Atšķirības starp "Asīrijas valsts" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (→‎Resursi internetā par šo tēmu)
m
4. rindiņa: 4. rindiņa:
 
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Asur_map.jpg|200px]]
 
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Asur_map.jpg|200px]]
 
|-
 
|-
−
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Asīrijas<br>valdnieki:'''
+
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Senasīrijas<br>periods:'''
 
| style="vertical-align: top; text-align: left;" |  
 
| style="vertical-align: top; text-align: left;" |  
−
*  
+
* Ušpija (ap 2020. g.p.m.ē.)
 +
* Kikija
 +
* Akija
 +
* Puzurašurs I (ap 1975. g.p.m.ē.)
 +
* Šalimahe
 +
* Ilušuma
 +
* Erišums I (1939.-1900. g.p.m.ē.)
 +
* Ikunums
 +
* Šarukins I
 +
* Puzurašurs II
 +
* Naramsins
 +
* Erišums II
 +
* Šamšiadads I (1813.-1781. g.p.m.ē.)
 +
* Išmedagans I (1780.-1741. g.p.m.ē.)
 +
* Mutaškurs
 +
* Rimušs
 +
* Asinums
 +
* Puzursins
 +
* ''sešvaldība''
 +
* Adari (ap 1700. g.p.m.ē.)
 +
* Belubani (1700.-1691. g.p.m.ē.)
 +
* Libaija (1690.-1674. gp.m.ē.)
 +
* Šarmaadads I (1673.-1662. g.p.m.ē.)
 +
* Iptarsins (1661.-1650. g.p.m.ē.)
 +
* Bazaira (1649.-1622. g.p.m.ē.)
 +
* Lulaija (1621.-1618. g.p.m.ē.)
 +
* Kudinninua (1615.-1602. g.p.m.ē)
 +
* Šarmaadads II (1601.-1599. g.p.m.ē.)
 +
* Erišums III (1598.-1586. g.p.m.ē.)
 +
* Šamšiadads II (1585.-1580. g.p.m.ē.)
 +
* Erišums III
 +
* Šamšiadads II
 +
* Išmedagans II
 +
* Šamšiadads III
 +
* Ašurnirari I (1547.-1522. g.p.m.ē.)
 +
* Puzurašurs III (1521.-1498. g.p.m.ē.)
 +
* Elilnacirs I
 +
* Nurili
 +
* Ašuršaduni
 +
* Ašurabi I
 +
* Ašurnadinahe I
 +
* Elilnacirs II
 +
* Ašurnirari II
 +
* Ašurbelnišešu
 +
* Ašurrimnišešu
 +
* Ašurnadinahe II († 1393. g.p.m.ē.)
 +
|-
 +
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Vidusasīrijas<br>periods:'''
 +
| style="vertical-align: top; text-align: left;" |
 +
* Eribadads I (1392.-1366. g.p.m.ē)
 +
* Ašurubalits I (1365.-1330. g.p.m.ē.)
 +
* Elilnirari (1330.-1319. g.p.m.ē.)
 +
* Arikdenili (1319.-1308. g.p.m.ē)
 +
* Adadnirari I (1307.-1275. g.p.m.ē.)
 +
* Šulmanuašaredu I (1274.-1245 . g.p.m.ē.)
 +
* Tukultinirurta I (1244.-1208. g.p.m.ē.)
 +
* Ašurnadinapals (1208.-1203. g.p.m.ē.)
 +
* Ašurnirari III (1203.-1197. g.p.m.ē.)
 +
* Enlilkuduriucurs  (1197.-1192. g.p.m.ē.)
 +
* Ninurtaapalekurs (1192.-1180. g.p.m.ē.)
 +
* Ašurdans I (1179.-1134. g.p.m.ē.)
 +
* Ninurtatukultiašurs (1134.-1133. g.p.m.ē.)
 +
* Mutakilnusku (1134.-1133. g.p.m.ē.)
 +
* Ašurrešiši I (1133. g.p.m.ē.)
 +
* Tukultiapilešara I (1115.-1077. g.p.m.ē.)
 +
* Ašaredapalekurs (1077.-1074. g.p.m.ē.)
 +
* Ašurbelkala (1074.-1057. g.p.m.ē.)
 +
* Eribadads II (1057.-1055. g.p.m.ē.)
 +
* Šamšiadads IV (1055.-1050. g.p.m.ē.)
 +
* Ašurnacirapli I (1050.-1032. g.p.m.ē.)
 +
* Šulmanuašaredu II (1031.-1020. g.p.m.ē.)
 +
* Ašurnirari IV (1020.-1016. g.p.m.ē.)
 +
* Ašurabi II (1016.-973. g.p.m.ē.)
 +
* Ašurrešiši I (973.-967. g.p.m.ē.)
 +
* Tukultiapilešara II (967.-935. g.p.m.ē.)
 +
* Ašurdans II (934.-912. g.p.m.ē.)
 +
|-
 +
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Jaunasīrijas<br>periods:'''
 +
| style="vertical-align: top; text-align: left;" |
 +
* Adadnirari II (911.-891. g.p.m.ē.)
 +
* Tukultinirurta II (891.-883. g.p.m.ē.)
 +
* Ašurnacirapli II (883.-859. g.p.m.ē.)
 +
* Šulmanuašaredu III (858.-824. g.p.m.ē.)
 +
* Šamšiadads V (823.-811. g.p.m.ē.)
 +
* Adadnirari II (810.-783. g.p.m.ē.)
 +
* Semiramida ([[reģents]], 810.-805. g.p.m.ē.)
 +
* Šulmanuašaredu IV (783.-772. g.p.m.ē.)
 +
* Ašurdans III (772.-755. g.p.m.ē.)
 +
* Ašurnirari V (754.-745. g.p.m.ē.)
 +
* Tukultiapilešara III (744.-727. g.p.m.ē.)
 +
* Šulmanuašaredu V (727.-722. g.p.m.ē.)
 +
* Šarukins II (722.-705. g.p.m.ē.)
 +
* Sinaheriba (705.-681. g.p.m.ē.)
 +
* Ašuraha'idins (681.-669. g.p.m.ē.)
 +
* Ašurbanapli (669.-627. g.p.m.ē.)
 +
* Ašuretililani (627.-623. g.p.m.ē.)
 +
* Sinšumuliširs (623. g.p.m.ē.)
 +
* Sinšariškuns (623.-612. g.p.m.ē.
 +
* Ašurubalits II (612.-609. g.p.m.ē.)
 
|}
 
|}
−
'''Asīrija''' - [[valsts]] [[Mesopotāmija|Ziemeļmezopotāmijā]]. Sākotnēji [[pilsētvalsts]] Ašura, kas XX-XIX gs.p.m.ē. kontrolēja tirdzniecības ceļus starp Dienvidmezopotāmiju un [[Mazāzija|Mazāziju]]. XVIII gs.p.m.ē. beigās Ašuru iekaroja [[Babilonijas valsts]], bet XVI-XV gs.p.m.ē. tā bija [[Mitanijas valsts]] province. XV-XIV gs. mijā Ašura atkal nostiprinājās kā spēcīga pilsētvasts un sāka pamazām ekspansijas politiku. Savu lielāko varenību Asīrija sasniedza VII gs.p.m.ē., kad tās teritorija aptvēra visu Mezopotāmiju un [[Levante|Levanti]]. 626.-605. gados p.m.ē. Asīriju sagrāva Babilonijas un Medijas koalīcija, tās [[aristokrātija]] tika iznīcināta bet lielākā daļa iedzīvotāju sajaucās ar [[Aramieši|aramiešu]] ciltīm.
+
'''Asīrija''' - [[valsts]] [[Mezopotāmija|Ziemeļmezopotāmijā]]. Sākotnēji [[pilsētvalsts]] Ašura, kas XX-XIX gs.p.m.ē. kontrolēja tirdzniecības ceļus starp Dienvidmezopotāmiju un [[Mazāzija|Mazāziju]]. XVIII gs.p.m.ē. beigās Ašuru iekaroja [[Babilonijas valsts]], bet XVI-XV gs.p.m.ē. tā bija [[Mitanijas valsts]] province. XV-XIV gs. mijā Ašura atkal nostiprinājās kā spēcīga pilsētvasts un sāka pamazām ekspansijas politiku. Savu lielāko varenību Asīrija sasniedza VII gs.p.m.ē., kad tās teritorija aptvēra visu Mezopotāmiju un [[Levante|Levanti]]. 626.-605. gados p.m.ē. Asīriju sagrāva Babilonijas un Medijas koalīcija, tās [[aristokrātija]] tika iznīcināta bet lielākā daļa iedzīvotāju sajaucās ar [[Aramieši|aramiešu]] ciltīm.
  
 
==== Nosaukums citās valodās: ====
 
==== Nosaukums citās valodās: ====

Versija, kas saglabāta 2008. gada 20. novembris, plkst. 20.48

Asīrija
200px
Senasīrijas
periods:
  • Ušpija (ap 2020. g.p.m.ē.)
  • Kikija
  • Akija
  • Puzurašurs I (ap 1975. g.p.m.ē.)
  • Šalimahe
  • Ilušuma
  • Erišums I (1939.-1900. g.p.m.ē.)
  • Ikunums
  • Šarukins I
  • Puzurašurs II
  • Naramsins
  • Erišums II
  • Šamšiadads I (1813.-1781. g.p.m.ē.)
  • Išmedagans I (1780.-1741. g.p.m.ē.)
  • Mutaškurs
  • Rimušs
  • Asinums
  • Puzursins
  • sešvaldība
  • Adari (ap 1700. g.p.m.ē.)
  • Belubani (1700.-1691. g.p.m.ē.)
  • Libaija (1690.-1674. gp.m.ē.)
  • Šarmaadads I (1673.-1662. g.p.m.ē.)
  • Iptarsins (1661.-1650. g.p.m.ē.)
  • Bazaira (1649.-1622. g.p.m.ē.)
  • Lulaija (1621.-1618. g.p.m.ē.)
  • Kudinninua (1615.-1602. g.p.m.ē)
  • Šarmaadads II (1601.-1599. g.p.m.ē.)
  • Erišums III (1598.-1586. g.p.m.ē.)
  • Šamšiadads II (1585.-1580. g.p.m.ē.)
  • Erišums III
  • Šamšiadads II
  • Išmedagans II
  • Šamšiadads III
  • Ašurnirari I (1547.-1522. g.p.m.ē.)
  • Puzurašurs III (1521.-1498. g.p.m.ē.)
  • Elilnacirs I
  • Nurili
  • Ašuršaduni
  • Ašurabi I
  • Ašurnadinahe I
  • Elilnacirs II
  • Ašurnirari II
  • Ašurbelnišešu
  • Ašurrimnišešu
  • Ašurnadinahe II († 1393. g.p.m.ē.)
Vidusasīrijas
periods:
  • Eribadads I (1392.-1366. g.p.m.ē)
  • Ašurubalits I (1365.-1330. g.p.m.ē.)
  • Elilnirari (1330.-1319. g.p.m.ē.)
  • Arikdenili (1319.-1308. g.p.m.ē)
  • Adadnirari I (1307.-1275. g.p.m.ē.)
  • Šulmanuašaredu I (1274.-1245 . g.p.m.ē.)
  • Tukultinirurta I (1244.-1208. g.p.m.ē.)
  • Ašurnadinapals (1208.-1203. g.p.m.ē.)
  • Ašurnirari III (1203.-1197. g.p.m.ē.)
  • Enlilkuduriucurs (1197.-1192. g.p.m.ē.)
  • Ninurtaapalekurs (1192.-1180. g.p.m.ē.)
  • Ašurdans I (1179.-1134. g.p.m.ē.)
  • Ninurtatukultiašurs (1134.-1133. g.p.m.ē.)
  • Mutakilnusku (1134.-1133. g.p.m.ē.)
  • Ašurrešiši I (1133. g.p.m.ē.)
  • Tukultiapilešara I (1115.-1077. g.p.m.ē.)
  • Ašaredapalekurs (1077.-1074. g.p.m.ē.)
  • Ašurbelkala (1074.-1057. g.p.m.ē.)
  • Eribadads II (1057.-1055. g.p.m.ē.)
  • Šamšiadads IV (1055.-1050. g.p.m.ē.)
  • Ašurnacirapli I (1050.-1032. g.p.m.ē.)
  • Šulmanuašaredu II (1031.-1020. g.p.m.ē.)
  • Ašurnirari IV (1020.-1016. g.p.m.ē.)
  • Ašurabi II (1016.-973. g.p.m.ē.)
  • Ašurrešiši I (973.-967. g.p.m.ē.)
  • Tukultiapilešara II (967.-935. g.p.m.ē.)
  • Ašurdans II (934.-912. g.p.m.ē.)
Jaunasīrijas
periods:
  • Adadnirari II (911.-891. g.p.m.ē.)
  • Tukultinirurta II (891.-883. g.p.m.ē.)
  • Ašurnacirapli II (883.-859. g.p.m.ē.)
  • Šulmanuašaredu III (858.-824. g.p.m.ē.)
  • Šamšiadads V (823.-811. g.p.m.ē.)
  • Adadnirari II (810.-783. g.p.m.ē.)
  • Semiramida (reģents, 810.-805. g.p.m.ē.)
  • Šulmanuašaredu IV (783.-772. g.p.m.ē.)
  • Ašurdans III (772.-755. g.p.m.ē.)
  • Ašurnirari V (754.-745. g.p.m.ē.)
  • Tukultiapilešara III (744.-727. g.p.m.ē.)
  • Šulmanuašaredu V (727.-722. g.p.m.ē.)
  • Šarukins II (722.-705. g.p.m.ē.)
  • Sinaheriba (705.-681. g.p.m.ē.)
  • Ašuraha'idins (681.-669. g.p.m.ē.)
  • Ašurbanapli (669.-627. g.p.m.ē.)
  • Ašuretililani (627.-623. g.p.m.ē.)
  • Sinšumuliširs (623. g.p.m.ē.)
  • Sinšariškuns (623.-612. g.p.m.ē.
  • Ašurubalits II (612.-609. g.p.m.ē.)

Asīrija - valsts Ziemeļmezopotāmijā. Sākotnēji pilsētvalsts Ašura, kas XX-XIX gs.p.m.ē. kontrolēja tirdzniecības ceļus starp Dienvidmezopotāmiju un Mazāziju. XVIII gs.p.m.ē. beigās Ašuru iekaroja Babilonijas valsts, bet XVI-XV gs.p.m.ē. tā bija Mitanijas valsts province. XV-XIV gs. mijā Ašura atkal nostiprinājās kā spēcīga pilsētvasts un sāka pamazām ekspansijas politiku. Savu lielāko varenību Asīrija sasniedza VII gs.p.m.ē., kad tās teritorija aptvēra visu Mezopotāmiju un Levanti. 626.-605. gados p.m.ē. Asīriju sagrāva Babilonijas un Medijas koalīcija, tās aristokrātija tika iznīcināta bet lielākā daļa iedzīvotāju sajaucās ar aramiešu ciltīm.

Nosaukums citās valodās:

  • vāciski: Assyrische Reich
  • angliski: Assyria
  • franciski: L'Assyrie
  • krieviski: Ассирия

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 44. lpp.
  • Anstrats P. J. Civilizācijas vēsture. / zin. red. Andris Rubenis red. Nora Ikstena, - Karogs: Rīga, 1995.
  • Dietz-Otto Edzard. Geschichte Mesopotamiens. - C.H. Beck: München, 2004, ISBN 3-406-51664-5

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Asīrijas_valsts&oldid=5588"