Atšķirības starp "Akadas valsts" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
15. rindiņa: 15. rindiņa:
 
* Šuturuls (2152.- 2137. g.p.m.ē.)
 
* Šuturuls (2152.- 2137. g.p.m.ē.)
 
|}
 
|}
'''Akada''' - [[Semīti|semītu]] [[Akadiešī|akadiešu]] cilšu izveidota valsts [[Mezopotāmija|Mezopotāmijā]], mūsdienu Irākas teritorijā, šaurākajā vietā starp Tigras un Eifratas upēm XXIV-XX gs.p.m.ē. Akadas valdnieks Sargons pakāpeniski, 2400.-2350. g.m.ē. pakļāva Ūru un citas lielākās [[Šumeri|šumeru]] [[Pilsētvalsts|pilsētas]], izveidojot pirmo impēriju Centrālāzijā. Akadas teritorija maksimuma brīdī pletās no Persijas jūras līča līdz Vidusjūrai. XXI gs.p.m.ē. valsts panīka - Mezopotāmijas ziemeļu daļu pārņēma sausums, kas bija saistīts ar noturīgākām negatīvām klimata izmaiņām - Akada zaudēja savu dominējošo lomu reģionā. Ap 2200. gadu zemi iekaro [[Kutiji|kutiju]] ciltis no [[Persija]]s kalnienes. Īsi pirms III gadu tk.p.m.ē. beigām Akadā no tuksnešiem rietumos iebruka [[Nomadi|nomadu]] ciltis – [[amorīti]]. Zemē sākās haoss, ko izmantoja [[Elamas valsts]] (austrumos no Tigras upes) - 2004. g.p.m.ē. elamiešu karapulki iekaroja Akadas impērijas paliekas.
+
'''Akada''' - [[Semīti|semītu]] [[Akadiešī|akadiešu]] cilšu izveidota valsts [[Mezopotāmija|Mezopotāmijā]], tirdzniecības ceļu krustpunktā, šaurākajā vietā starp Tigras un Eifratas upēm XXIV-XX gs.p.m.ē. Akadas valdnieks Sargons pakāpeniski, 2400.-2350. g.m.ē. pakļāva Ūru un citas lielākās [[Šumeri|šumeru]] [[Pilsētvalsts|pilsētas]], izveidojot pirmo impēriju Centrālāzijā. Akadas teritorija maksimuma brīdī pletās no Persijas jūras līča līdz Vidusjūrai. XXI gs.p.m.ē. valsts panīka - Mezopotāmijas ziemeļu daļu pārņēma sausums, kas bija saistīts ar noturīgākām negatīvām klimata izmaiņām - Akada zaudēja savu dominējošo lomu reģionā. Ap 2200. gadu zemi iekaro [[Kutiji|kutiju]] ciltis no [[Persija]]s kalnienes. Īsi pirms III gadu tk.p.m.ē. beigām Akadā no tuksnešiem rietumos iebruka [[Nomadi|nomadu]] ciltis – [[amorīti]]. Zemē sākās haoss, ko izmantoja [[Elamas valsts]] (austrumos no Tigras upes) - 2004. g.p.m.ē. elamiešu karapulki iekaroja Akadas impērijas paliekas.
  
 
==== Nosaukums citās valodās: ====
 
==== Nosaukums citās valodās: ====

Versija, kas saglabāta 2008. gada 20. novembris, plkst. 11.48

Akada
Sumer map.jpg
Sargonīdu
dinastija:
  • Sargons (2316.-2261. g.p.m.ē.)
  • Rimušs (2261.-2252. g.p.m.ē.)
  • Maništušu ( 2252.-2237. g.p.m.ē.)
  • Naramsuens (2237.-2200. g.p.m.ē.)
  • Šarkališarrs (2200.-2176. g.p.m.ē.)
  • Igigi (2176.-2173. g.p.m.ē.)
  • Dudu (2173.-2152. g.p.m.ē.)
  • Šuturuls (2152.- 2137. g.p.m.ē.)

Akada - semītu akadiešu cilšu izveidota valsts Mezopotāmijā, tirdzniecības ceļu krustpunktā, šaurākajā vietā starp Tigras un Eifratas upēm XXIV-XX gs.p.m.ē. Akadas valdnieks Sargons pakāpeniski, 2400.-2350. g.m.ē. pakļāva Ūru un citas lielākās šumeru pilsētas, izveidojot pirmo impēriju Centrālāzijā. Akadas teritorija maksimuma brīdī pletās no Persijas jūras līča līdz Vidusjūrai. XXI gs.p.m.ē. valsts panīka - Mezopotāmijas ziemeļu daļu pārņēma sausums, kas bija saistīts ar noturīgākām negatīvām klimata izmaiņām - Akada zaudēja savu dominējošo lomu reģionā. Ap 2200. gadu zemi iekaro kutiju ciltis no Persijas kalnienes. Īsi pirms III gadu tk.p.m.ē. beigām Akadā no tuksnešiem rietumos iebruka nomadu ciltis – amorīti. Zemē sākās haoss, ko izmantoja Elamas valsts (austrumos no Tigras upes) - 2004. g.p.m.ē. elamiešu karapulki iekaroja Akadas impērijas paliekas.

Nosaukums citās valodās:

  • vāciski: Mesopotamien
  • angliski: Mesopotamia
  • franciski: La Mésopotamie
  • krieviski: Аккад

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 44. lpp.
  • Anstrats P. J. Civilizācijas vēsture. / zin. red. Andris Rubenis red. Nora Ikstena, - Karogs: Rīga, 1995.

  • Емельянов В.В. Древний Шумер: Очерки культуры. - Петербургское Востоковедение: Санкт-Петербург, 2001, ISBN 5-85803-161-7
  • Емельянов В.В. Древний Шумер. - серия: Мир Востока, издательство: Азбука, 2003, ISBN: 5-352-00444-9


  • Gebhard J. Selz. Sumerer und Akkader: Geschichte, Gesellschaft, Kultur. - C.H. Beck: München, 2005, ISBN 3-406-50874-X
  • Dietz-Otto Edzard. Geschichte Mesopotamiens. - C.H. Beck: München, 2004, ISBN 3-406-51664-5.
  • Helmut Uhlig. Die Sumerer. - Lübbe: Bergisch-Gladbach, 1992, ISBN 3-404-64117-5.

Resursi internetā par šo tēmu