Atšķirības starp "Aramiešu valoda" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
3. rindiņa: 3. rindiņa:
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
  
 +
* Beyer Klaus. The Aramaic language: its distribution and subdivisions. - Vandenhoeck und Ruprecht, 1986. ISBN 3-525-53573-2
 +
* Studies in Neo-Aramaic. / Heinrichs, Wolfhart, ed. - Scholars Press: Atlanta (Georgia), 1990. ISBN 1-55540-430-8
 +
* Nöldeke Theodor. Compendious Syriac Grammar. - Eisenbrauns: Winona Lake, 2001. ISBN 1-57506-050-7
 +
----
 
* Stanislav Segert. Altaramäische Grammatik. 4., unveränd. Auflag. - Verlag Enzyklopädie: Leipzig, 1990, ISBN 3-324-00123-4
 
* Stanislav Segert. Altaramäische Grammatik. 4., unveränd. Auflag. - Verlag Enzyklopädie: Leipzig, 1990, ISBN 3-324-00123-4
 
* Heinz-Dieter Neef. Arbeitsbuch Biblisch-Aramäisch. Materialien, Beispiele und Übungen zum Biblisch-Aramäisch. - Mohr Siebeck: Tübingen, 2006. ISBN 3-16-148874-1
 
* Heinz-Dieter Neef. Arbeitsbuch Biblisch-Aramäisch. Materialien, Beispiele und Übungen zum Biblisch-Aramäisch. - Mohr Siebeck: Tübingen, 2006. ISBN 3-16-148874-1

Versija, kas saglabāta 2014. gada 16. oktobris, plkst. 12.39

Aramiešu valoda (an. aramaic language, vc. die aramäischen Sprachen, kr. арамейский язык) - rietumsemītu cilšu (aramieši) grupas valoda Tuvajos Austrumos, iedalās divās lielās - rietumu un austrumu - dialektu grupās. Pirmie uzraksti šajā valodā datējami ar IX gs. p.m.ē. Pēc tam aramiešu valoda plaši izplatījās Ahamenīdu lielvalstī, tad helēniskajā Seleikīdu lielvalstī, bet kopš II-III gs. bija izplatītākā valoda Sasanīdu lielvalstī, kļūstot par visu Tuvo Austrumu lingua franca, jo viduspersiešu valodā runāja tikai persiešu nacionālā elite, savukārt aramiešu valoda kalpoja par saziņas līdzekli pakļauto tautu vidū. Paralēli tai attīstījās aramiešu valodas Edesas dialekts, ko vēlāk sāka dēvēt par sīriešu valodu (syriac, suryoyo, suryaya), kuras lietotāji dažkārt sevi dēvē par asīriešiem, bet savu valodu par asīriešu valodu (atoraya), uzturot atmiņas par seno Asīriju. Atkarībā no ģenēzes īpatnībām, pieņemts valodu periodizēt: 1) senaramiešu, 2) impērijas aramiešu, 3) vidusaramiešu, 4) klasiskā aramiešu, 5) jaunaramiešu.

Literatūra par šo tēmu

  • Beyer Klaus. The Aramaic language: its distribution and subdivisions. - Vandenhoeck und Ruprecht, 1986. ISBN 3-525-53573-2
  • Studies in Neo-Aramaic. / Heinrichs, Wolfhart, ed. - Scholars Press: Atlanta (Georgia), 1990. ISBN 1-55540-430-8
  • Nöldeke Theodor. Compendious Syriac Grammar. - Eisenbrauns: Winona Lake, 2001. ISBN 1-57506-050-7

  • Stanislav Segert. Altaramäische Grammatik. 4., unveränd. Auflag. - Verlag Enzyklopädie: Leipzig, 1990, ISBN 3-324-00123-4
  • Heinz-Dieter Neef. Arbeitsbuch Biblisch-Aramäisch. Materialien, Beispiele und Übungen zum Biblisch-Aramäisch. - Mohr Siebeck: Tübingen, 2006. ISBN 3-16-148874-1
  • Rudolf Macuch. Grammatik des samaritanischen Aramäisch (= Studia Samaritana. Bd. 4) - de Gruyter: Berlin u.a., 1982, ISBN 3-11-008376-0
  • Volker Hug. Altaramäische Grammatik der Texte des 7. und 6. Jh.s v. Chr. (= Heidelberger Studien zum alten Orient. Bd. 4). - Heidelberger Orientverlag,: Heidelberg, 1993, ISBN 3-927552-03-8
  • Holger Gzella. Tempus, Aspekt und Modalität im Reichsaramäischen (= Akademie der Wissenschaften und der Literatur, Mainz. Veröffentlichungen der Orientalischen Kommission. Bd. 48) - Harrassowitz: Wiesbaden, 2004, ISBN 3-447-05094-2
  • Klaus Beyer. Die aramäischen Inschriften aus Assur, Hatra und dem übrigen Ostmesopotamien. (Datiert 44 v. Chr. bis 238 n. Chr.) - Vandenhoeck und Ruprecht: Göttingen, 1998, ISBN 3-525-53645-3

Resursi internetā par šo tēmu