Atšķirības starp "Šlipenbahs Ulrihs Heinrihs Gustavs fon" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
[[brīvkungs]]) '''Ulrihs Heinrihs Gustavs fon Šlipenbahs''' (''Freiherrn Ulrich Heinrich Gustav von Schlippenbach'', 1774.–1826.) - [[Baltijas guberņas|Baltijas provinču]] muižnieks, jurists un literāts. | [[brīvkungs]]) '''Ulrihs Heinrihs Gustavs fon Šlipenbahs''' (''Freiherrn Ulrich Heinrich Gustav von Schlippenbach'', 1774.–1826.) - [[Baltijas guberņas|Baltijas provinču]] muižnieks, jurists un literāts. | ||
| − | Dzimis 1774. gada 18. maijā Lielvārmsātu muižā. 1789.–1790. gados mācījies Pētera akadēmijā (''Academia Petrina'') [[Mītava|Mītavā]], 1790. gadā uzsācis tieslietu un filosofijas studijas Kēnigsbergas universitātē un turpinājis tās Leipcigas universitātē. No 1794. līdz 1796. gadam bijis [[Krievijas impērija]]s militārajā dienestā. I796. gadā atgriezies Kurzemē un dzīvojis savā Ulmāles muižā. 1800.–1806. Lielvārmsātu muižas un Jaunsieksātes, no 1815. arī Jamaiķu muižas īpašnieks. 1799.–1807. gados [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabala]] notārs, 1807.–1818. bijis Piltenes [[landrāts]], bet 1818. gadā iecelts par [[Kurzemes galma virstiesa]]s padomnieku. 1822. gadā darbojies kā Kurzemes [[guberņa]]s likumdošanas komisijas priekšsēdētājs. [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]s biedrs, no 1821. gada pildījis redaktora pienākumus. Bijis iecienīts dzejnieks un literāts. Miris 1826. gada 20. martā Mītavā. | + | Dzimis 1774. gada 18. maijā Lielvārmsātu muižā. 1789.–1790. gados mācījies Pētera akadēmijā (''Academia Petrina'') [[Mītava|Mītavā]], 1790. gadā uzsācis tieslietu un filosofijas studijas Kēnigsbergas universitātē un turpinājis tās Leipcigas universitātē. No 1794. līdz 1796. gadam bijis [[Krievijas impērija]]s militārajā dienestā. I796. gadā atgriezies Kurzemē un dzīvojis savā Ulmāles muižā. 1800.–1806. Lielvārmsātu muižas un Jaunsieksātes, no 1815. arī Jamaiķu muižas īpašnieks. 1799.–1807. gados [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabala]] notārs, 1807.–1818. bijis Piltenes [[landrāts]], bet 1818. gadā iecelts par [[Kurzemes galma virstiesa]]s padomnieku. 1822. gadā darbojies kā Kurzemes [[guberņa]]s likumdošanas komisijas priekšsēdētājs. [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]s izveidošanas iniciators, biedrs, no 1821. gada pildījis redaktora pienākumus. Bijis iecienīts dzejnieks un literāts. Miris 1826. gada 20. martā Mītavā. |
'''Sarakstījis:''' | '''Sarakstījis:''' | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 2. janvāris, plkst. 19.42
brīvkungs) Ulrihs Heinrihs Gustavs fon Šlipenbahs (Freiherrn Ulrich Heinrich Gustav von Schlippenbach, 1774.–1826.) - Baltijas provinču muižnieks, jurists un literāts.
Dzimis 1774. gada 18. maijā Lielvārmsātu muižā. 1789.–1790. gados mācījies Pētera akadēmijā (Academia Petrina) Mītavā, 1790. gadā uzsācis tieslietu un filosofijas studijas Kēnigsbergas universitātē un turpinājis tās Leipcigas universitātē. No 1794. līdz 1796. gadam bijis Krievijas impērijas militārajā dienestā. I796. gadā atgriezies Kurzemē un dzīvojis savā Ulmāles muižā. 1800.–1806. Lielvārmsātu muižas un Jaunsieksātes, no 1815. arī Jamaiķu muižas īpašnieks. 1799.–1807. gados Piltenes apgabala notārs, 1807.–1818. bijis Piltenes landrāts, bet 1818. gadā iecelts par Kurzemes galma virstiesas padomnieku. 1822. gadā darbojies kā Kurzemes guberņas likumdošanas komisijas priekšsēdētājs. Kurzemes literatūras un mākslas biedrības izveidošanas iniciators, biedrs, no 1821. gada pildījis redaktora pienākumus. Bijis iecienīts dzejnieks un literāts. Miris 1826. gada 20. martā Mītavā.
Sarakstījis:
- Ulrich Heinrich Gustav von Schlippenbach. Malerische Wanderungen durch Kurland. (1809.)
- Kuronia, eine Sammlung vaterländischer Gedichte. Herausgegeben von Ulrich Freiherrn v. Schlippenbach
