Atšķirības starp "Knorres-Knoringi" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Knorre_oder_Knorring_Wappen.png|thumb|200px|]] | [[Attēls:Knorre_oder_Knorring_Wappen.png|thumb|200px|]] | ||
| − | fon '''Knorres vai Knoringi''' (vc. ''von Knorre oder Knorring'', kr. ''фон Кнорре-Кнорринг'') - vācu izcelsmes bruņniecības dzimta [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], Zviedrijas karalistē un Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Dzimtas aizsācējs ir bruņinieks Heinrihs fon Knorrings, kurš XVI gs. saņēma Pelču (''Pelzen'') lēni Kurzemē kā [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] [[vasalis]]. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā, 1747. gadā Vidzemes bruņniecības matrikulā tika ierakstīti Knoringi no Pedatses (''Knorring a. d. H. Peddast''), bet 1867. gadā - Knorres-Knoringi, 1741. gadā fon Knoringi tika ierakstīti Sāmsalas, bet 1746. gadā Igaunijas bruņniecības matrikulās. 1720. gadā fon Knorringi kļuva par Zviedrijas karalistes [[Barons|baroniem]]. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Krievijas impērijas infantērijas ģenerālis Gothards fon Knorrings (''Gotthard Johann von Knorring'', kr. ''Богдан Фёдорович Кнорринг'', 1744–1825), krievu-turku kara (1877-1878) varonis ģenerālis Aleksandrs fon Knorrings (''Александр Владимирович Кнорринг'', 1822-1882); infantērijas ģenerālis barons Voldemārs fon Knorrings (Woldemar von Knorring'', ''Владимир Карлович, барон Кнорринг'', 1784-1864); zviedru rakstniece Sofija fon Knoringa (''Sofia Margareta "Sophie" von Knorring'', 1797-1848); ģenerālleitnants barons Voldemārs fon Knorrings (''Владимир Романович, барон Кнорринг'', 1861—1938); Rietumkrievijas kara politiskās padomes (''Военно-политический совет Западной России'') priekšsēdētājs Ludvigs fon Knorrings (''Ludwig von Knorring''); dzejniece Irina fon Knoringa (''Ирина Николаевна Кнорринг'', 1906-1943); vēsturnieks Nokolajs Knorrings (''Николай Николаевич Кнорринг'', 1880-1967); zinātniece, botāniķe Olga fon Knorringa (''Ольга Эвертовна фон Кнорре-Кнорринг'', 1887-1978). | + | fon '''Knorres vai Knoringi''' (vc. ''von Knorre oder Knorring'', kr. ''фон Кнорре-Кнорринг'') - vācu izcelsmes bruņniecības dzimta [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], Zviedrijas karalistē un Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Tā kā uzvārds "Knorr" ir ļoti isplatīts vācu valodas vidē, biežāk tika dēvē†i par "Knorringiem". Dzimtas aizsācējs ir bruņinieks Heinrihs fon Knorrings, kurš XVI gs. saņēma Pelču (''Pelzen'') lēni Kurzemē kā [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] [[vasalis]]. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā, 1747. gadā Vidzemes bruņniecības matrikulā tika ierakstīti Knoringi no Pedatses (''Knorring a. d. H. Peddast''), bet 1867. gadā - Knorres-Knoringi, 1741. gadā fon Knoringi tika ierakstīti Sāmsalas, bet 1746. gadā Igaunijas bruņniecības matrikulās. 1720. gadā fon Knorringi kļuva par Zviedrijas karalistes [[Barons|baroniem]]. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Krievijas impērijas infantērijas ģenerālis Gothards fon Knorrings (''Gotthard Johann von Knorring'', kr. ''Богдан Фёдорович Кнорринг'', 1744–1825), krievu-turku kara (1877-1878) varonis ģenerālis Aleksandrs fon Knorrings (''Александр Владимирович Кнорринг'', 1822-1882); infantērijas ģenerālis barons Voldemārs fon Knorrings (Woldemar von Knorring'', ''Владимир Карлович, барон Кнорринг'', 1784-1864); zviedru rakstniece Sofija fon Knoringa (''Sofia Margareta "Sophie" von Knorring'', 1797-1848); ģenerālleitnants barons Voldemārs fon Knorrings (''Владимир Романович, барон Кнорринг'', 1861—1938); Rietumkrievijas kara politiskās padomes (''Военно-политический совет Западной России'') priekšsēdētājs Ludvigs fon Knorrings (''Ludwig von Knorring''); dzejniece Irina fon Knoringa (''Ирина Николаевна Кнорринг'', 1906-1943); vēsturnieks Nokolajs Knorrings (''Николай Николаевич Кнорринг'', 1880-1967); zinātniece, botāniķe Olga fon Knorringa (''Ольга Эвертовна фон Кнорре-Кнорринг'', 1887-1978). |
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 26. janvāris, plkst. 15.27
fon Knorres vai Knoringi (vc. von Knorre oder Knorring, kr. фон Кнорре-Кнорринг) - vācu izcelsmes bruņniecības dzimta Kurzemes un Zemgales hercogistē, Zviedrijas karalistē un Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Tā kā uzvārds "Knorr" ir ļoti isplatīts vācu valodas vidē, biežāk tika dēvē†i par "Knorringiem". Dzimtas aizsācējs ir bruņinieks Heinrihs fon Knorrings, kurš XVI gs. saņēma Pelču (Pelzen) lēni Kurzemē kā Vācu ordeņa vasalis. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā, 1747. gadā Vidzemes bruņniecības matrikulā tika ierakstīti Knoringi no Pedatses (Knorring a. d. H. Peddast), bet 1867. gadā - Knorres-Knoringi, 1741. gadā fon Knoringi tika ierakstīti Sāmsalas, bet 1746. gadā Igaunijas bruņniecības matrikulās. 1720. gadā fon Knorringi kļuva par Zviedrijas karalistes baroniem. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Krievijas impērijas infantērijas ģenerālis Gothards fon Knorrings (Gotthard Johann von Knorring, kr. Богдан Фёдорович Кнорринг, 1744–1825), krievu-turku kara (1877-1878) varonis ģenerālis Aleksandrs fon Knorrings (Александр Владимирович Кнорринг, 1822-1882); infantērijas ģenerālis barons Voldemārs fon Knorrings (Woldemar von Knorring, Владимир Карлович, барон Кнорринг, 1784-1864); zviedru rakstniece Sofija fon Knoringa (Sofia Margareta "Sophie" von Knorring, 1797-1848); ģenerālleitnants barons Voldemārs fon Knorrings (Владимир Романович, барон Кнорринг, 1861—1938); Rietumkrievijas kara politiskās padomes (Военно-политический совет Западной России) priekšsēdētājs Ludvigs fon Knorrings (Ludwig von Knorring); dzejniece Irina fon Knoringa (Ирина Николаевна Кнорринг, 1906-1943); vēsturnieks Nokolajs Knorrings (Николай Николаевич Кнорринг, 1880-1967); zinātniece, botāniķe Olga fon Knorringa (Ольга Эвертовна фон Кнорре-Кнорринг, 1887-1978).
