Atšķirības starp "Liepājas kājnieku pulks" versijām
m |
m |
||
| (4 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Liepajas_pulks_nozime.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Liepajas_pulks_nozime.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | '''1. Liepājas kājnieku pulks''' - [[Latvijas armija]]s vienība, saformēta 10.08.1919. no [[Baltijas landesvērs|landesvēra]] [[Dienvidlatvijas brigāde|Atsevišķās latviešu brigādes]] bataljoniem un Jaungulbenes bataljona. | + | '''1. Liepājas kājnieku pulks''' - [[Latvijas armija]]s vienība, saformēta 10.08.1919. no [[Baltijas landesvērs|landesvēra]] [[Dienvidlatvijas brigāde|Atsevišķās latviešu brigādes]] bataljoniem un Jaungulbenes bataljona. Komandieri: |
| − | + | * pulkvedis-leitnants J.Gailītis (08.-11.1919.) | |
| + | * pulkvedis P.Hasmanis (11.1919.-02.1930.) | ||
| + | * pulkvedis J.Ezeriņš (02.1930.-10.1936.) | ||
| + | * pulkvedis K.Mateuss (10.1936.-01.1937.) | ||
| + | * pulkvedis A.Kurše (01.-10.1937.) | ||
| + | * pulkvedis A.Krīpens (09.1939.-07.1940.) | ||
| + | Pulku veidoja: | ||
* 1. bataljons (bij. [[Latvijas Neatkarības bataljons]]) | * 1. bataljons (bij. [[Latvijas Neatkarības bataljons]]) | ||
* 2. bataljons (bij. [[Malienas bataljons]]) | * 2. bataljons (bij. [[Malienas bataljons]]) | ||
* 3. bataljons (bij. [[Jaungulbenes bataljons]]) | * 3. bataljons (bij. [[Jaungulbenes bataljons]]) | ||
| + | |||
| + | No 1919. gada augusta pulks atradās pozīcijās uz ziemeļiem un dienvidiem no Lubāna Latgales frontē. Pulka 3. bataljons bija piekomandēts [[Latgales partizānu pulks|Latgales partizānu pulka]] komandierim, savukārt 1. bataljonu 15.11. piekomandēja [[Jelgavas kājnieku pulks|3. Jelgavas kājnieku pulkam]] pie Bauskas, kur tas piedalījās [[Bermontiāde|Bermontiādē]] (28.11. atgriezās savā pulkā Trūpi-Tomošovas līnijā). 1920. gada 9. janvārī pulks sāka virzīties uz priekšu virzienā starp Rēzekni un Kārsavu, līdz 21.01. ieņēma Kuļņevas dzelzceļa staciju. 24.01. pulka eskadrons ieņēma Ludzu. 1. februārī pulks sasniedza Zilupi un tuvākajās dienās izvietojās pozīcijās gar nākošo robežu, kur palika līdz miera līguma noslēgšanai. Martā pulks tika pārdislocēts uz Rēzekni, bet septembrī uz Liepāju, kur pildīja garnizona dienestu. | ||
Ar 1940. gada 10 jūlija rīkojumu pulks tika pārformēts, apvienots ar [[Valmieras kājnieku pulks|4. Valmieras kājnieku pulku]] un iekļauts [[Sarkanā Armija|Sarkanās Armijas]] [[24. teritoriālais korpuss|24. teritoriālajā korpusā]] kā 186. strēlnieku pulks. | Ar 1940. gada 10 jūlija rīkojumu pulks tika pārformēts, apvienots ar [[Valmieras kājnieku pulks|4. Valmieras kājnieku pulku]] un iekļauts [[Sarkanā Armija|Sarkanās Armijas]] [[24. teritoriālais korpuss|24. teritoriālajā korpusā]] kā 186. strēlnieku pulks. | ||
| + | |||
| + | == == | ||
| + | <center><gallery> | ||
| + | Attēls:Liepajas_pulks_07_1920.JPG|Latgales frontē 07.1920. | ||
| + | </gallery></center> | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2015. gada 27. decembris, plkst. 14.49
1. Liepājas kājnieku pulks - Latvijas armijas vienība, saformēta 10.08.1919. no landesvēra Atsevišķās latviešu brigādes bataljoniem un Jaungulbenes bataljona. Komandieri:
- pulkvedis-leitnants J.Gailītis (08.-11.1919.)
- pulkvedis P.Hasmanis (11.1919.-02.1930.)
- pulkvedis J.Ezeriņš (02.1930.-10.1936.)
- pulkvedis K.Mateuss (10.1936.-01.1937.)
- pulkvedis A.Kurše (01.-10.1937.)
- pulkvedis A.Krīpens (09.1939.-07.1940.)
Pulku veidoja:
- 1. bataljons (bij. Latvijas Neatkarības bataljons)
- 2. bataljons (bij. Malienas bataljons)
- 3. bataljons (bij. Jaungulbenes bataljons)
No 1919. gada augusta pulks atradās pozīcijās uz ziemeļiem un dienvidiem no Lubāna Latgales frontē. Pulka 3. bataljons bija piekomandēts Latgales partizānu pulka komandierim, savukārt 1. bataljonu 15.11. piekomandēja 3. Jelgavas kājnieku pulkam pie Bauskas, kur tas piedalījās Bermontiādē (28.11. atgriezās savā pulkā Trūpi-Tomošovas līnijā). 1920. gada 9. janvārī pulks sāka virzīties uz priekšu virzienā starp Rēzekni un Kārsavu, līdz 21.01. ieņēma Kuļņevas dzelzceļa staciju. 24.01. pulka eskadrons ieņēma Ludzu. 1. februārī pulks sasniedza Zilupi un tuvākajās dienās izvietojās pozīcijās gar nākošo robežu, kur palika līdz miera līguma noslēgšanai. Martā pulks tika pārdislocēts uz Rēzekni, bet septembrī uz Liepāju, kur pildīja garnizona dienestu.
Ar 1940. gada 10 jūlija rīkojumu pulks tika pārformēts, apvienots ar 4. Valmieras kājnieku pulku un iekļauts Sarkanās Armijas 24. teritoriālajā korpusā kā 186. strēlnieku pulks.
Latgales frontē 07.1920.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 239.-240. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
- Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
- Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
- Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
- Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
- Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
- Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.
