Atšķirības starp "Sepkull" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(jauns ieraksts)
 
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Sepkule''' (''Sepkull, Seppkull, Sepküll'') - Pāles [[muiža]], Valmieras nov. Mūsdienu nosaukumu "Pāle", muiža ieguvusi no pirmo muižas īpašnieku [[Pāleni|fon Pālenu]] uzvārdu, kuru valdījumā tā bijusi no 1490. gada līdz pat XVIII gs. vidum (ar nelielu pārtraukumu poļu laikos). Pēc tam te valdīja [[Ferzeni|fon Ferzenu]] dzimta. 1834. gadā muiža nonāca [[Lindvarti|fon Lindvartu]] īpašumā, bet no 1839. gada līdz 1939. gadam – [[Himmelšterni|fon Himmelšternu]] valdījumā (īpašumā no 1843. gada).
+
'''Sepkule''' (''Sepkull, Seppkull, Sepküll'') - Pāles [[muiža]], Valmieras nov. Mūsdienu nosaukumu "Pāle", muiža ieguvusi no pirmo muižas īpašnieku [[Pāleni|fon Pālenu]] uzvārdu, kuru valdījumā tā bijusi no 1490. gada līdz pat XVIII gs. vidum (ar pārtraukumu t.s. poļu laikos: 1589. gadā karalis Sigismunds III atdeva to Aleksandram Ragodzinskim, bet pēc pāris gadiem grāfs Georgs fon Pālens to atguva, atpērkot par 1000 dālderiem). Pēc tam te valdīja [[Ferzeni|fon Ferzenu]] dzimta. 1834. gadā muiža nonāca [[Lindvarti|fon Lindvartu]] īpašumā, bet no 1839. gada – [[Samsoni fon Himmelšterni|Samsonu fon Himmelšternu]] valdījumā (īpašumā no 1843. gada). 1843. gadā muižā dzīvoja 182 vīrieši un 224 sievietes. Muižas zeme - 2039 ha - [[Agrārreforma Latvijā|agrārreformas laikā]] tika atņemta īpašniekiem un sadalītas 120 vienībās, ko piešķīra jaunsaimniekiem, īpašniekiem atstājot tikai kungu māju ar t.s. neatsavināmo daļu. 1939. gadā īpašnieki kā [[vācbaltieši]] bija spiesti [[Vācbaltiešu izceļošana|atstāt dzimteni]] un zaudēja īpašumtiesības.
  
 
[[Kategorija:Muižas]]
 
[[Kategorija:Muižas]]

Versija, kas saglabāta 2015. gada 11. novembris, plkst. 15.17

Sepkule (Sepkull, Seppkull, Sepküll) - Pāles muiža, Valmieras nov. Mūsdienu nosaukumu "Pāle", muiža ieguvusi no pirmo muižas īpašnieku fon Pālenu uzvārdu, kuru valdījumā tā bijusi no 1490. gada līdz pat XVIII gs. vidum (ar pārtraukumu t.s. poļu laikos: 1589. gadā karalis Sigismunds III atdeva to Aleksandram Ragodzinskim, bet pēc pāris gadiem grāfs Georgs fon Pālens to atguva, atpērkot par 1000 dālderiem). Pēc tam te valdīja fon Ferzenu dzimta. 1834. gadā muiža nonāca fon Lindvartu īpašumā, bet no 1839. gada – Samsonu fon Himmelšternu valdījumā (īpašumā no 1843. gada). 1843. gadā muižā dzīvoja 182 vīrieši un 224 sievietes. Muižas zeme - 2039 ha - agrārreformas laikā tika atņemta īpašniekiem un sadalītas 120 vienībās, ko piešķīra jaunsaimniekiem, īpašniekiem atstājot tikai kungu māju ar t.s. neatsavināmo daļu. 1939. gadā īpašnieki kā vācbaltieši bija spiesti atstāt dzimteni un zaudēja īpašumtiesības.