewski, Michal Duda, Marek Wagner, Miroslaw Nagielski, Agnieszka Mazurowska ; pod red. nauk. Jana Hryniewicza - Stowarzyszenie "Inflanty": Ryga, 2010. - 112 lpp. ISBN 9789934818424
 +
* Ferdynand Kudelka, Otton Laskowski. Bitwa pod Kircholmem. - Główna Ksie̜garnia Wojskowa, 1921 - 63 s.
 +
* Nowak Tadeusz. Wimmer Jan, Historia oręża polskiego 963-1795. - Warszawa, 1981.
 +
* Polskie tradycje wojskowe. / pod red. Janusza Sikorskiego - Warszawa, 1990.
 +
* Sikorski Janusz. Zarys dziejów wojskowości powszechnej do końca XIX w. - Warszawa, 1972.
 +
----
 +
* Laurentius Boierus. Carolomachia, qua felix victoria, ope divina (...) per Ioannem Carolum Chodkiewicium (...) de Carolo duce Sudermaniae (...) reportata, narratur. – Vilnae, 1606
 +
----
 +
* Васильев А.А. Войско гетмана Ходкевича // Армии и битвы. No 2 (2003. No 1)
 +
* Васильев А. Польско-литовская гусария XVII века / Цейхгауз. 1998. No 1(7)
 +
* Грабарчик Т. Организация наемных войск Королевства Польского в XV веке // Para Bellum. No 14. 2002
 +
* Литовская метрика. Переписи войска литовского // Русская историческая библиотека. Т. XXXIII. Пг., 1915
 +
* Лапшов С. Битва при Кирхгодьме. // Рейтар. Но40 (2/2008), с. 6-27
 +
 +
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 +
 +
* [http://www.kircholm.pl/lv/index_lv.htm Salaspils kaujas lauka arheoloģiskās pētniecības projekts - Polija]
 +
----
 +
* [http://onlinebooks.library.upenn.edu/webbin/book/browse?type=lcsubc&key=Kirchholm%2c%20Battle%20of%2c%20Salaspils%2c%20Latvia%2c%201605&c=x Kirchholm, Battle of, Salaspils, Latvia, 1605 - Bibliography // The Online Books Page]
 
* [http://www.historycy.org/index.php?act=Attach&type=post&id=2174 Bartosz Musiałowicz. Kircholm (.pdf)]
 
* [http://www.historycy.org/index.php?act=Attach&type=post&id=2174 Bartosz Musiałowicz. Kircholm (.pdf)]
 +
* [http://www.youtube.com/watch?v=fKj52Ik63N8 Karinė Liaudies Daina "Oi Lunkela" : Lithuanian folk song about the Battle of Salaspils - youtube.com]
 +
----
 +
* [http://vostlit.narod.ru/Texts/rus8/Barezzi/pril.htm Письмо яснейшего господина Карла Ходкевича, предводителя войска светлейшего короля Польского а Ливонии, к яснейшему и достопоятейннейшему господину вицеканцлеру его величества, о победе, одержанной нпд Карлом, герцогом Зюндерманландским и другими мчтежниками]
  
 
[[Kategorija:Kaujas]]
 
[[Kategorija:Kaujas]]

Pašreizējā versija, 2014. gada 12. septembris, plkst. 08.04

Battle of Kircholm.jpg

kauja pie Salaspils (an. The Battle of Kircholm, zv. slaget vid Kirkholm, pl. bitwa pod Kircholmem, kr. битва при Кирхгольме) - lielākā kauja Poļu-zviedru karā 1605. gada 17. septembrī (27. septembrī p.v.st.), kur Daugavas krastā pie Salaspils satikās Zviedrijas karaļa Kārļa IX vadītā armija – 9000 kājnieki (no tiem kādi 2000 bija holandiešu, skotu un vācu algotņi) un 5000 jātnieki, – ar hetmaņa Jana Karola Hodkeviča (Jan Karol Chodkiewicz) komandētajiem Lietuvas lielkņazistes spēkiem (2600 jātniekiem un 1000 kājniekiem). Lai gan zviedru bijis divas reizes vairāk, virsroku guva Hodkeviča armija. Kaujā zviedri zaudēja aptuveni 9000 kritušo (Hodkevičs to min savā atskaitē karalim, Zviedrijas vēsturnieki lēš zaudējumus uz 6000 kritušajiem), kamēr lietuviešiem kritušo bijis maz, vairāk bijis ievainoto. No kurzemniekiem krituši tikai četri vīri.

Būtiska nozīme uzvarā bijusi Zemgales hercogam Frīdriham "ar 300 vācu jātniekiem", kas ieradās pusstundu pirms kaujas un, ieraudzījis pretējā krastā jau izvietotos pretinieku spēkus, nemeklējot braslu, ar saviem jātniekiem peldus šķērsoja Daugavu, lai no flanga dotu triecienu zviedru spēkiem. Bez hercoga jātniekiem kaujā piedalījās arī nepilns simts Piltenes lēņa dienesta karavīru.

  • Bitwa pod Kircholmem.jpg

Literatūra par šo tēmu

  • Vanaga Lilita. “Svešās” Salaspils kaujas četrsimtgades starptautiskā atcere. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 2006. Nr.1. – 175.–177. lpp.
  • Jēkabsons Ēriks. Salaspils kauja 1605. gadā. // Tēvijas sargs., 2005., Nr.9., 26.-27. lpp.
  • Vizners Heinrihs. Salaspils 1605. (Ē. Jēkabsona priekšvārds un tulkojums). // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1991. Nr.1., 96.-116. lpp.
  • Kircholm 1605 : zeszyty historyczne. / autorzy: Jan Hryniewicz, Stefan Pastuszewski, Mariusz Balcerek, Krzysztof Błažejewski, Michal Duda, Marek Wagner, Miroslaw Nagielski, Agnieszka Mazurowska ; pod red. nauk. Jana Hryniewicza - Stowarzyszenie "Inflanty": Ryga, 2010. - 112 lpp. ISBN 9789934818424
  • Ferdynand Kudelka, Otton Laskowski. Bitwa pod Kircholmem. - Główna Ksie̜garnia Wojskowa, 1921 - 63 s.
  • Nowak Tadeusz. Wimmer Jan, Historia oręża polskiego 963-1795. - Warszawa, 1981.
  • Polskie tradycje wojskowe. / pod red. Janusza Sikorskiego - Warszawa, 1990.
  • Sikorski Janusz. Zarys dziejów wojskowości powszechnej do końca XIX w. - Warszawa, 1972.
  • Laurentius Boierus. Carolomachia, qua felix victoria, ope divina (...) per Ioannem Carolum Chodkiewicium (...) de Carolo duce Sudermaniae (...) reportata, narratur. – Vilnae, 1606
  • Васильев А.А. Войско гетмана Ходкевича // Армии и битвы. No 2 (2003. No 1)
  • Васильев А. Польско-литовская гусария XVII века / Цейхгауз. 1998. No 1(7)
  • Грабарчик Т. Организация наемных войск Королевства Польского в XV веке // Para Bellum. No 14. 2002
  • Литовская метрика. Переписи войска литовского // Русская историческая библиотека. Т. XXXIII. Пг., 1915
  • Лапшов С. Битва при Кирхгодьме. // Рейтар. Но40 (2/2008), с. 6-27

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Salaspils_kauja_(1605)&oldid=54508"