Atšķirības starp "Akadas valsts" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(jauns šķirklis)
 
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Sumer_map.jpg‎|right|thumb|200px|Mezopotāmija - Šumera un Akada]]
 
[[Attēls:Sumer_map.jpg‎|right|thumb|200px|Mezopotāmija - Šumera un Akada]]
'''Akada''' - valsts [[Mezopotāmija|Mezopotāmijā]], mūsdienu Irākas teritorijā, šaurākajā vietā starp Tigras un Eifratas upēm XXIV-XX gs.p.m.ē. Izveidoja to [[valdnieks]] Sargons, un pēc [[Šumera]]s [[Pilsētvalsts|pilsētvalstu]] iekarošanas Akada kļuva par lielāko valsti Centrālāzijā, kuras teritorija maksimuma brīdī pletās no Persijas jūras līča līdz Vidusjūrai. Aptuveni XX gs.p.m.ē. valsts panīka un sabruka kalniešu cilšu iebrukuma rezultātā.
+
'''Akada''' - valsts [[Mezopotāmija|Mezopotāmijā]], mūsdienu Irākas teritorijā, šaurākajā vietā starp Tigras un Eifratas upēm XXIV-XX gs.p.m.ē. Akadas valdnieks Sargons pakāpeniski, 2400.-2350. g.m.ē. pakļāva Ūru un citas lielākās [[Šumeri|šumeru]] [[Pilsētvalsts|pilsētas]], izveidojot pirmo impēriju Centrālāzijā. Nostiprinājis savas pozīcijas, Sargons valdīja apmēram 55 gadus, un Akadas teritorija maksimuma brīdī pletās no Persijas jūras līča līdz Vidusjūrai. Aptuveni XX gs.p.m.ē. valsts panīka - Mezopotāmijas ziemeļu daļu pārņēma sausums, kas bija saistīts ar noturīgākām negatīvām klimata izmaiņām - un sabruka citu cilšu iebrukuma rezultātā. Īsi pirms III gadu tk.p.m.ē. beigām Akadā no tuksnešiem rietumos iebruka [[Nomadi|nomadu]] ciltis – amorīti. Zemē sākās haoss, ko izmantoja [[Elamas valsts]] (austrumos no Tigras upes) - 2004. g.p.m.ē. elamiešu karapulki iekaroja Akadas impērijas paliekas.
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==

Versija, kas saglabāta 2008. gada 20. novembris, plkst. 10.00

Mezopotāmija - Šumera un Akada

Akada - valsts Mezopotāmijā, mūsdienu Irākas teritorijā, šaurākajā vietā starp Tigras un Eifratas upēm XXIV-XX gs.p.m.ē. Akadas valdnieks Sargons pakāpeniski, 2400.-2350. g.m.ē. pakļāva Ūru un citas lielākās šumeru pilsētas, izveidojot pirmo impēriju Centrālāzijā. Nostiprinājis savas pozīcijas, Sargons valdīja apmēram 55 gadus, un Akadas teritorija maksimuma brīdī pletās no Persijas jūras līča līdz Vidusjūrai. Aptuveni XX gs.p.m.ē. valsts panīka - Mezopotāmijas ziemeļu daļu pārņēma sausums, kas bija saistīts ar noturīgākām negatīvām klimata izmaiņām - un sabruka citu cilšu iebrukuma rezultātā. Īsi pirms III gadu tk.p.m.ē. beigām Akadā no tuksnešiem rietumos iebruka nomadu ciltis – amorīti. Zemē sākās haoss, ko izmantoja Elamas valsts (austrumos no Tigras upes) - 2004. g.p.m.ē. elamiešu karapulki iekaroja Akadas impērijas paliekas.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 44. lpp.
  • Anstrats P. J. Civilizācijas vēsture. / zin. red. Andris Rubenis red. Nora Ikstena, - Karogs: Rīga, 1995.

  • Емельянов В.В. Древний Шумер: Очерки культуры. - Петербургское Востоковедение: Санкт-Петербург, 2001, ISBN 5-85803-161-7
  • Емельянов В.В. Древний Шумер. - серия: Мир Востока, издательство: Азбука, 2003, ISBN: 5-352-00444-9


  • Gebhard J. Selz. Sumerer und Akkader: Geschichte, Gesellschaft, Kultur. - C.H. Beck: München, 2005, ISBN 3-406-50874-X
  • Dietz-Otto Edzard. Geschichte Mesopotamiens. - C.H. Beck: München, 2004, ISBN 3-406-51664-5.
  • Helmut Uhlig. Die Sumerer. - Lübbe: Bergisch-Gladbach, 1992, ISBN 3-404-64117-5.

Resursi internetā par šo tēmu