Atšķirības starp "Asīrijas valsts" versijām

Versija, kas saglabāta 2008. gada 20. novembris, plkst. 20.55

Asīrija

Senasīrijas periods:	Ušpija (ap 2020. g.p.m.ē.) Kikija Akija Puzurašurs I (ap 1975. g.p.m.ē.) Šalimahe Ilušuma Erišums I (1939.-1900. g.p.m.ē.) Ikunums Šarukins I Puzurašurs II Naramsins Erišums II Šamšiadads I (1813.-1781. g.p.m.ē.) Išmedagans I (1780.-1741. g.p.m.ē.) Mutaškurs Rimušs Asinums Puzursins sešvaldība Adari (ap 1700. g.p.m.ē.) Belubani (1700.-1691. g.p.m.ē.) Libaija (1690.-1674. gp.m.ē.) Šarmaadads I (1673.-1662. g.p.m.ē.) Iptarsins (1661.-1650. g.p.m.ē.) Bazaira (1649.-1622. g.p.m.ē.) Lulaija (1621.-1618. g.p.m.ē.) Kudinninua (1615.-1602. g.p.m.ē) Šarmaadads II (1601.-1599. g.p.m.ē.) Erišums III (1598.-1586. g.p.m.ē.) Šamšiadads II (1585.-1580. g.p.m.ē.) Erišums III Šamšiadads II Išmedagans II Šamšiadads III Ašurnirari I (1547.-1522. g.p.m.ē.) Puzurašurs III (1521.-1498. g.p.m.ē.) Elilnacirs I Nurili Ašuršaduni Ašurabi I Ašurnadinahe I Elilnacirs II Ašurnirari II Ašurbelnišešu Ašurrimnišešu Ašurnadinahe II († 1393. g.p.m.ē.)
Vidusasīrijas periods:	Eribadads I (1392.-1366. g.p.m.ē) Ašurubalits I (1365.-1330. g.p.m.ē.) Elilnirari (1330.-1319. g.p.m.ē.) Arikdenili (1319.-1308. g.p.m.ē) Adadnirari I (1307.-1275. g.p.m.ē.) Šulmanuašaredu I (1274.-1245 . g.p.m.ē.) Tukultinirurta I (1244.-1208. g.p.m.ē.) Ašurnadinapals (1208.-1203. g.p.m.ē.) Ašurnirari III (1203.-1197. g.p.m.ē.) Enlilkuduriucurs (1197.-1192. g.p.m.ē.) Ninurtaapalekurs (1192.-1180. g.p.m.ē.) Ašurdans I (1179.-1134. g.p.m.ē.) Ninurtatukultiašurs (1134.-1133. g.p.m.ē.) Mutakilnusku (1134.-1133. g.p.m.ē.) Ašurrešiši I (1133. g.p.m.ē.) Tukultiapilešara I (1115.-1077. g.p.m.ē.) Ašaredapalekurs (1077.-1074. g.p.m.ē.) Ašurbelkala (1074.-1057. g.p.m.ē.) Eribadads II (1057.-1055. g.p.m.ē.) Šamšiadads IV (1055.-1050. g.p.m.ē.) Ašurnacirapli I (1050.-1032. g.p.m.ē.) Šulmanuašaredu II (1031.-1020. g.p.m.ē.) Ašurnirari IV (1020.-1016. g.p.m.ē.) Ašurabi II (1016.-973. g.p.m.ē.) Ašurrešiši I (973.-967. g.p.m.ē.) Tukultiapilešara II (967.-935. g.p.m.ē.) Ašurdans II (934.-912. g.p.m.ē.)
Jaunasīrijas periods:	Adadnirari II (911.-891. g.p.m.ē.) Tukultinirurta II (891.-883. g.p.m.ē.) Ašurnacirapli II (883.-859. g.p.m.ē.) Šulmanuašaredu III (858.-824. g.p.m.ē.) Šamšiadads V (823.-811. g.p.m.ē.) Adadnirari II (810.-783. g.p.m.ē.) Semiramida (reģents, 810.-805. g.p.m.ē.) Šulmanuašaredu IV (783.-772. g.p.m.ē.) Ašurdans III (772.-755. g.p.m.ē.) Ašurnirari V (754.-745. g.p.m.ē.) Tukultiapilešara III (744.-727. g.p.m.ē.) Šulmanuašaredu V (727.-722. g.p.m.ē.) Šarukins II (722.-705. g.p.m.ē.) Sinaheriba (705.-681. g.p.m.ē.) Ašuraha'idins (681.-669. g.p.m.ē.) Ašurbanapli (669.-627. g.p.m.ē.) Ašuretililani (627.-623. g.p.m.ē.) Sinšumuliširs (623. g.p.m.ē.) Sinšariškuns (623.-612. g.p.m.ē. Ašurubalits II (612.-609. g.p.m.ē.)

Asīrija - valsts Ziemeļmezopotāmijā. Sākotnēji pilsētvalsts Ašura, kas XX-XIX gs.p.m.ē. kontrolēja tirdzniecības ceļus starp Dienvidmezopotāmiju un Mazāziju. XVIII gs.p.m.ē. beigās Ašuru iekaroja Babilonijas valsts, bet XVI-XV gs.p.m.ē. tā bija Mitanijas valsts province. XV-XIV gs. mijā Ašura atkal nostiprinājās kā spēcīga pilsētvasts un sāka pamazām ekspansijas politiku. Savu lielāko varenību Asīrija sasniedza VII gs.p.m.ē., kad tās teritorija aptvēra visu Mezopotāmiju un Levanti. 626.-605. gados p.m.ē. Asīriju sagrāva Babilonijas un Medijas koalīcija, tās aristokrātija tika iznīcināta bet lielākā daļa iedzīvotāju sajaucās ar aramiešu ciltīm.

Nosaukums citās valodās:

• vāciski: Assyrische Reich
• angliski: Assyria
• franciski: L'Assyrie
• krieviski: Ассирия

Literatūra

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 44. lpp.
• Anstrats P. J. Civilizācijas vēsture. / zin. red. Andris Rubenis red. Nora Ikstena, - Karogs: Rīga, 1995.

• Ascalone Enrico. Mesopotamia: Assyrians, Sumerians, Babylonians (Dictionaries of Civilizations). - University of California Press: Berkeley, 2007, ISBN 0520252667
• Thompson, William R. Complexity, Diminishing Marginal Returns and Serial Mesopotamian Fragmentation. // Journal of World Systems Research. 2004 (pdf)

• Dietz-Otto Edzard. Geschichte Mesopotamiens. - C.H. Beck: München, 2004, ISBN 3-406-51664-5

Resursi internetā par šo tēmu

• Pr. Jānis Aglonietis OP (tēvs Alberts). Bībeles arheoloģija.
• Senās Mezopotāmijas (Divupes) kultūra - liis.lv

• The History Files Ancient Mesopotamia
• The Cuneiform Digital Library Initiative. - University of California at Los Angeles and the Max Plank Institute for the History of Science

• Древняя Месопотамия - GERGINAKKUM - Шумеро-вавилонская библиотека
• Голованов В. Марш несокрушимых