Atšķirības starp "Kondzerovskis Pjotrs" versijām
m ("Kondzirovskis Pjotrs" pārdēvēju par "Kondzerovskis Pjotrs") |
m |
||
| (1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Pjotrs | + | '''Pjotrs Kondzerovskis''' (''Пётр Константинович Кондзеровский'', 1869-1929,) - ģenerālmajors, politisks darbinieks, Krievijas impērijas armijas virspavēlnieka Galvenās mītnes dežūrģenerālis. |
| − | Dzimis 1869. gada 22. jūlijā Sanktpēterburgā, Krievijas impērijā. Absolvējis 2. Konstantīna karaskolu (''2-ое военное Константиновское училище''), dienestu uzsācis kā [[podporučiks]] leibgvardes Jēgeru pulkā. 1895. gadā absolvējis [[Krievijas impērijas Ģenerālštāba akadēmija|Ģenerālštāba akadēmiju]]. no 1897. gada 18. armijas korpusa štāba īpašo uzdevumu virsnieks. 1898.-1899. leibgvardes Jēgeru pulka rotas komandieris. No 21.10.1899. virsnieks Galvenajā štābā, pildīja dažādus saimnieciskus uzdevumus, līdz 1908. gadā iecelts par dežūrģenerāli. Pēc [[Februāra revolūcija Krievijā|Februāra revolūcijas]] no 02.04.1917. Pagaidu valdības Kara padomes loceklis. 21.05.1918. demobilizēts. Pārcēlās ar ģimeni uz Somiju. 1918.1919. ģenerāļa [[Judeničs Nikolajs|Judeniča]] Politiskās padomes loceklis. No 02.10.1919. [[Ziemeļrietumu armija]]s virspavēlnieka vietnieks, kara ministra v.i. No 28.11.1919. Ziemeļrietumu armijas pārstāvis Somijā. Pēc armijas sakāves, 1920. gadā ar ģimeni emigrēja uz Franciju. Dzīvoja Parīzē, iztiku pelnīja kā apdrošināšanas aģents. No 1925. gada lielkņaza Nikolaja kancelejas vadītājs. | + | Dzimis 1869. gada 22. jūlijā Sanktpēterburgā, Krievijas impērijā. Absolvējis 2. Konstantīna karaskolu (''2-ое военное Константиновское училище''), dienestu uzsācis kā [[podporučiks]] leibgvardes Jēgeru pulkā. 1895. gadā absolvējis [[Krievijas impērijas Ģenerālštāba akadēmija|Ģenerālštāba akadēmiju]]. no 1897. gada 18. armijas korpusa štāba īpašo uzdevumu virsnieks. 1898.-1899. leibgvardes Jēgeru pulka rotas komandieris. No 21.10.1899. virsnieks Galvenajā štābā, pildīja dažādus saimnieciskus uzdevumus, līdz 1908. gadā iecelts par dežūrģenerāli. Pēc [[Februāra revolūcija Krievijā|Februāra revolūcijas]] no 02.04.1917. Pagaidu valdības Kara padomes loceklis. 21.05.1918. demobilizēts. Pārcēlās ar ģimeni uz Somiju. 1918.1919. ģenerāļa [[Judeničs Nikolajs|Judeniča]] Politiskās padomes loceklis. No 02.10.1919. [[Ziemeļrietumu armija]]s virspavēlnieka vietnieks, kara ministra v.i. No 28.11.1919. Ziemeļrietumu armijas pārstāvis Somijā. Pēc armijas sakāves, 1920. gadā ar ģimeni emigrēja uz Franciju. Dzīvoja Parīzē, iztiku pelnīja kā apdrošināšanas aģents. No 1925. gada lielkņaza Nikolaja kancelejas vadītājs. Miris Parīzā, 1929. gada 17. augustā. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
* Рутыч Н. Н. Белый фронт генерала Юденича: Биографии чинов Северо-Западной армии. - «Русский путь», 2002. - 504 с. - ISBN 5-85887-130-5 | * Рутыч Н. Н. Белый фронт генерала Юденича: Биографии чинов Северо-Западной армии. - «Русский путь», 2002. - 504 с. - ISBN 5-85887-130-5 | ||
| + | |||
| + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * [http://www.grwar.ru/library/Kondzerovsky/index.html Кондзеровский П.К. В Ставке Верховного. Воспоминания дежурного генерала при Верховном Главнокомандующем. - Париж, 1967.] | ||
[[Kategorija:K]] | [[Kategorija:K]] | ||
Pašreizējā versija, 2015. gada 23. jūlijs, plkst. 10.18
Pjotrs Kondzerovskis (Пётр Константинович Кондзеровский, 1869-1929,) - ģenerālmajors, politisks darbinieks, Krievijas impērijas armijas virspavēlnieka Galvenās mītnes dežūrģenerālis.
Dzimis 1869. gada 22. jūlijā Sanktpēterburgā, Krievijas impērijā. Absolvējis 2. Konstantīna karaskolu (2-ое военное Константиновское училище), dienestu uzsācis kā podporučiks leibgvardes Jēgeru pulkā. 1895. gadā absolvējis Ģenerālštāba akadēmiju. no 1897. gada 18. armijas korpusa štāba īpašo uzdevumu virsnieks. 1898.-1899. leibgvardes Jēgeru pulka rotas komandieris. No 21.10.1899. virsnieks Galvenajā štābā, pildīja dažādus saimnieciskus uzdevumus, līdz 1908. gadā iecelts par dežūrģenerāli. Pēc Februāra revolūcijas no 02.04.1917. Pagaidu valdības Kara padomes loceklis. 21.05.1918. demobilizēts. Pārcēlās ar ģimeni uz Somiju. 1918.1919. ģenerāļa Judeniča Politiskās padomes loceklis. No 02.10.1919. Ziemeļrietumu armijas virspavēlnieka vietnieks, kara ministra v.i. No 28.11.1919. Ziemeļrietumu armijas pārstāvis Somijā. Pēc armijas sakāves, 1920. gadā ar ģimeni emigrēja uz Franciju. Dzīvoja Parīzē, iztiku pelnīja kā apdrošināšanas aģents. No 1925. gada lielkņaza Nikolaja kancelejas vadītājs. Miris Parīzā, 1929. gada 17. augustā.
Literatūra par šo tēmu
- Рутыч Н. Н. Белый фронт генерала Юденича: Биографии чинов Северо-Западной армии. - «Русский путь», 2002. - 504 с. - ISBN 5-85887-130-5
