Atšķirības starp "Armija" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| (4 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Armija''' (no lat. ''armare'' - "apbruņot"; angl. ''army'', vāc. ''Armee'', fr. ''armée'', kr. ''армия'') - atkarībā no konteksta: | '''Armija''' (no lat. ''armare'' - "apbruņot"; angl. ''army'', vāc. ''Armee'', fr. ''armée'', kr. ''армия'') - atkarībā no konteksta: | ||
| − | * '''1.''' Plašākā nozīmē valsts vai valstu grupas [[Bruņotie spēki|bruņoto spēku]] kopums. Vēsturē parādās jau līdz ar pirmo valstisko veidojumu rašanos [[vadonības sabiedrība]]s laikā. Armiju kodolu veidoja karavīru [[kārta]], papildus mobilizējot brīvos, ieročus nest spējīgos vīriešus. XVII-XVIII gs. izveidojas pastāvīgas nacionālās armijas ar savu struktūru, pastāvīgu hierarhiju un centralizētu vadību. XIX gs. Rietumeiropā tika ieviesta vispārējā karaklausība. Atkarībā no funkcijām un uzdevumiem, armija sīkāk iedalās kājniekos, kavalērijā, kara aviācijā, kara flotē, bruņutehnikas un raķešu karaspēka daļās, kuras, armijai attīstoties, iedalās sīkāk šaurāk specializētās vienībās un ieroču šķirās. | + | * '''1.''' Plašākā nozīmē valsts vai valstu grupas [[Bruņotie spēki|bruņoto spēku]] kopums. Vēsturē parādās jau līdz ar pirmo valstisko veidojumu rašanos [[vadonības sabiedrība]]s laikā. Armiju kodolu veidoja karavīru [[kārta]], papildus mobilizējot brīvos, ieročus nest spējīgos vīriešus. XVII-XVIII gs. izveidojas pastāvīgas nacionālās armijas ar savu struktūru, pastāvīgu hierarhiju un centralizētu vadību. XIX gs. Rietumeiropā tika ieviesta vispārējā karaklausība. Atkarībā no funkcijām un uzdevumiem, armija sīkāk iedalās [[Kājnieki|kājniekos]], [[Kavalērija|kavalērijā]], [[Kara aviācija|kara aviācijā]], [[Kara flote|kara flotē]], bruņutehnikas un raķešu karaspēka daļās, kuras, armijai attīstoties, iedalās sīkāk šaurāk specializētās vienībās un ieroču šķirās. |
| − | * '''2.''' Sauszemes karaspēks (atšķirībā no jūras kara spēkiem u.c. bruņoto spēku veidiem. | + | * '''2.''' Sauszemes karaspēks (atšķirībā no jūras kara spēkiem u.c. bruņoto spēku veidiem). |
| + | * '''3.''' Šaurākā nozīmē bruņoto spēku operatīvā vienība, ko veido vairāki [[Korpuss|korpusi]] vai [[divīzija]]s. Pirmās operatīvās armijas izveidoja [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] 1812. gadā, lai atvairītu [[Francijas armija]]s iebrukumu 3 virzienos. Pēc tam šādas operatīvās armijas izveidoja arī Francijā (1813.), Prūsijā (1866.) u.c. XIX-XX gs. mijā operatīvo armiju veidoja 3-6 korpusi, t.i. vidēji 120 000 - 150 000 karaviru. [[Pirmais Pasaules karš|I Pasaules kara]] laikā Krievijai bija 13 (1916.), Francijai bija 10 (1918.), Vācijai bija 15 (1918.) lauka armijas, kurās ietilpa arī [[Tanks|tanku]], aviācijas, pretgaisa aizsardzības, transporta, motorizētās, sapieru u.c. vienības. Armijas apvienoja [[Fronte|frontēs]] vai armiju grupās (Vācija). [[Otrais Pasaules karš|II Pasaules karā]] parādījās īpašas tanku armijas, kuru triecienspēku veidoja 900-1400 tanki (ASV un Lielbritānijas bruņotajos spēkos tanku armijas neveidoja). | ||
| − | == Literatūra par šo tēmu == | + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== |
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 118. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 118. lpp. | ||
| − | == Resursi internetā par šo tēmu == | + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== |
* [http://www.dean.usma.edu/history/web03/atlases/AtlasesTableOfContents.html The History Department at the U.S. Military Academy, West Point.] | * [http://www.dean.usma.edu/history/web03/atlases/AtlasesTableOfContents.html The History Department at the U.S. Military Academy, West Point.] | ||
* [http://www.mymilitaria.it/home_en.htm Main Militaria] | * [http://www.mymilitaria.it/home_en.htm Main Militaria] | ||
---- | ---- | ||
| − | * [http://www.waronline.org/ | + | * [http://historywars.ucoz.ru/ Всемирная История Войн] |
| + | * [http://www.waronline.org/ Израильский Военно-Исторический Форум] | ||
* [http://militera.lib.ru/ Военная литература] | * [http://militera.lib.ru/ Военная литература] | ||
* [http://www.memorandum.ru/ Собрание материалов и документов по европейской военной истории] | * [http://www.memorandum.ru/ Собрание материалов и документов по европейской военной истории] | ||
* [http://yanko.lib.ru/books/politologiya/isaev-geopolitika-a.htm Исаев Б.А. Геополитика: Учебное пособие. - Питер: СПб., 2006. - 384 с., ISBN 5-469-00651-4] | * [http://yanko.lib.ru/books/politologiya/isaev-geopolitika-a.htm Исаев Б.А. Геополитика: Учебное пособие. - Питер: СПб., 2006. - 384 с., ISBN 5-469-00651-4] | ||
| + | * [http://www.milhist.info/ История Военного Дела: исследования и источники] | ||
[[Kategorija:Armija un karš]] | [[Kategorija:Armija un karš]] | ||
[[Kategorija:Valsts]] | [[Kategorija:Valsts]] | ||
Pašreizējā versija, 2015. gada 1. augusts, plkst. 03.43
Armija (no lat. armare - "apbruņot"; angl. army, vāc. Armee, fr. armée, kr. армия) - atkarībā no konteksta:
- 1. Plašākā nozīmē valsts vai valstu grupas bruņoto spēku kopums. Vēsturē parādās jau līdz ar pirmo valstisko veidojumu rašanos vadonības sabiedrības laikā. Armiju kodolu veidoja karavīru kārta, papildus mobilizējot brīvos, ieročus nest spējīgos vīriešus. XVII-XVIII gs. izveidojas pastāvīgas nacionālās armijas ar savu struktūru, pastāvīgu hierarhiju un centralizētu vadību. XIX gs. Rietumeiropā tika ieviesta vispārējā karaklausība. Atkarībā no funkcijām un uzdevumiem, armija sīkāk iedalās kājniekos, kavalērijā, kara aviācijā, kara flotē, bruņutehnikas un raķešu karaspēka daļās, kuras, armijai attīstoties, iedalās sīkāk šaurāk specializētās vienībās un ieroču šķirās.
- 2. Sauszemes karaspēks (atšķirībā no jūras kara spēkiem u.c. bruņoto spēku veidiem).
- 3. Šaurākā nozīmē bruņoto spēku operatīvā vienība, ko veido vairāki korpusi vai divīzijas. Pirmās operatīvās armijas izveidoja Krievijas impērijā 1812. gadā, lai atvairītu Francijas armijas iebrukumu 3 virzienos. Pēc tam šādas operatīvās armijas izveidoja arī Francijā (1813.), Prūsijā (1866.) u.c. XIX-XX gs. mijā operatīvo armiju veidoja 3-6 korpusi, t.i. vidēji 120 000 - 150 000 karaviru. I Pasaules kara laikā Krievijai bija 13 (1916.), Francijai bija 10 (1918.), Vācijai bija 15 (1918.) lauka armijas, kurās ietilpa arī tanku, aviācijas, pretgaisa aizsardzības, transporta, motorizētās, sapieru u.c. vienības. Armijas apvienoja frontēs vai armiju grupās (Vācija). II Pasaules karā parādījās īpašas tanku armijas, kuru triecienspēku veidoja 900-1400 tanki (ASV un Lielbritānijas bruņotajos spēkos tanku armijas neveidoja).
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 118. lpp.
