Atšķirības starp "Asīrijas valsts" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 6. rindiņa: | 6. rindiņa: | ||
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Senasīrijas<br>periods:''' | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Senasīrijas<br>periods:''' | ||
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | | ||
| − | * | + | * Ušpijs (ap 2020. g.p.m.ē.) |
| − | * | + | * Kikijs |
| − | * | + | * Akijs |
| − | * | + | * Puzurasars I (ap 1975. g.p.m.ē.) |
| − | * | + | * Šalimahs |
| − | * | + | * Ilušums |
* Erišums I (1939.-1900. g.p.m.ē.) | * Erišums I (1939.-1900. g.p.m.ē.) | ||
* Ikunums | * Ikunums | ||
* Šarukins I | * Šarukins I | ||
| − | * | + | * Puzurasars II |
* Naramsins | * Naramsins | ||
* Erišums II | * Erišums II | ||
| 25. rindiņa: | 25. rindiņa: | ||
* Puzursins | * Puzursins | ||
* ''sešvaldība'' | * ''sešvaldība'' | ||
| − | * | + | * Adars (ap 1700. g.p.m.ē.) |
| − | * | + | * Belubans (1700.-1691. g.p.m.ē.) |
| − | * | + | * Libaijs (1690.-1674. gp.m.ē.) |
* Šarmaadads I (1673.-1662. g.p.m.ē.) | * Šarmaadads I (1673.-1662. g.p.m.ē.) | ||
* Iptarsins (1661.-1650. g.p.m.ē.) | * Iptarsins (1661.-1650. g.p.m.ē.) | ||
| − | * | + | * Bazairs (1649.-1622. g.p.m.ē.) |
| − | * | + | * Lulaijs (1621.-1618. g.p.m.ē.) |
| − | * | + | * Kudinninus (1615.-1602. g.p.m.ē) |
* Šarmaadads II (1601.-1599. g.p.m.ē.) | * Šarmaadads II (1601.-1599. g.p.m.ē.) | ||
* Erišums III (1598.-1586. g.p.m.ē.) | * Erišums III (1598.-1586. g.p.m.ē.) | ||
| 40. rindiņa: | 40. rindiņa: | ||
* Išmedagans II | * Išmedagans II | ||
* Šamšiadads III | * Šamšiadads III | ||
| − | * | + | * Ašurnirars I (1547.-1522. g.p.m.ē.) |
* Puzurašurs III (1521.-1498. g.p.m.ē.) | * Puzurašurs III (1521.-1498. g.p.m.ē.) | ||
* Elilnacirs I | * Elilnacirs I | ||
| − | * | + | * Nurils |
| − | * | + | * Ašuršaduns |
| − | * | + | * Ašurabs I |
| − | * | + | * Ašurnadinahs I |
* Elilnacirs II | * Elilnacirs II | ||
| − | * | + | * Ašurnirars II |
| − | * | + | * Ašurbelnišešs |
| − | * | + | * Ašurrimnišešs |
| − | * | + | * Ašurnadinahs II († 1393. g.p.m.ē.) |
|- | |- | ||
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Vidusasīrijas<br>periods:''' | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Vidusasīrijas<br>periods:''' | ||
| 57. rindiņa: | 57. rindiņa: | ||
* Eribadads I (1392.-1366. g.p.m.ē) | * Eribadads I (1392.-1366. g.p.m.ē) | ||
* Ašurubalits I (1365.-1330. g.p.m.ē.) | * Ašurubalits I (1365.-1330. g.p.m.ē.) | ||
| − | * | + | * Elilnirars (1330.-1319. g.p.m.ē.) |
| − | * | + | * Arikdenils (1319.-1308. g.p.m.ē) |
| − | * | + | * Adadnirars I (1307.-1275. g.p.m.ē.) |
| − | * | + | * Šulmanuašareds I (1274.-1245 . g.p.m.ē.) |
| − | * | + | * Tiglatinirurts I (1244.-1208. g.p.m.ē.) |
* Ašurnadinapals (1208.-1203. g.p.m.ē.) | * Ašurnadinapals (1208.-1203. g.p.m.ē.) | ||
| − | * | + | * Ašurnirars III (1203.-1197. g.p.m.ē.) |
* Enlilkuduriucurs (1197.-1192. g.p.m.ē.) | * Enlilkuduriucurs (1197.-1192. g.p.m.ē.) | ||
* Ninurtaapalekurs (1192.-1180. g.p.m.ē.) | * Ninurtaapalekurs (1192.-1180. g.p.m.ē.) | ||
* Ašurdans I (1179.-1134. g.p.m.ē.) | * Ašurdans I (1179.-1134. g.p.m.ē.) | ||
* Ninurtatukultiašurs (1134.-1133. g.p.m.ē.) | * Ninurtatukultiašurs (1134.-1133. g.p.m.ē.) | ||
| − | * | + | * Mutakilnusks (1134.-1133. g.p.m.ē.) |
| − | * | + | * Ašurrešišs I (1133. g.p.m.ē.) |
| − | * | + | * Tiglatpalasars I (1115.-1077. g.p.m.ē.) |
* Ašaredapalekurs (1077.-1074. g.p.m.ē.) | * Ašaredapalekurs (1077.-1074. g.p.m.ē.) | ||
| − | * | + | * Ašurbelkals (1074.-1057. g.p.m.ē.) |
* Eribadads II (1057.-1055. g.p.m.ē.) | * Eribadads II (1057.-1055. g.p.m.ē.) | ||
* Šamšiadads IV (1055.-1050. g.p.m.ē.) | * Šamšiadads IV (1055.-1050. g.p.m.ē.) | ||
| − | * | + | * Ašurnacirapls I (1050.-1032. g.p.m.ē.) |
| − | * | + | * Šulmanuašareds II (1031.-1020. g.p.m.ē.) |
| − | * | + | * Ašurnirars IV (1020.-1016. g.p.m.ē.) |
| − | * | + | * Ašurabs II (1016.-973. g.p.m.ē.) |
| − | * | + | * Ašurrešišs I (973.-967. g.p.m.ē.) |
| − | * | + | * Tiglatpalasars II (967.-935. g.p.m.ē.) |
* Ašurdans II (934.-912. g.p.m.ē.) | * Ašurdans II (934.-912. g.p.m.ē.) | ||
|- | |- | ||
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Jaunasīrijas<br>periods:''' | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Jaunasīrijas<br>periods:''' | ||
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | | ||
| − | * | + | * Adadnirars II (911.-891. g.p.m.ē.) |
| − | * | + | * Tiglatinirurts II (891.-883. g.p.m.ē.) |
| − | * | + | * Ašurnacirapls II (883.-859. g.p.m.ē.) |
| − | * | + | * Šulmanuašareds III (858.-824. g.p.m.ē.) |
* Šamšiadads V (823.-811. g.p.m.ē.) | * Šamšiadads V (823.-811. g.p.m.ē.) | ||
| − | * | + | * Adadnirars II (810.-783. g.p.m.ē.) |
* Semiramida ([[reģents]], 810.-805. g.p.m.ē.) | * Semiramida ([[reģents]], 810.-805. g.p.m.ē.) | ||
| − | * | + | * Šulmanuašareds IV (783.-772. g.p.m.ē.) |
* Ašurdans III (772.-755. g.p.m.ē.) | * Ašurdans III (772.-755. g.p.m.ē.) | ||
| − | * | + | * Ašurnirars V (754.-745. g.p.m.ē.) |
| − | * | + | * Tiglatpalasars III (744.-727. g.p.m.ē.) |
| − | * | + | * Šulmanuašareds V (727.-722. g.p.m.ē.) |
* Šarukins II (722.-705. g.p.m.ē.) | * Šarukins II (722.-705. g.p.m.ē.) | ||
| − | * | + | * Sinaheribs (705.-681. g.p.m.ē.) |
* Ašuraha'idins (681.-669. g.p.m.ē.) | * Ašuraha'idins (681.-669. g.p.m.ē.) | ||
| − | * | + | * Ašurbanapls (669.-627. g.p.m.ē.) |
| − | * | + | * Ašuretililans (627.-623. g.p.m.ē.) |
* Sinšumuliširs (623. g.p.m.ē.) | * Sinšumuliširs (623. g.p.m.ē.) | ||
* Sinšariškuns (623.-612. g.p.m.ē. | * Sinšariškuns (623.-612. g.p.m.ē. | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 20. novembris, plkst. 21.55
| |
| Senasīrijas periods: |
|
| Vidusasīrijas periods: |
|
| Jaunasīrijas periods: |
|
| |
Asīrija - valsts Ziemeļmezopotāmijā. Sākotnēji pilsētvalsts Ašura, kas XX-XIX gs.p.m.ē. kontrolēja tirdzniecības ceļus starp Dienvidmezopotāmiju un Mazāziju. XVIII gs.p.m.ē. beigās Ašuru iekaroja Babilonijas valsts, bet XVI-XV gs.p.m.ē. tā bija Mitanijas valsts province. XV-XIV gs. mijā Ašura atkal nostiprinājās kā spēcīga pilsētvasts un sāka pamazām ekspansijas politiku. Savu lielāko varenību Asīrija sasniedza VII gs.p.m.ē., kad tās teritorija aptvēra visu Mezopotāmiju un Levanti. 626.-605. gados p.m.ē. Asīriju sagrāva Babilonijas un Medijas koalīcija, tās aristokrātija tika iznīcināta bet lielākā daļa iedzīvotāju sajaucās ar aramiešu ciltīm.
Nosaukums citās valodās:
- vāciski: Assyrische Reich
- angliski: Assyria
- franciski: L'Assyrie
- krieviski: Ассирия
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 44. lpp.
- Anstrats P. J. Civilizācijas vēsture. / zin. red. Andris Rubenis red. Nora Ikstena, - Karogs: Rīga, 1995.
- Ascalone Enrico. Mesopotamia: Assyrians, Sumerians, Babylonians (Dictionaries of Civilizations). - University of California Press: Berkeley, 2007, ISBN 0520252667
- Thompson, William R. Complexity, Diminishing Marginal Returns and Serial Mesopotamian Fragmentation. // Journal of World Systems Research. 2004 (pdf)
- Dietz-Otto Edzard. Geschichte Mesopotamiens. - C.H. Beck: München, 2004, ISBN 3-406-51664-5
Resursi internetā par šo tēmu
- Pr. Jānis Aglonietis OP (tēvs Alberts). Bībeles arheoloģija.
- Senās Mezopotāmijas (Divupes) kultūra - liis.lv
- The History Files Ancient Mesopotamia
- The Cuneiform Digital Library Initiative. - University of California at Los Angeles and the Max Plank Institute for the History of Science
