Atšķirības starp "Vācu īpašvārdu atveidošana" versijām

Pašreizējā versija, 2015. gada 13. aprīlis, plkst. 07.10

Vācu valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa ievērojot latviešu valodas tradīcijas vācu īpašvārdu atveidošanā. Vācu valodas alfabēta burti un burtkopas tiek pārlikti latviešu valodas ortogrāfijā, pakļaujot šos vārdus gramatizācijai. Pēc šiem noteikumiem atveido vācu, austriešu, daļas šveiciešu vai šo tautu izcelsmes cilvēku personvārdus, kā arī ģeogrāfiskos nosaukumus Vācijā, Austrijā, Lihtenšteinā, daļā Šveices, Beļģijas un Itālijas (Dienvidtirolē). Pēc vācu valodas atveides principiem atveidojami arī atsevišķi vietvārdi Namībijā, Brazīlijā, Kanādā. Atsevišķās situācijās pēc vācu valodas principiem atveido arī Francijas austrumu reģionu Elzasas un Lotringas ģeogrāfiskos nosaukumus. Tradicionāli pēc vācu valodas principiem atveidojami vāciskas izcelsmes nosaukumi Krievijā. Atveidojot citu pasaules reģionu vācu izcelsmes personu vārdus, jāņem vērā šajā zemē pieņemtā izrunas vai atveides prakse, lai arī latviešu valodā tradicionāli kā primārie tiek lietoti vācu atveides principi. Pēc vācu valodas principiem atveidojami arī jidiša izcelsmes personvārdi.

Vācu alfabēts

Mūsdienu vācu alfabēts sastāv no 26 latīņu alfabēta burtiem. Papildus tiek lietoti trīs burti ar diakritiskajām zīmēm (umlautiem): Ä, Ö, Ü un ligatūra ß. ß alfabēta rindā tiek lietota Vācijā un Austrijā, bet netiek lietota Šveicē un Lihtenšteinā: A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z Ä Ö Ü, a b c d e f g h i j k l m n o p q r s t u v w x y z ä ö ü ß

Patskaņu kvantitāti apzīmē tikai dažos gadījumos. Latviešu valodā vācu patskaņu kvantitāte atdarināma ar attiecīgajiem latviešu valodas garajiem un īsajiem patskaņiem. Ja garie patskaņi [aː] un [eː] atrodas vārda galotnē un to kvantitāte vācu rakstībā nav apzīmēta, latviešu valodā tie atveidojami ar īsajiem a un e (Lenne - Lenne). Bet ja šo patskaņu kvantitāte vācu rakstībā apzīmēta, tie atveidojami ar garajiem ā un ē (Mühlsee - Mīlzē).

Garie patskaņi vācu valodas ortogrāfijā apzīmēti sekojošos veidos:

• Ar burtu h pēc attiecīgā patskaņa. Lieto, ja aiz garā patskaņa seko līdzskaņi l, m, n, r vai cits patskanis.

Luhme - Lūme

Lahn - Lāna

Rehestadt - Rēeštate

• Ar patskaņu dubultojumu.

Saale - Zāle

Beeskow - Bēskova

• Garo [iː] dažkārt apzīmē ar burtkopu ie.

Liegnitz - Līgnica

Kriemhild - Krīmhilde

• Uzsvērtā atvērtā zilbē.

Bremen - Brēmene

Schönefeld - Šēnefelde

• Vienzilbes vārdos, kam locījumā vairākas zilbes.

Graz - Grāca

Zug - Cūga

Īsos patskaņus vācu valodas ortogrāfijā gadījumos, kad uzsvērtā zilbē jāparāda īss patskanis, apzīmē sekojoši:

• Ar burtkopām bb, ck, dd, ff, ll, mm, nn, pp, rr, ss, tt, tz, pf vai burtu x pēc attiecīgā patskaņa.

Lübben - Libene

Lückendorf - Likendorfa

Halle - Halle

Wittenberg - Vitenberga

Fonētiskās atveidošanas tabula

Īpašvārdi

Īpašvārdu dzimte

Personvārdiem dzimte piešķirama atbilstoši personas dzimumam. Ģeogrāfiskajiem nosaukumiem dzimte piešķirama pēc atbilstošā nomenklatūras vārda dzimtes:

• Apdzīvoto vietu (pilsētu, pilsētu daļu, ciemu u.c.) nosaukumiem latviešu atveidojumā ir sieviešu dzimte,
• Upju nosaukumi atveidojami sieviešu dzimtē,
• Kanālu nosaukumi atveidojami vīriešu dzimtē,
• Kalnu nosaukumi atveidojami vīriešu dzimtē (Zugspitze - Cūgšpice - (dat.) Cūgšpicem),
• Ezeru nosaukumi atveidojami vīriešu dzimtē,
• Salu nosaukumi atveidojami sieviešu dzimtē.

Īpašvārdu deklinācija

Atdarinātie vācu valodas īpašvārdi latviešu valodā lokāmi pēc I, II, IV vai V deklinācijas parauga.

I deklinācija

Pēc I deklinācijas parauga lokāmi tie īpašvārdi, kam latviskajā atdarinājumā vienskaitļa nominatīvā ir galotne -s. Vācu valodā šie īpašvārdi beidzas ar līdzskani vai divskaņiem ai, ei, oi, ay, ey, oy.

Keisch (pv) - Keišs

Feuchtwanger (pv) - Feihtvangers

Venedey (pv) - Venedejs

Nestroy (pv) - Nestrojs

II deklinācija

Pēs II deklinācijas parauga lokāmi nedaudz latviešu valodā atdarināto vācu personvārdu.

• Uzvārdi, kas vācu valodā beidzas ar -mann.

Schumann - Šūmanis

Kellermann - Kellermanis

Bet uzvārds Mann lokāms pēc I deklinācijas: Mans.

• Slāvu cilmes uzvārdi, kas vācu valodā beidzas ar -sky.

Tuchovsky - Tuhovskis

• Pie II deklinācijas pieder vēl šādi vārdi un uzvārdi:

Diesel - Dīzelis

Händel - Hendelis

Hegel - Hēgelis

Franz - Francis (bet uzvārds - Francs)

Fritz - Fricis (bet uzvārds - Frics)

Karl, Carl - Kārlis (bet uzvārds - Karls)

Peter - Pēteris (bet uzvārds - Pēters)

IV deklinācija

Pēc IV deklinācijas parauga lokāmi īpašvārdi, kas vācu valodā beidzas ar -a, divskani vai līdzskani.

• Vīriešu un sieviešu dzimtes īpašvārdi, kas vācu valodā beidzas ar -a, un sieviešu dzimtes īpašvārdi, kas vācu valodā beidzas ar -ai, -ei, -oi, -ay, -ey, -oy.

Gotha - Gota

Mittweida - Mitveida

Alzey - Alceja

• Sieviešu dzimtes īpašvārdi, kas vācu valodā beidzas ar sekojošām salikteņa satāvdaļām vai burtiem: -berg, -ch, -ck, -(f)f, -ein, -heim, -ig, -im, -ing, -k, -s, -ß, -sch, -(t)z.

-berg - Mühlberg (pv) - Mīlberga

-ch - Mitcherlich - Mičerliha

-ck - Osnabrück - Osnabrika

-(f)f - Klaushof - Klaushofa

-ein - Felsenstein - Felzenšteina

-heim - Mannheim - Manheima

-ig - Borsig - Borziga

-im - Parchim - Parhima

-ing - Altöting - Altetinga

-k - Königsmark - Kēnigsmarka

-s - Köbis - Kēbisa

-ß - Elsaß - Elzasa

-sch - Karsch - Karša

-(t)z - Kollwitz - Kolvica

• Īpašvārdi, kuru pēdējais patskanis vai divskanis vācu rakstībā ir a, o, u, ai, ay, au (izņemot pie V deklinācijas piederošos).

Marl - Marla

Thorn - Torna

Ulm - Ulma

Folkenhayn - Folkenhaina

Lugau - Lūgava

V deklinācija

Pēc V deklinācijas parauga lokāmi īpašvārdi, kas vācu valodā beidzas ar -e vai ar līdzskani.

• Vīriešu un sieviešu dzimtes īpašvārdi, kas vācu valodā beidzas ar -e:

Stolze (pv) - Štolce

• Sieviešu dzimtes īpašvārdi, kas vācu valodā beidzas ar -d, -dt, -furt, -hard, -hart, -land, -man(n), -ruh, -t(h), -tal, -wald.

-d - Stralzund - Štrālzunde

-dt - Bodenstedt - Bodenštete

-furt - Erfurt - Erfurte

-hard - Erhard (pv) - Erharde

-hart - Erkhart (pv) - Erkharte

-land - Sauerland - Zauerlande

-man(n) - Fühmann (pv) - Fīmane

-ruh - Karlsruh - Karlsrūe

-t(h) - Abendroth (pv) - Ābendrote (bet Bayreuth - Baireita)

-tal - Wuppertal - Vupertāle

-wald - Auerswald - Auersvalde

• Īpašvārdi, kuru pēdējais patskaņa burts ir ä, e, i, ie, ö, ü, äu, ei, eu (izņemot pie IV deklinācijas piederošos).

Fröbel - Frēbele

Berlin - Berlīne

Wien - Vīne

Keun - Keine

Nelokāmie īpašvārdi

Kā nelokāmi latviešu valodā atveidojamas atsevišķas vācu īpašvārdu kategorijas:

• Īpašvārdi, kas vācu valodā beidzas ar -ee, -o, oh, uh.

Halensee - Hālenzē

Otto (pv) - Oto

Osterloh (pv) - Osterlo

Unruh (pv) - Unrū

• Sieviešu vārdi, kas doti vīrietim.

Carl Maria Weber - Kārlis Maria Vēbers - (dat.) Kārlim Maria Vēberam

Salikteņi un vārdkopas

• Saliktajiem īpašvārdiem, kas vācu valodā savienoti ar defisi, tā parasti paturama arī atveidojumā.

Schleswig-Holstein - Šlēzviga-Holšteina

• Pilsētu daļu nosaukumi, kam pirmajā daļā minēta pilsēta, bet otrajā šīs pilsētas daļā, salikteņa pirmā daļa vai nu atmetama vai arī atveidojama ģenitīvā vai lokatīvā, vai arī atveidojama pēc kopējiem nosacījumiem (atkarībā no konteksta un pielietojuma).

Berlin-Treptow - Treptova, Berlīnes Treptova, Treptova Berlīnē, Berlīne-Treptova

• Bez defises, īpašvārda daļas apvienojot, atveido īpašvārdus, kuru pirmajā daļā ir īpašības vārds.

Groß-Gerau - Grosgērava

• Salikteni, kura pirmā daļa ir no vietvārda atvasināts īpašības vārds, bet otrajā - nomenklatūras vārds, atveido īpašības vārdu lietojot ģenitīvā, bet nomenklatūras vārdu tulko.

Teutoburger Wald - Teitoburgas mežs

Züricher See - Cīrihes ezers

• Ja īpašvārda sastāvā ir prievārds an (vai kopā ar artikulu an dem, am, an der, ob der), tas latviešu valodā tulkojams ar prievārdu "pie".

Frankfurt am Main - Frankfurte pie Oderas

Dillingen an der Saar - Dillingene pie Zāras

Rothenburg ob der Tauber - Rotenburga pie Tauberes

• Ja īpašvārda sastāvā ir prievārds im, in, in der, to latviešu valodā neatveido, bet nosaukuma otro daļu atveido lokatīvā.

Freiburg im Breisgau - Freiburga Breisgavā - (dat.) Freiburgas Breisgavā

Landau in der Pfalz - Landava Pfalcā

Schwandorf in Bayern - Švandorfa Bavārijā

• Pārējos gadījumos atsevišķi rakstītie vācu valodas īpašvārdi atveidojami kopā.

Totes Gebirge - Totesgebirge

Hoher Meißner - Hoermeisnere

Drei Kronen - Dreikronene

Literatura par šo tēmu

• Norādījumi par citvalodu īpšvārdu pareizrakstību un pareizrunu latviešu literārajā valodā, III: Vācu valodas īpašvārdi. Sast. L. Ceplītis. – Rīga, 1960

Resursi internetā par šo tēmu

• Par vācu personvārdu atveidi latviešu valodā - letonika.lv
• Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju - likumi.lv

• Vācu dialektu un senvārdu skaidrojošās vārdnīcas - Trier Center for Digital Humanities