Atšķirības starp "Asīrijas valsts" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
108. rindiņa: 108. rindiņa:
 
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Assyrian_empire_750_625.jpg|250px]]
 
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Assyrian_empire_750_625.jpg|250px]]
 
|}
 
|}
−
'''Asīrija''' - [[valsts]] [[Mezopotāmija|Ziemeļmezopotāmijā]] (mūsdienu Dienvidkurdistāna) XIII-VII gs. Sākotnēji [[pilsētvalsts]] '''Asura''', kas XX-XIX gs.p.m.ē. kontrolēja tirdzniecības ceļus starp Dienvidmezopotāmiju un [[Mazāzija|Mazāziju]]. XVIII gs.p.m.ē. beigās Ašuru iekaroja [[Babilonijas valsts]], bet XVI-XV gs.p.m.ē. tā bija [[Mitanijas valsts]] province. XV-XIV gs. mijā Ašura atkal nostiprinājās kā spēcīga pilsētvasts un sāka pamazām ekspansijas politiku. Savu lielāko varenību Asīrija sasniedza VII gs.p.m.ē., kad tās teritorija aptvēra visu Mezopotāmiju un [[Levante|Levanti]]. 626.-605. gados p.m.ē. Asīriju sagrāva Jaunbabilonijas un Medijas koalīcija, tās [[aristokrātija]] tika iznīcināta bet lielākā daļa iedzīvotāju sajaucās ar [[Aramieši|aramiešu]] ciltīm. 230.363. gados - [[Senā Roma|Romas]] province (lat. ''Assyria'').
+
'''Asīrija''' - [[valsts]] [[Mezopotāmija|Ziemeļmezopotāmijā]] (mūsdienu Dienvidkurdistāna) XIII-VII gs. Sākotnēji [[pilsētvalsts]] '''Asura''', kas XX-XIX gs.p.m.ē. kontrolēja tirdzniecības ceļus starp Dienvidmezopotāmiju un [[Mazāzija|Mazāziju]]. XVIII gs.p.m.ē. beigās Ašuru iekaroja [[Babilonijas valsts]], bet XVI-XV gs.p.m.ē. tā bija [[Mitanijas valsts]] province. XV-XIV gs. mijā Ašura atkal nostiprinājās kā spēcīga pilsētvasts un sāka pamazām ekspansijas politiku. Savu lielāko varenību Asīrija sasniedza VII gs.p.m.ē., kad tās teritorija aptvēra visu Mezopotāmiju un [[Levante|Levanti]]. 626.-605. gados p.m.ē. Asīriju sagrāva Jaunbabilonijas un Medijas koalīcija, tās [[aristokrātija]] tika iznīcināta bet lielākā daļa iedzīvotāju sajaucās ar [[Aramieši|aramiešu]] ciltīm. 230.-363. gados - [[Senā Roma|Romas]] province (lat. ''Assyria'').
  
 
==== Nosaukums citās valodās: ====
 
==== Nosaukums citās valodās: ====
153. rindiņa: 153. rindiņa:
 
* [http://assur.de/Themen/themen.html Neue Ausgrabungen in Assur - assur.de]
 
* [http://assur.de/Themen/themen.html Neue Ausgrabungen in Assur - assur.de]
 
----
 
----
 +
* [http://bse.sci-lib.com/article077325.html Значение слова "Ассирия" в Большой Советской Энциклопедии]
 
* [http://gerginakkum.ru/ Древняя Месопотамия - GERGINAKKUM - Шумеро-вавилонская библиотека]
 
* [http://gerginakkum.ru/ Древняя Месопотамия - GERGINAKKUM - Шумеро-вавилонская библиотека]
 
* [http://ancient.gerodot.ru/topics/data/assiria/index.htm Древняя Ассирия - страна и племена]
 
* [http://ancient.gerodot.ru/topics/data/assiria/index.htm Древняя Ассирия - страна и племена]
 
* [http://www.hrono.info/land/assiria.html Ассирия -  XPOHOC]
 
* [http://www.hrono.info/land/assiria.html Ассирия -  XPOHOC]
 
* [http://historia.su/publ/33 Ассирия - Всемирная история]
 
* [http://historia.su/publ/33 Ассирия - Всемирная история]
 +
* [http://www.vuzlib.net/beta3/html/1/22548/22588/ Ассирия - vuzlib.net]
 +
* [http://warrior.nnm.ru/vojna_radi_vojny Ассирия - История военного доспеха]
  
 
[[Kategorija:Mezopotāmijas valstis]]
 
[[Kategorija:Mezopotāmijas valstis]]

Versija, kas saglabāta 2008. gada 20. novembris, plkst. 22.34

Asīrija
Assyrian humanbull.png
Senasīrijas
periods:
  • Ušpijs (ap 2020. g.p.m.ē.)
  • Kikijs
  • Akijs
  • Puzurasars I (ap 1975. g.p.m.ē.)
  • Šalimahs
  • Ilušums
  • Erišums I (1939.-1900. g.p.m.ē.)
  • Ikunums
  • Šarukins I
  • Puzurasars II
  • Naramsins
  • Erišums II
  • Šamšiadads I (1813.-1781. g.p.m.ē.)
  • Išmedagans I (1780.-1741. g.p.m.ē.)
  • Mutaškurs
  • Rimušs
  • Asinums
  • Puzursins
  • sešvaldība
  • Adars (ap 1700. g.p.m.ē.)
  • Belubans (1700.-1691. g.p.m.ē.)
  • Libaijs (1690.-1674. gp.m.ē.)
  • Šarmaadads I (1673.-1662. g.p.m.ē.)
  • Iptarsins (1661.-1650. g.p.m.ē.)
  • Bazairs (1649.-1622. g.p.m.ē.)
  • Lulaijs (1621.-1618. g.p.m.ē.)
  • Kudinninus (1615.-1602. g.p.m.ē)
  • Šarmaadads II (1601.-1599. g.p.m.ē.)
  • Erišums III (1598.-1586. g.p.m.ē.)
  • Šamšiadads II (1585.-1580. g.p.m.ē.)
  • Erišums III
  • Šamšiadads II
  • Išmedagans II
  • Šamšiadads III
  • Ašurnirars I (1547.-1522. g.p.m.ē.)
  • Puzurašurs III (1521.-1498. g.p.m.ē.)
  • Elilnacirs I
  • Nurils
  • Ašuršaduns
  • Ašurabs I
  • Ašurnadinahs I
  • Elilnacirs II
  • Ašurnirars II
  • Ašurbelnišešs
  • Ašurrimnišešs
  • Ašurnadinahs II († 1393. g.p.m.ē.)
Vidusasīrijas
periods:
  • Eribadads I (1392.-1366. g.p.m.ē)
  • Ašurubalits I (1365.-1330. g.p.m.ē.)
  • Elilnirars (1330.-1319. g.p.m.ē.)
  • Arikdenils (1319.-1308. g.p.m.ē)
  • Adadnirars I (1307.-1275. g.p.m.ē.)
  • Šulmanuašareds I (1274.-1245 . g.p.m.ē.)
  • Tiglatinirurts I (1244.-1208. g.p.m.ē.)
  • Ašurnadinapals (1208.-1203. g.p.m.ē.)
  • Ašurnirars III (1203.-1197. g.p.m.ē.)
  • Enlilkuduriucurs (1197.-1192. g.p.m.ē.)
  • Ninurtaapalekurs (1192.-1180. g.p.m.ē.)
  • Ašurdans I (1179.-1134. g.p.m.ē.)
  • Ninurtatukultiašurs (1134.-1133. g.p.m.ē.)
  • Mutakilnusks (1134.-1133. g.p.m.ē.)
  • Ašurrešišs I (1133. g.p.m.ē.)
  • Tiglatpalasars I (1115.-1077. g.p.m.ē.)
  • Ašaredapalekurs (1077.-1074. g.p.m.ē.)
  • Ašurbelkals (1074.-1057. g.p.m.ē.)
  • Eribadads II (1057.-1055. g.p.m.ē.)
  • Šamšiadads IV (1055.-1050. g.p.m.ē.)
  • Ašurnacirapls I (1050.-1032. g.p.m.ē.)
  • Šulmanuašareds II (1031.-1020. g.p.m.ē.)
  • Ašurnirars IV (1020.-1016. g.p.m.ē.)
  • Ašurabs II (1016.-973. g.p.m.ē.)
  • Ašurrešišs I (973.-967. g.p.m.ē.)
  • Tiglatpalasars II (967.-935. g.p.m.ē.)
  • Ašurdans II (934.-912. g.p.m.ē.)
Jaunasīrijas
periods:
  • Adadnirars II (911.-891. g.p.m.ē.)
  • Tiglatinirurts II (891.-883. g.p.m.ē.)
  • Ašurnacirapls II (883.-859. g.p.m.ē.)
  • Šulmanuašareds III (858.-824. g.p.m.ē.)
  • Šamšiadads V (823.-811. g.p.m.ē.)
  • Adadnirars II (810.-783. g.p.m.ē.)
  • Semiramida (reģents, 810.-805. g.p.m.ē.)
  • Šulmanuašareds IV (783.-772. g.p.m.ē.)
  • Ašurdans III (772.-755. g.p.m.ē.)
  • Ašurnirars V (754.-745. g.p.m.ē.)
  • Tiglatpalasars III (744.-727. g.p.m.ē.)
  • Šulmanuašareds V (727.-722. g.p.m.ē.)
  • Šarukins II (722.-705. g.p.m.ē.)
  • Sinaheribs (705.-681. g.p.m.ē.)
  • Ašuraha'idins (681.-669. g.p.m.ē.)
  • Ašurbanapls (669.-627. g.p.m.ē.)
  • Ašuretililans (627.-623. g.p.m.ē.)
  • Sinšumuliširs (623. g.p.m.ē.)
  • Sinšariškuns (623.-612. g.p.m.ē.
  • Ašurubalits II (612.-609. g.p.m.ē.)
Assyrian empire 750 625.jpg

Asīrija - valsts Ziemeļmezopotāmijā (mūsdienu Dienvidkurdistāna) XIII-VII gs. Sākotnēji pilsētvalsts Asura, kas XX-XIX gs.p.m.ē. kontrolēja tirdzniecības ceļus starp Dienvidmezopotāmiju un Mazāziju. XVIII gs.p.m.ē. beigās Ašuru iekaroja Babilonijas valsts, bet XVI-XV gs.p.m.ē. tā bija Mitanijas valsts province. XV-XIV gs. mijā Ašura atkal nostiprinājās kā spēcīga pilsētvasts un sāka pamazām ekspansijas politiku. Savu lielāko varenību Asīrija sasniedza VII gs.p.m.ē., kad tās teritorija aptvēra visu Mezopotāmiju un Levanti. 626.-605. gados p.m.ē. Asīriju sagrāva Jaunbabilonijas un Medijas koalīcija, tās aristokrātija tika iznīcināta bet lielākā daļa iedzīvotāju sajaucās ar aramiešu ciltīm. 230.-363. gados - Romas province (lat. Assyria).

Nosaukums citās valodās:

  • vāciski: Assyrische Reich
  • angliski: Assyria
  • franciski: L'Assyrie
  • krieviski: Ассирия

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 44. lpp.
  • Anstrats P. J. Civilizācijas vēsture. / zin. red. Andris Rubenis red. Nora Ikstena, - Karogs: Rīga, 1995.
  • Ascalone Enrico. Mesopotamia: Assyrians, Sumerians, Babylonians (Dictionaries of Civilizations). - University of California Press: Berkeley, 2007, ISBN 0520252667
  • Thompson, William R. Complexity, Diminishing Marginal Returns and Serial Mesopotamian Fragmentation. // Journal of World Systems Research. 2004 (pdf)
  • Virginia Schomp. Ancient Mesopotamia: The Sumerians, Babylonians, and Assyrians. - Scholastic Library Pub., New York, 2005, ISBN 0531167410
  • Roux Georges. Ancient Iraq. - Penguin Books, 1992, ISBN 014012523X
  • Healy Mark. The Ancient Assyrians. - Osprey: London, 1991, ISBN 1855321637
  • Hayim Tadmor. The Inscriptions of Tiglath-Pileser III., King of Assyria. - Israel Academy of Sciences & Humanities, Jerusalem, 1994, ISBN 965-208-111-6
  • Dietz-Otto Edzard. Geschichte Mesopotamiens. - C.H. Beck: München, 2004, ISBN 3-406-51664-5
  • Eva Cancik-Kirschbaum. Die Assyrer. Geschichte, Gesellschaft, Kultur. - C.H.Beck Wissen, München, 2003, ISBN 3-406-50828-6
  • Hartmut Schmöckel. Ur, Assur und Babylon. - Stuttgart, 1962
  • Rykle Borger. Die Inschriften Asarhaddons, König von Assyrien. - Weidner, Graz, 1956
  • Emil Forrer. Die Provinzeineinteilung des assyrischen Reiches. - Leipzig, 1920
  • Wolfgang Schramm. Einleitung in die assyrischen Königsinschriften II. / Handbuch der Orientalistik (HdO). / Hrsg. v. Berthold Spuler. - Brill, Köln, 1973, ISBN 90-04-03783-7
  • Kazuko Watanabe. Die adê-Vereidigung anlässlich der Thronfolgeregelung Asarhaddons. / Hrsg. v. Deutschen Archäologischen Institut. Gbr. Mann. - Berlin, 1987, ISBN 3-7861-1446-3

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Asīrijas_valsts&oldid=5611"