Atšķirības starp "Meijeri" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (8 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | [[Attēls:Meyer_von_Wappen.png|thumb|200px|]] | + | [[Attēls:Meyer_von_Wappen.png|thumb|200px|fon Meijeri (1645)]] |
| + | [[Attēls:Von_Meyer_Wappen.png|thumb|200px|fon Meijeri (1788)]] | ||
| + | [[Attēls:Meyer_genannt_Rautenfels_Wappen.png|thumb|200px|Meijeri-Rautenfelsi]] | ||
fon '''Meijeri''' (''von Meyer'', kr. ''фон Мейер'') - vairākas pilsonības un bruņniecības dzimtas vācu zemēs, kā arī vairākas [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimtas [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Izsekot dzimtu ģenealoģiju un konstatēt, kurš Meijers Baltijā ir kurai dzimtai piederīgs, bet kurš nav, ir ļoti grūti, jo uzvārds bija ļoti izplatīts un daudzās Meijeru ģimenes visbiežāk nebija savstarpēji radnieciskas. Bez tam latviešu literatūrā bieži vien ignorēja to, vai uzvārdu raksta ar "fon", to izlaižot. Atkarībā no konteksta: | fon '''Meijeri''' (''von Meyer'', kr. ''фон Мейер'') - vairākas pilsonības un bruņniecības dzimtas vācu zemēs, kā arī vairākas [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimtas [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Izsekot dzimtu ģenealoģiju un konstatēt, kurš Meijers Baltijā ir kurai dzimtai piederīgs, bet kurš nav, ir ļoti grūti, jo uzvārds bija ļoti izplatīts un daudzās Meijeru ģimenes visbiežāk nebija savstarpēji radnieciskas. Bez tam latviešu literatūrā bieži vien ignorēja to, vai uzvārdu raksta ar "fon", to izlaižot. Atkarībā no konteksta: | ||
| − | * fon '''Meijeri''' (''von Meyer'') - bruņniecības dzimta Zviedru Vidzemē, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes guberņā. Dzimtas aizsācējs, iespējams, ir Zviedrijas armijas pulkvedis Valentīns fon Meijers, kurš 1645. gadā par izcilu saņēma dižciltības diplomu un ģerboni | + | * fon '''Meijeri''' (''von Meyer'') - bruņniecības dzimta Zviedru Vidzemē, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes guberņā. Dzimtas aizsācējs, iespējams, ir Zviedrijas armijas pulkvedis Valentīns fon Meijers, kurš 1645. gadā par izcilu dienestu saņēma dižciltības diplomu un ģerboni. Laika gaitā tā bija sadalījusies vairākās līnijās: |
| − | ** fon '''Meijeri no Lizuma''' (''von Meyer a.d.H. Lysohn'') - Dižciltību saņēmuši par militāro dienestu Zviedrijas kroņa labā. 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības | + | ** fon '''Meijeri no Lizuma''' (''von Meyer a.d.H. Lysohn'') - Dižciltību saņēmuši par militāro dienestu Zviedrijas kroņa labā. 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. |
** fon '''Meijeri no Dūres''' (''von Meyer a.d.H. Duhrenhof'') - 1827. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. | ** fon '''Meijeri no Dūres''' (''von Meyer a.d.H. Duhrenhof'') - 1827. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. | ||
| − | * fon '''Meijeri | + | * fon '''Meijeri, saukti par Rautenfelsiem''' (''Meyer genannt Rautenfels'', kr. ''фон Мейер-Раутенфельс'') - bruņniecības dzimta [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā. 1645. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. XIX gs. šī dzimta pārstāja pastāvēt. |
| − | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos fon Meijeru valdījumā bijušas Nabes (''Nabben''), Lizuma (''Lysohn''), Dūres (''Duhrenhof'') u.c. [[muiža]]s | + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos fon Meijeru valdījumā bijušas Nabes (''Nabben''), Lizuma (''Lysohn''), Dūres (''Duhrenhof'') u.c. [[muiža]]s; nams Cēsīs (Rīgas ielā 15), Muižeļa nams Rīgā. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
* Мейер фон Ю. Русские беженцы в Югославии. // Новое русское слово, Нью-Йорк 5.9.1982 | * Мейер фон Ю. Русские беженцы в Югославии. // Новое русское слово, Нью-Йорк 5.9.1982 | ||
| + | |||
| + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * [http://www.gfs.ru/istoriya-sluzhby/rukovoditeli-rfs/karl-karlovich-fon-mejer-1878 генерал-майор Карл Карлович Фон Мейер (1878-1888)] | ||
| + | * [http://pskovgrad.ru/pskovskoe-soobshhestvo/persony/1146926469-rabota-iriny-beljaevojj-velikolukskaja.html Ирина Беляева "Фон Мейеры - история семьи" (часть 2)] | ||
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Pašreizējā versija, 2015. gada 25. novembris, plkst. 15.25
fon Meijeri (von Meyer, kr. фон Мейер) - vairākas pilsonības un bruņniecības dzimtas vācu zemēs, kā arī vairākas vācbaltiešu bruņniecības dzimtas Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Izsekot dzimtu ģenealoģiju un konstatēt, kurš Meijers Baltijā ir kurai dzimtai piederīgs, bet kurš nav, ir ļoti grūti, jo uzvārds bija ļoti izplatīts un daudzās Meijeru ģimenes visbiežāk nebija savstarpēji radnieciskas. Bez tam latviešu literatūrā bieži vien ignorēja to, vai uzvārdu raksta ar "fon", to izlaižot. Atkarībā no konteksta:
- fon Meijeri (von Meyer) - bruņniecības dzimta Zviedru Vidzemē, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes guberņā. Dzimtas aizsācējs, iespējams, ir Zviedrijas armijas pulkvedis Valentīns fon Meijers, kurš 1645. gadā par izcilu dienestu saņēma dižciltības diplomu un ģerboni. Laika gaitā tā bija sadalījusies vairākās līnijās:
- fon Meijeri no Lizuma (von Meyer a.d.H. Lysohn) - Dižciltību saņēmuši par militāro dienestu Zviedrijas kroņa labā. 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā.
- fon Meijeri no Dūres (von Meyer a.d.H. Duhrenhof) - 1827. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā.
- fon Meijeri, saukti par Rautenfelsiem (Meyer genannt Rautenfels, kr. фон Мейер-Раутенфельс) - bruņniecības dzimta Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā. 1645. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. XIX gs. šī dzimta pārstāja pastāvēt.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos fon Meijeru valdījumā bijušas Nabes (Nabben), Lizuma (Lysohn), Dūres (Duhrenhof) u.c. muižas; nams Cēsīs (Rīgas ielā 15), Muižeļa nams Rīgā.
Literatūra par šo tēmu
- Мейер фон Ю. Русские беженцы в Югославии. // Новое русское слово, Нью-Йорк 5.9.1982
