Atšķirības starp "Mīleni" versijām
m |
m |
||
| (2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Muhlen_zur_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Muhlen_zur_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | fon '''zur Mīleni''' (''von zur Mühlen'', kr. ''фон Цур-Мюлен'') – Nīderlandes izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās un Nīderlandes karalistē. Kopš XIV gs. Mīleni bijuši [[birģeri]] vairākās Livonijas pilsētās, līdz 1792. gadā saņēma Sv. Romas impērijas dižciltīgo statusu. Dzimtas aizsācējs it kā bijis tirgotājs no Narvas, Hermanis (''Hermen thor Moelen'', 1505-1559). 1797. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes, 1824. gadā - Igaunijas, 1845. gadā - Kurzemes, 1865. gadā - Sāmsalas bruņniecības matrikulā. | + | fon '''zur Mīleni''' (''von zur Mühlen'', kr. ''фон Цур-Мюлен'') – Nīderlandes izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās un Nīderlandes karalistē. Kopš XIV gs. Mīleni bijuši [[birģeri]] vairākās Livonijas pilsētās, līdz 1792. gadā saņēma Sv. Romas impērijas dižciltīgo statusu. Dzimtas aizsācējs it kā bijis tirgotājs no Narvas, Hermanis (''Hermen thor Moelen'', 1505-1559). 1797. gadā dzimta ierakstīta [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]], 1824. gadā - [[Igaunijas bruņniecības matrikulā]], 1845. gadā - [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]], 1865. gadā - [[Sāmsalas bruņniecības matrikulā]]. |
| − | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: [[Rēvele]]s birģermeistars Hermanis cur Mīlens (''Hermann zur Mühlen'', 1719-1789); Rēveles birģermeistars Tomass cur Mīlens (''Thomas zur Mühlen'', 1649–1709); Krievijas impērijas armijas pulkvedis Kristians | + | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: [[Rēvele]]s birģermeistars Hermanis cur Mīlens (''Hermann zur Mühlen'', 1719-1789); Rēveles birģermeistars Tomass cur Mīlens (''Thomas zur Mühlen'', 1649–1709); Krievijas impērijas armijas pulkvedis Kristians fon cur Mīlens (''Christian Ferdinand von zur Mühlen'', kr. ''Христиан Фердинанд Цур-Милен'', 1788-1837); ģenerālmajors Vilhelms fon cur Mīlens (''Wilhelm von zur Mühlen'', 1792–1847); ģenerālleitnants Heinrihs fon cur Mīlens (''Heinrich Ferdinand von zur Mühlen'', kr. ''Андрей Андреевич Цур-Милен'', 1794-1864); Turkestānas brigādes komandieris, ģenerālmajors Sergejs fon cur Mīlens (kr. ''Сергей Августович фон Цур-Милен'', 1857-?); dziedātājs un mūzikas pedagogs Raimonds fon cur Mīlens (''Raimund von zur-Mühlen'', 1854-1931); ģeologs Leo fon cur Mīlens (''Leo von zur Mühlen'', 1888–1953); vēsturnieks Heinrihs fon cur Mīlens (''Heinrich Dieter von zur Mühlen'', 1914-2005). |
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Jūdažu (''Judasch''), Plānupes (''Planup'') u.c. [[muiža]]s. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Jūdažu (''Judasch''), Plānupes (''Planup'') u.c. [[muiža]]s. | ||
| 8. rindiņa: | 8. rindiņa: | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| − | * | + | * Heinrich von zur Mühlen. Reval vom sechzehnten bis zum achtzehnten Jahrhundert. Gestalten und Generationen eines Ratsgeschlechts. - Böhlau: Köln, 1985 - 432 S. ISBN 3412023841 |
| + | * Heinrich von zur Mühlen, Paul Johansen. Deutsch und undeutsch im mittelalterlichen und frühneuzeitlichen Reval. - Böhlau: Köln, 1973 | ||
* Roland von zur Mühlen. Die Familie thor Moelen/zur Mühlen im Wandel der Zeiten, 1505-2005. - Familienverband von zur Mühlen: Bad Homburg, 2005 - 126 S. | * Roland von zur Mühlen. Die Familie thor Moelen/zur Mühlen im Wandel der Zeiten, 1505-2005. - Familienverband von zur Mühlen: Bad Homburg, 2005 - 126 S. | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 2. janvāris, plkst. 17.48
fon zur Mīleni (von zur Mühlen, kr. фон Цур-Мюлен) – Nīderlandes izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās un Nīderlandes karalistē. Kopš XIV gs. Mīleni bijuši birģeri vairākās Livonijas pilsētās, līdz 1792. gadā saņēma Sv. Romas impērijas dižciltīgo statusu. Dzimtas aizsācējs it kā bijis tirgotājs no Narvas, Hermanis (Hermen thor Moelen, 1505-1559). 1797. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā, 1824. gadā - Igaunijas bruņniecības matrikulā, 1845. gadā - Kurzemes bruņniecības matrikulā, 1865. gadā - Sāmsalas bruņniecības matrikulā.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Rēveles birģermeistars Hermanis cur Mīlens (Hermann zur Mühlen, 1719-1789); Rēveles birģermeistars Tomass cur Mīlens (Thomas zur Mühlen, 1649–1709); Krievijas impērijas armijas pulkvedis Kristians fon cur Mīlens (Christian Ferdinand von zur Mühlen, kr. Христиан Фердинанд Цур-Милен, 1788-1837); ģenerālmajors Vilhelms fon cur Mīlens (Wilhelm von zur Mühlen, 1792–1847); ģenerālleitnants Heinrihs fon cur Mīlens (Heinrich Ferdinand von zur Mühlen, kr. Андрей Андреевич Цур-Милен, 1794-1864); Turkestānas brigādes komandieris, ģenerālmajors Sergejs fon cur Mīlens (kr. Сергей Августович фон Цур-Милен, 1857-?); dziedātājs un mūzikas pedagogs Raimonds fon cur Mīlens (Raimund von zur-Mühlen, 1854-1931); ģeologs Leo fon cur Mīlens (Leo von zur Mühlen, 1888–1953); vēsturnieks Heinrihs fon cur Mīlens (Heinrich Dieter von zur Mühlen, 1914-2005).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Jūdažu (Judasch), Plānupes (Planup) u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Heinrich von zur Mühlen. Reval vom sechzehnten bis zum achtzehnten Jahrhundert. Gestalten und Generationen eines Ratsgeschlechts. - Böhlau: Köln, 1985 - 432 S. ISBN 3412023841
- Heinrich von zur Mühlen, Paul Johansen. Deutsch und undeutsch im mittelalterlichen und frühneuzeitlichen Reval. - Böhlau: Köln, 1973
- Roland von zur Mühlen. Die Familie thor Moelen/zur Mühlen im Wandel der Zeiten, 1505-2005. - Familienverband von zur Mühlen: Bad Homburg, 2005 - 126 S.
