Atšķirības starp "Manteifeli-Scēges" versijām
(jauns ieraksts) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Manteuffel-Szoege_Wappen.png|right|thumb|200px|baroni]] | [[Attēls:Manteuffel-Szoege_Wappen.png|right|thumb|200px|baroni]] | ||
[[Attēls:Mannteuffel Graf Wappen.png|right|thumb|200px|grāfi]] | [[Attēls:Mannteuffel Graf Wappen.png|right|thumb|200px|grāfi]] | ||
| − | '''Manteifeli, saukti Scēges''' (''Mannteuffel genannt Szöge'') - vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas guberņās, Zviedrijā un Prūsijā. Pirmo reizi pieminēti - Gerhards Seije (Gerardus Soye), - 1325. gadā kā Dānijas karaļa vasaļi Ziemeļigaunijā. Dzimtas uzvārda pieraksta veids mainīgs dažādos laikos un avotos: Zoye, Soye, Soeghe, Zoeghe, Zöge, Szöge, Zoege un Szoege. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1772. gadā Zviedrijas karaļa vēstnieks Berlīnē Otto Jakobs Scēge fon Manteifels un tā pēcnācēji saņēma no Karaļa Gustava III barona titulu (1853. gadā dzimtas tiesības uz titulu apstiprināja Krievijas impērijas Senāts). XVII gs. Kurzemes, bet XVIII gs. Vidzemes Scēges sāka dēvēties par Manteifeliem. | + | '''Manteifeli, saukti Scēges''' (''Mannteuffel genannt Szöge'') - vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistē]], vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas guberņās, Zviedrijā un Prūsijā. Pirmo reizi pieminēti - Gerhards Seije (''Gerardus Soye''), - 1325. gadā kā Dānijas karaļa vasaļi Ziemeļigaunijā. Dzimtas uzvārda pieraksta veids mainīgs dažādos laikos un avotos: ''Zoye, Soye, Soeghe, Zoeghe, Zöge, Szöge, Zoege'' un ''Szoege''. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1772. gadā Zviedrijas karaļa vēstnieks Berlīnē Otto Jakobs Scēge fon Manteifels un tā pēcnācēji saņēma no Karaļa Gustava III barona titulu (1853. gadā dzimtas tiesības uz titulu apstiprināja Krievijas impērijas Senāts). XVII gs. Kurzemes, bet XVIII gs. Vidzemes Scēges sāka dēvēties par Manteifeliem. |
1759. gadā viens no dzimtas atzariem kļuva par Sv. Romas impērijas grāfiem. | 1759. gadā viens no dzimtas atzariem kļuva par Sv. Romas impērijas grāfiem. | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 23. augusts, plkst. 07.11
Manteifeli, saukti Scēges (Mannteuffel genannt Szöge) - vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, Kurzemes hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas guberņās, Zviedrijā un Prūsijā. Pirmo reizi pieminēti - Gerhards Seije (Gerardus Soye), - 1325. gadā kā Dānijas karaļa vasaļi Ziemeļigaunijā. Dzimtas uzvārda pieraksta veids mainīgs dažādos laikos un avotos: Zoye, Soye, Soeghe, Zoeghe, Zöge, Szöge, Zoege un Szoege. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1772. gadā Zviedrijas karaļa vēstnieks Berlīnē Otto Jakobs Scēge fon Manteifels un tā pēcnācēji saņēma no Karaļa Gustava III barona titulu (1853. gadā dzimtas tiesības uz titulu apstiprināja Krievijas impērijas Senāts). XVII gs. Kurzemes, bet XVIII gs. Vidzemes Scēges sāka dēvēties par Manteifeliem.
1759. gadā viens no dzimtas atzariem kļuva par Sv. Romas impērijas grāfiem.
