Atšķirības starp "Latvijas zemessardzes krievu rota" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(9 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Latvijas zemessardzes krievu rota''' - viena no pirmajām Latvijas Republikas bruņoto spēku - [[Baltijas landesvērs|landesvēra]] (zemessardzes) - vienība, saformēta 1918. gada decembra sākumā no brīvprātīgajiem krievu tautības kareivjiem, virsniekiem un instruktoriem. Komandieris [[kapitans]] [[Didorovs Kliments|K.Didorovs]]. Pirmā rotas sadursme ar uzbrūkošo Sarkano armiju decembra vidū pie Ogres. Piedalījās [[Inčukalna kauja|kaujā pie Inčukalna]]. Pēc latviešu daļu masveida dezertēšanas gadumijā, saglabāja uzticību [[Latvijas Republikas Pagaidu valdība]]i.  Sākot ar janvāri krievu rota cīnījās kopā ar [[Atsevišķais latviešu bataljons|Atsevišķo latviešu bataljonu]], [[Kalpaks Oskars|O.Kalpaka]] vadībā ieņēma Skrundu. 1919. gada 8. martā Liepājā krievu rota tika papildināta, izveidojot t.s. [[Līvena nodaļa|Līvena nodaļu]].
+
'''Latvijas zemessardzes krievu rota''' jeb '''Didorova rota''' (kr. ''рота капитана Дидорова'') - viena no pirmajām Latvijas Republikas bruņoto spēku - [[Baltijas landesvērs|landesvēra]] (zemessardzes) - vienībām, saformēta 1918. gada decembra sākumā no brīvprātīgajiem krievu tautības kareivjiem, virsniekiem un instruktoriem. Komandieris [[kapitans]] [[Didorovs Kliments|K.Didorovs]]. Kazarmas atradās vēlākās Suzdaļas krievu skolas ēkā. Pirmā rotas sadursme ar uzbrūkošo Sarkano armiju decembra vidū pie Ogres. Piedalījās [[Inčukalna kauja|kaujā pie Inčukalna]]. Pēc latviešu daļu masveida dezertēšanas gadumijā, saglabāja uzticību [[Latvijas Republikas Pagaidu valdība]]i.  Sākot ar janvāri krievu rota cīnījās kopā ar [[Atsevišķais latviešu bataljons|Atsevišķo latviešu bataljonu]], [[Kalpaks Oskars|O.Kalpaka]] vadībā ieņēma Skrundu. 1919. gada februāra beigās vai marta sākumā zemessardzes krievu rota pievienojās [[Liepājas brīvprātīgo vienība|Liepājas brīvprātīgo strēlnieku nodaļai]] (kr. Либавский добровольческий стрелковый отряд), izveidojot t.s. [[Līvena nodaļa|Līvena nodaļu]].
 +
 
 +
=== ===
 +
<center><gallery>
 +
Attēls:MalkinsC_Liven_1batalj_26_05_1919_Riga.gif|S. Malkins
 +
Attēls:KlasinskisK_BocarnikovsJ_Libau_1919.gif|K. Klasinskis un J. Bočarņikovs
 +
Attēls:DorohovsV_Livenietis.gif|V. Dorohovs
 +
</gallery></center>
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
  
 
* Latvijas armija 20 gados. / Red.: H.Rozenšteins. - Armijas štāba Apmācības daļa: Rīga, 1940.
 
* Latvijas armija 20 gados. / Red.: H.Rozenšteins. - Armijas štāba Apmācības daļa: Rīga, 1940.
 +
----
 +
* Рутыч Н.Н. Белый фронт генерала Юденича: Биографии чинов Северо-Западной армии. - Москва, 2002
 +
 +
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 +
 +
* [http://www.dissercat.com/content/russkoe-antibolshevistskoe-dvizhenie-na-territorii-latvii-v-period-grazhdanskoi-voiny-v-ross Чапенко А.А. Русское антибольшевистское движение на территории Латвии в период Гражданской войны в России :1918 - 1919 гг. - диссертация, Мурманск, 2002]
 +
  
 
[[Kategorija:Latvijas Neatkarības karš]]
 
[[Kategorija:Latvijas Neatkarības karš]]
 
[[Kategorija:Latvijas zemessardze]]
 
[[Kategorija:Latvijas zemessardze]]

Pašreizējā versija, 2015. gada 20. aprīlis, plkst. 14.27

Latvijas zemessardzes krievu rota jeb Didorova rota (kr. рота капитана Дидорова) - viena no pirmajām Latvijas Republikas bruņoto spēku - landesvēra (zemessardzes) - vienībām, saformēta 1918. gada decembra sākumā no brīvprātīgajiem krievu tautības kareivjiem, virsniekiem un instruktoriem. Komandieris kapitans K.Didorovs. Kazarmas atradās vēlākās Suzdaļas krievu skolas ēkā. Pirmā rotas sadursme ar uzbrūkošo Sarkano armiju decembra vidū pie Ogres. Piedalījās kaujā pie Inčukalna. Pēc latviešu daļu masveida dezertēšanas gadumijā, saglabāja uzticību Latvijas Republikas Pagaidu valdībai. Sākot ar janvāri krievu rota cīnījās kopā ar Atsevišķo latviešu bataljonu, O.Kalpaka vadībā ieņēma Skrundu. 1919. gada februāra beigās vai marta sākumā zemessardzes krievu rota pievienojās Liepājas brīvprātīgo strēlnieku nodaļai (kr. Либавский добровольческий стрелковый отряд), izveidojot t.s. Līvena nodaļu.

Literatūra par šo tēmu

  • Latvijas armija 20 gados. / Red.: H.Rozenšteins. - Armijas štāba Apmācības daļa: Rīga, 1940.

  • Рутыч Н.Н. Белый фронт генерала Юденича: Биографии чинов Северо-Западной армии. - Москва, 2002

Resursi internetā par šo tēmu