Atšķirības starp "Akadas valsts" versijām
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
− | [[ | + | {| class="infobox" style="float:right;margin:0 0 1em 1em;font-size:90%;clear:right;" cellspacing="5" |
− | '''Akada''' - valsts [[Mezopotāmija|Mezopotāmijā]], mūsdienu Irākas teritorijā, šaurākajā vietā starp Tigras un Eifratas upēm XXIV-XX gs.p.m.ē. Akadas valdnieks Sargons pakāpeniski, 2400.-2350. g.m.ē. pakļāva Ūru un citas lielākās [[Šumeri|šumeru]] [[Pilsētvalsts|pilsētas]], izveidojot pirmo impēriju Centrālāzijā. Nostiprinājis savas pozīcijas, Sargons valdīja apmēram 55 gadus, un Akadas teritorija maksimuma brīdī pletās no Persijas jūras līča līdz Vidusjūrai. | + | |+ style="text-align:center; font-size:larger;" | '''Akada''' |
+ | |- | ||
+ | | colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Mesopotamia_map.jpg|200px]] | ||
+ | |- | ||
+ | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Sargonīdu<br>dinastija:''' | ||
+ | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | | ||
+ | * Sargons (2316.-2261. g.p.m.ē.) | ||
+ | * Rimušs (2261.-2252. g.p.m.ē.) | ||
+ | * Maništušu ( 2252.-2237. g.p.m.ē.) | ||
+ | * Naramsuens (2237.-2200. g.p.m.ē.) | ||
+ | * Šarkališarrs (2200.-2176. g.p.m.ē.) | ||
+ | * Igigi (2176.-2173. g.p.m.ē.) | ||
+ | * Dudu (2173.-2152. g.p.m.ē.) | ||
+ | * Šuturuls (2152.- 2137. g.p.m.ē.) | ||
+ | |} | ||
+ | '''Akada''' - [[Semīti|semītu]] [[Akadiešī|akadiešu]] cilšu izveidota valsts [[Mezopotāmija|Mezopotāmijā]], mūsdienu Irākas teritorijā, šaurākajā vietā starp Tigras un Eifratas upēm XXIV-XX gs.p.m.ē. Akadas valdnieks Sargons pakāpeniski, 2400.-2350. g.m.ē. pakļāva Ūru un citas lielākās [[Šumeri|šumeru]] [[Pilsētvalsts|pilsētas]], izveidojot pirmo impēriju Centrālāzijā. Nostiprinājis savas pozīcijas, Sargons valdīja apmēram 55 gadus, un Akadas teritorija maksimuma brīdī pletās no Persijas jūras līča līdz Vidusjūrai. XXI gs.p.m.ē. valsts panīka - Mezopotāmijas ziemeļu daļu pārņēma sausums, kas bija saistīts ar noturīgākām negatīvām klimata izmaiņām - Akada zaudēja savu dominējošo lomu reģionā. Īsi pirms III gadu tk.p.m.ē. beigām Akadā no tuksnešiem rietumos iebruka [[Nomadi|nomadu]] ciltis – amorīti. Zemē sākās haoss, ko izmantoja [[Elamas valsts]] (austrumos no Tigras upes) - 2004. g.p.m.ē. elamiešu karapulki iekaroja Akadas impērijas paliekas. | ||
+ | |||
+ | ==== Nosaukums citās valodās: ==== | ||
+ | |||
+ | * '''vāciski:''' ''Mesopotamien'' | ||
+ | * '''angliski:''' ''Mesopotamia'' | ||
+ | * '''franciski:''' ''La Mésopotamie'' | ||
+ | * '''krieviski:''' ''Аккад'' | ||
== Literatūra == | == Literatūra == |
Versija, kas saglabāta 2008. gada 20. novembris, plkst. 10.40
Akada - semītu akadiešu cilšu izveidota valsts Mezopotāmijā, mūsdienu Irākas teritorijā, šaurākajā vietā starp Tigras un Eifratas upēm XXIV-XX gs.p.m.ē. Akadas valdnieks Sargons pakāpeniski, 2400.-2350. g.m.ē. pakļāva Ūru un citas lielākās šumeru pilsētas, izveidojot pirmo impēriju Centrālāzijā. Nostiprinājis savas pozīcijas, Sargons valdīja apmēram 55 gadus, un Akadas teritorija maksimuma brīdī pletās no Persijas jūras līča līdz Vidusjūrai. XXI gs.p.m.ē. valsts panīka - Mezopotāmijas ziemeļu daļu pārņēma sausums, kas bija saistīts ar noturīgākām negatīvām klimata izmaiņām - Akada zaudēja savu dominējošo lomu reģionā. Īsi pirms III gadu tk.p.m.ē. beigām Akadā no tuksnešiem rietumos iebruka nomadu ciltis – amorīti. Zemē sākās haoss, ko izmantoja Elamas valsts (austrumos no Tigras upes) - 2004. g.p.m.ē. elamiešu karapulki iekaroja Akadas impērijas paliekas.
Nosaukums citās valodās:
- vāciski: Mesopotamien
- angliski: Mesopotamia
- franciski: La Mésopotamie
- krieviski: Аккад
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 44. lpp.
- Anstrats P. J. Civilizācijas vēsture. / zin. red. Andris Rubenis red. Nora Ikstena, - Karogs: Rīga, 1995.
- Емельянов В.В. Древний Шумер: Очерки культуры. - Петербургское Востоковедение: Санкт-Петербург, 2001, ISBN 5-85803-161-7
- Емельянов В.В. Древний Шумер. - серия: Мир Востока, издательство: Азбука, 2003, ISBN: 5-352-00444-9
- Ascalone Enrico. Mesopotamia: Assyrians, Sumerians, Babylonians (Dictionaries of Civilizations). - University of California Press: Berkeley, 2007, ISBN 0520252667
- Kramer, Samuel Noah. The Sumerians: Their History, Culture and Character. - University of Chicago Press, 1963, ISBN 0-226-45238-7
- Sumer: Cities of Eden (Timelife Lost Civilizations). - Time-Life Books: Alexandria, VA, 1993, ISBN 0809498871
- Thompson, William R. Complexity, Diminishing Marginal Returns and Serial Mesopotamian Fragmentation. // Journal of World Systems Research. 2004 (pdf)
- Gebhard J. Selz. Sumerer und Akkader: Geschichte, Gesellschaft, Kultur. - C.H. Beck: München, 2005, ISBN 3-406-50874-X
- Dietz-Otto Edzard. Geschichte Mesopotamiens. - C.H. Beck: München, 2004, ISBN 3-406-51664-5.
- Helmut Uhlig. Die Sumerer. - Lübbe: Bergisch-Gladbach, 1992, ISBN 3-404-64117-5.
Resursi internetā par šo tēmu
- Pr. Jānis Aglonietis OP (tēvs Alberts). Bībeles arheoloģija.
- Senās Mezopotāmijas (Divupes) kultūra - liis.lv
- The History Files Ancient Mesopotamia
- The Cuneiform Digital Library Initiative. - University of California at Los Angeles and the Max Plank Institute for the History of Science
- Афанасьева В.К. Шумерская и Аккадская культура. / История Древнего мира. Ранняя Древность.- Знание: Москва, 1983 - с.111-139
- Афанасьева В.К. Аккадская (Вавилоно-ассирийская) литература. // История всемирной литературы. - Т. 1. - Наука: Москва, 1983. - СС. 100-117.
- Древняя Месопотамия - GERGINAKKUM - Шумеро-вавилонская библиотека