Atšķirības starp "Rīgas Dabaspētnieku biedrība" versijām
m |
m |
||
| (3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Rīgas Dabaspētnieku biedrība''' ('' | + | '''Rīgas Dabaspētnieku biedrība''' (''Naturforschenden Verein zu Riga'') - 1845. gada 27. martā pēc entomologa Benjamina Augusta Gimmertāla (''Gimmerthal'', 1779-1848) iniciatīvas dibināta biedrība, kura lika pamatus zinātnei mūsdienu Latvijas teritorijā. Biedrības mērķis bija "veicināt lielāku interesi par dabaszinātnēm, dabas sakarību pētījumu attīstību Krievijā un Baltijas guberņās, zinātnisko pētījumu rezultātu pielietošanu tirdzniecībā, rūpniecībā un sabiedrībā”. Tās pamatuzdevumos ietilpa: sasaukt regulāras biedru sapulces, kur vispusīgi apspriestu jaunākos atklājumus, aizvien padziļinot darbu dabaszinātņu laukā; izdot biedrības sēdes pārskatus un zinātniskos darbus; vākt vietējos dabas priekšmetus; izveidot dabaszinātņu bibliotēku; sadarboties ar citām dabaszinātņu institūcijām. |
Biedru vidū (dibināšanas brīdī 160 dalībnieku) bija medicīnas doktori K.J. Millers (''Müller'', 1796-1875), V. Sodofskis (''Sodoffsky'', 1797-1858), kā arī Garlība Merķeļa dēls Albrehts Ernsts Merķelis (''Merkel'', 1810-1863) u.c. Biedrībā darbojās piecas sekcijas: | Biedru vidū (dibināšanas brīdī 160 dalībnieku) bija medicīnas doktori K.J. Millers (''Müller'', 1796-1875), V. Sodofskis (''Sodoffsky'', 1797-1858), kā arī Garlība Merķeļa dēls Albrehts Ernsts Merķelis (''Merkel'', 1810-1863) u.c. Biedrībā darbojās piecas sekcijas: | ||
| 8. rindiņa: | 8. rindiņa: | ||
* ķīmijas sekcija (aptiekārs K. Frederking) | * ķīmijas sekcija (aptiekārs K. Frederking) | ||
Biedrība pakāpeniski izvērsa un saturiski padziļināja savu darbību botānikā, zooloģijā, mineraloģijā, ķīmijā, īpaši pēc Rīgas Politehnikuma nodibināšanas, kā arī pēc Rīgas pilsētas ģimnāzijas un reālģimnāzijas skolotāju - H. Pflauma, F. Štolla iesaistīšanās Rīgas Dabaspētnieku biedrībā. Dabas pētnieks, botāniķis Karls Reinholds Kupfers 1910. gadā Rīgas Dabaspētnieku biedrības sēdē ierosināja Moricsalā izveidot dabas rezervātu – “dabas jaukumu apvidu”. 1912. gadā Rīgas Dabaspētnieku biedrības pārziņā tika nodota Usmas ezera Moricsalu, kas pēc botāniķa Karla Reinholda Kupfera iniciatīvas kļuva par Latvijā pirmo un tā laika Krievijas teritorijā vienu no vecākajiem dabas rezervātiem. 1939. gada 7. novembrī Rīgas Dabaspētnieku biedrība, līdz ar citām vācbaltu sabiedriskajām organizācijām, pēc [[Vācbaltiešu izceļošana|Latvijas valdības rīkojuma tika slēgta]], tās bibliotēka un kolekcijas nacionalizētas, izveidojot mūsdienu Dabas muzeja pamatu. | Biedrība pakāpeniski izvērsa un saturiski padziļināja savu darbību botānikā, zooloģijā, mineraloģijā, ķīmijā, īpaši pēc Rīgas Politehnikuma nodibināšanas, kā arī pēc Rīgas pilsētas ģimnāzijas un reālģimnāzijas skolotāju - H. Pflauma, F. Štolla iesaistīšanās Rīgas Dabaspētnieku biedrībā. Dabas pētnieks, botāniķis Karls Reinholds Kupfers 1910. gadā Rīgas Dabaspētnieku biedrības sēdē ierosināja Moricsalā izveidot dabas rezervātu – “dabas jaukumu apvidu”. 1912. gadā Rīgas Dabaspētnieku biedrības pārziņā tika nodota Usmas ezera Moricsalu, kas pēc botāniķa Karla Reinholda Kupfera iniciatīvas kļuva par Latvijā pirmo un tā laika Krievijas teritorijā vienu no vecākajiem dabas rezervātiem. 1939. gada 7. novembrī Rīgas Dabaspētnieku biedrība, līdz ar citām vācbaltu sabiedriskajām organizācijām, pēc [[Vācbaltiešu izceļošana|Latvijas valdības rīkojuma tika slēgta]], tās bibliotēka un kolekcijas nacionalizētas, izveidojot mūsdienu Dabas muzeja pamatu. | ||
| + | |||
| + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * [http://rigasdabaspetnieki.lu.lv/index.php?page=biedribas_vesturiska_attistiba Rīgas Dabaspētnieku biedrības biedru zinātniskais mantojums Latvijas Universitātes Bibliotēkā] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [http://www.riga-digitalis.eu/tag/vereinigung/ Arbeiten des Naturforscher-Vereins zu Riga.] | ||
[[Kategorija:Sabiedriskas organizācijas]] | [[Kategorija:Sabiedriskas organizācijas]] | ||
Pašreizējā versija, 2015. gada 31. decembris, plkst. 16.41
Rīgas Dabaspētnieku biedrība (Naturforschenden Verein zu Riga) - 1845. gada 27. martā pēc entomologa Benjamina Augusta Gimmertāla (Gimmerthal, 1779-1848) iniciatīvas dibināta biedrība, kura lika pamatus zinātnei mūsdienu Latvijas teritorijā. Biedrības mērķis bija "veicināt lielāku interesi par dabaszinātnēm, dabas sakarību pētījumu attīstību Krievijā un Baltijas guberņās, zinātnisko pētījumu rezultātu pielietošanu tirdzniecībā, rūpniecībā un sabiedrībā”. Tās pamatuzdevumos ietilpa: sasaukt regulāras biedru sapulces, kur vispusīgi apspriestu jaunākos atklājumus, aizvien padziļinot darbu dabaszinātņu laukā; izdot biedrības sēdes pārskatus un zinātniskos darbus; vākt vietējos dabas priekšmetus; izveidot dabaszinātņu bibliotēku; sadarboties ar citām dabaszinātņu institūcijām.
Biedru vidū (dibināšanas brīdī 160 dalībnieku) bija medicīnas doktori K.J. Millers (Müller, 1796-1875), V. Sodofskis (Sodoffsky, 1797-1858), kā arī Garlība Merķeļa dēls Albrehts Ernsts Merķelis (Merkel, 1810-1863) u.c. Biedrībā darbojās piecas sekcijas:
- zooloģijas (dr.med. E. Merkel)
- botānikas (aptiekārs C. A. Heugel)
- mineraloģijas (aptiekārs L. Seezen)
- fizikas un astronomijas (dr.phil. G. Deeters)
- ķīmijas sekcija (aptiekārs K. Frederking)
Biedrība pakāpeniski izvērsa un saturiski padziļināja savu darbību botānikā, zooloģijā, mineraloģijā, ķīmijā, īpaši pēc Rīgas Politehnikuma nodibināšanas, kā arī pēc Rīgas pilsētas ģimnāzijas un reālģimnāzijas skolotāju - H. Pflauma, F. Štolla iesaistīšanās Rīgas Dabaspētnieku biedrībā. Dabas pētnieks, botāniķis Karls Reinholds Kupfers 1910. gadā Rīgas Dabaspētnieku biedrības sēdē ierosināja Moricsalā izveidot dabas rezervātu – “dabas jaukumu apvidu”. 1912. gadā Rīgas Dabaspētnieku biedrības pārziņā tika nodota Usmas ezera Moricsalu, kas pēc botāniķa Karla Reinholda Kupfera iniciatīvas kļuva par Latvijā pirmo un tā laika Krievijas teritorijā vienu no vecākajiem dabas rezervātiem. 1939. gada 7. novembrī Rīgas Dabaspētnieku biedrība, līdz ar citām vācbaltu sabiedriskajām organizācijām, pēc Latvijas valdības rīkojuma tika slēgta, tās bibliotēka un kolekcijas nacionalizētas, izveidojot mūsdienu Dabas muzeja pamatu.
