Atšķirības starp "Meijeri" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
fon '''Meijeri''' (''von Meyer'') - [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta Zviedru Vidzemē, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes guberņā. Dzimtas aizsācējs ir Zviedrijas armijas pulkvedis Valentīns fon Meijers, kurš 1645. gadā par izcilu saņēma dižciltības diplomu un ģerboni. Dzimta aprāvās līdz ar Heinriha fon Meijera nāvi 1919. gadā. | fon '''Meijeri''' (''von Meyer'') - [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta Zviedru Vidzemē, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes guberņā. Dzimtas aizsācējs ir Zviedrijas armijas pulkvedis Valentīns fon Meijers, kurš 1645. gadā par izcilu saņēma dižciltības diplomu un ģerboni. Dzimta aprāvās līdz ar Heinriha fon Meijera nāvi 1919. gadā. | ||
| − | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Pēterburgas Ķeizariskās ermitāžas bibliotēkas nodaļas vadītājs Georgs fon Meijers; Cēsu pilsētas ārsts, medicīnas doktors Georgs fon Meijers. | + | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Pēterburgas Ķeizariskās ermitāžas bibliotēkas nodaļas vadītājs Georgs fon Meijers; Cēsu pilsētas ārsts, medicīnas doktors Georgs fon Meijers. Izsekot dzimtas ģenealoģiju un konstatēt, kurš Meijers Baltijā ir šai dzimtai piederīgs, bet kurš nav, ir ļoti grūti, jo uzvārds bija ļoti izplatīts un daudzās Meijeru ģimenes visbiežāk nebija savstarpēji radnieciskas. Bez tam latviešu literatūrā bieži vien ignorēja to, vai uzvārdu raksta ar "fon", to izlaižot. |
| − | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos fon Meijeru valdījumā bijušas Nabes (''Nabben'') u.c. [[muiža]]s, nams Cēsīs | + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos fon Meijeru valdījumā bijušas Nabes (''Nabben''), Lizuma (''Lysohn'') u.c. [[muiža]]s, nams Cēsīs (Rīgas ielā 15), Muižeļa nams Rīgā. |
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 22. novembris, plkst. 10.56
fon Meijeri (von Meyer) - vācbaltiešu bruņniecības dzimta Zviedru Vidzemē, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes guberņā. Dzimtas aizsācējs ir Zviedrijas armijas pulkvedis Valentīns fon Meijers, kurš 1645. gadā par izcilu saņēma dižciltības diplomu un ģerboni. Dzimta aprāvās līdz ar Heinriha fon Meijera nāvi 1919. gadā.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Pēterburgas Ķeizariskās ermitāžas bibliotēkas nodaļas vadītājs Georgs fon Meijers; Cēsu pilsētas ārsts, medicīnas doktors Georgs fon Meijers. Izsekot dzimtas ģenealoģiju un konstatēt, kurš Meijers Baltijā ir šai dzimtai piederīgs, bet kurš nav, ir ļoti grūti, jo uzvārds bija ļoti izplatīts un daudzās Meijeru ģimenes visbiežāk nebija savstarpēji radnieciskas. Bez tam latviešu literatūrā bieži vien ignorēja to, vai uzvārdu raksta ar "fon", to izlaižot.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos fon Meijeru valdījumā bijušas Nabes (Nabben), Lizuma (Lysohn) u.c. muižas, nams Cēsīs (Rīgas ielā 15), Muižeļa nams Rīgā.
