Atšķirības starp "Osteni" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''von der Osteni''' (''von der Osten'', kr. ''фон дер Остен'') - sena vācu (Padeborne Vestfālē) bruņniecības dzimta vācu zemēs, Dānijas karalistē un tās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars Livonijā (Kurzemē un Igaunijā). Avotos dzimta parādās 1219. gadā, kad parādās [[ministeriaļi]] Egehards Oste (''Egehard de Oste''), Bertolds (''Bertold de Oste''), Teoderihs (''Theodericus de Oste''), Valters (''Walther de Oste'') un Hicels (''Hizel de Oste''), Brēmenes arhibīskapa [[Vasalis|vasaļi]]. Dzimtas pamatlēnis bijis Ostes upes krastā, no kurienes tās pārstāvji izceļoja uz citām vācu zemēm, kur saņēma lēņus kā bruņinieki, ar laiku kļūstot par [[Brīvkungs|brīvkungiem]]. 1768. gadā Ādolfs fon der Ostens kļuva par Polijas karalistes [[Grāfs|grāfu]]. 1800. gadā dzimta ierakstīta Igaunijas bruņniecības matrikulā. | '''von der Osteni''' (''von der Osten'', kr. ''фон дер Остен'') - sena vācu (Padeborne Vestfālē) bruņniecības dzimta vācu zemēs, Dānijas karalistē un tās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars Livonijā (Kurzemē un Igaunijā). Avotos dzimta parādās 1219. gadā, kad parādās [[ministeriaļi]] Egehards Oste (''Egehard de Oste''), Bertolds (''Bertold de Oste''), Teoderihs (''Theodericus de Oste''), Valters (''Walther de Oste'') un Hicels (''Hizel de Oste''), Brēmenes arhibīskapa [[Vasalis|vasaļi]]. Dzimtas pamatlēnis bijis Ostes upes krastā, no kurienes tās pārstāvji izceļoja uz citām vācu zemēm, kur saņēma lēņus kā bruņinieki, ar laiku kļūstot par [[Brīvkungs|brīvkungiem]]. 1768. gadā Ādolfs fon der Ostens kļuva par Polijas karalistes [[Grāfs|grāfu]]. 1800. gadā dzimta ierakstīta Igaunijas bruņniecības matrikulā. | ||
| − | XIV gs. bruņinieks Arnolds de Oste (''Arnold de Oste'') devās uz [[Livonija|Livoniju]], kur 1386. gadā saņēma lēnī no Kurzemes bīskapa Otto zemes pie Sakas upes, bet viņa mantiniekus sāka dēvēt par "no Sakas | + | XIV gs. bruņinieks Arnolds de Oste (''Arnold de Oste'') devās uz [[Livonija|Livoniju]], kur 1386. gadā saņēma lēnī no Kurzemes bīskapa Otto zemes pie Sakas upes, bet viņa mantiniekus sāka dēvēt par "Osteniem no Sakas" (''von Sacken, genannt von der Oest(en)''), jeb [[Osten-Sakeni]]em. |
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Dānijas karalistes armijas ģenerālkvartirmeistars Karls fon der Ostens (''Carl Henrik von der Osten'', ?-1691); Dānijas karalistes armijas ģenerālis Kristians fon der Ostens (''Christian Georg von der Osten'', 1674–1735); Dānijas karalistes armijas ģenerālis Jakobs fon der Ostens (''Jakob Friedrich von der Osten'', 1717–1796); Dānijas karalistes ministrs Ādolfs fon der Ostens (''Adolph Sigfried von der Osten'', 1726–1796); Dānijas armijas ģenerālis Johans fon der Ostens (''Johan Vibe von der Osten'', 1708–1800); Prūsijas karalistes ministrs Aleksandrs fon der Ostens (''Alexander Friedrich von der Osten'', ?-1736); Prūsijas karalistes armijas ģenerālis Leopolds fon der Ostens (''Leopold Leberecht Christoph von der Osten'', 1788–1853); Prūsijas karalistes ģenerālis Alberts fon der Ostens (''Albert Heinrich von der Osten'', 1811–1887); Prūsijas karalistes armijas ģenerālmajors Kristians fon der Ostens (''Christian Friedrich von der Osten'', 1740–1819); Virtembergas armijas ģenerālmajors Karls fon der Ostens (''Carl von der Osten'', 1844–1905); Prūsijas karalistes armijas ģenerālis Eduards fon der Ostens (''Eduard von der Osten'', 1804–1887); Prūsijas karalistes armijas ģenerālleitnants Felikss fon der Ostens (''Felix von der Osten'', 1852–1927); Prūsijas karalistes armijas ģenerālleitnants Gerhards fon der Ostens (''Gerhard von der Osten'', 1834–1921); arheologs Hanss fon der Ostens (''Hans Henning von der Osten'', 1899–1960) u.c. | No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Dānijas karalistes armijas ģenerālkvartirmeistars Karls fon der Ostens (''Carl Henrik von der Osten'', ?-1691); Dānijas karalistes armijas ģenerālis Kristians fon der Ostens (''Christian Georg von der Osten'', 1674–1735); Dānijas karalistes armijas ģenerālis Jakobs fon der Ostens (''Jakob Friedrich von der Osten'', 1717–1796); Dānijas karalistes ministrs Ādolfs fon der Ostens (''Adolph Sigfried von der Osten'', 1726–1796); Dānijas armijas ģenerālis Johans fon der Ostens (''Johan Vibe von der Osten'', 1708–1800); Prūsijas karalistes ministrs Aleksandrs fon der Ostens (''Alexander Friedrich von der Osten'', ?-1736); Prūsijas karalistes armijas ģenerālis Leopolds fon der Ostens (''Leopold Leberecht Christoph von der Osten'', 1788–1853); Prūsijas karalistes ģenerālis Alberts fon der Ostens (''Albert Heinrich von der Osten'', 1811–1887); Prūsijas karalistes armijas ģenerālmajors Kristians fon der Ostens (''Christian Friedrich von der Osten'', 1740–1819); Virtembergas armijas ģenerālmajors Karls fon der Ostens (''Carl von der Osten'', 1844–1905); Prūsijas karalistes armijas ģenerālis Eduards fon der Ostens (''Eduard von der Osten'', 1804–1887); Prūsijas karalistes armijas ģenerālleitnants Felikss fon der Ostens (''Felix von der Osten'', 1852–1927); Prūsijas karalistes armijas ģenerālleitnants Gerhards fon der Ostens (''Gerhard von der Osten'', 1834–1921); arheologs Hanss fon der Ostens (''Hans Henning von der Osten'', 1899–1960) u.c. | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 17. janvāris, plkst. 19.35
von der Osteni (von der Osten, kr. фон дер Остен) - sena vācu (Padeborne Vestfālē) bruņniecības dzimta vācu zemēs, Dānijas karalistē un tās vācbaltiešu atzars Livonijā (Kurzemē un Igaunijā). Avotos dzimta parādās 1219. gadā, kad parādās ministeriaļi Egehards Oste (Egehard de Oste), Bertolds (Bertold de Oste), Teoderihs (Theodericus de Oste), Valters (Walther de Oste) un Hicels (Hizel de Oste), Brēmenes arhibīskapa vasaļi. Dzimtas pamatlēnis bijis Ostes upes krastā, no kurienes tās pārstāvji izceļoja uz citām vācu zemēm, kur saņēma lēņus kā bruņinieki, ar laiku kļūstot par brīvkungiem. 1768. gadā Ādolfs fon der Ostens kļuva par Polijas karalistes grāfu. 1800. gadā dzimta ierakstīta Igaunijas bruņniecības matrikulā.
XIV gs. bruņinieks Arnolds de Oste (Arnold de Oste) devās uz Livoniju, kur 1386. gadā saņēma lēnī no Kurzemes bīskapa Otto zemes pie Sakas upes, bet viņa mantiniekus sāka dēvēt par "Osteniem no Sakas" (von Sacken, genannt von der Oest(en)), jeb Osten-Sakeniem.
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Dānijas karalistes armijas ģenerālkvartirmeistars Karls fon der Ostens (Carl Henrik von der Osten, ?-1691); Dānijas karalistes armijas ģenerālis Kristians fon der Ostens (Christian Georg von der Osten, 1674–1735); Dānijas karalistes armijas ģenerālis Jakobs fon der Ostens (Jakob Friedrich von der Osten, 1717–1796); Dānijas karalistes ministrs Ādolfs fon der Ostens (Adolph Sigfried von der Osten, 1726–1796); Dānijas armijas ģenerālis Johans fon der Ostens (Johan Vibe von der Osten, 1708–1800); Prūsijas karalistes ministrs Aleksandrs fon der Ostens (Alexander Friedrich von der Osten, ?-1736); Prūsijas karalistes armijas ģenerālis Leopolds fon der Ostens (Leopold Leberecht Christoph von der Osten, 1788–1853); Prūsijas karalistes ģenerālis Alberts fon der Ostens (Albert Heinrich von der Osten, 1811–1887); Prūsijas karalistes armijas ģenerālmajors Kristians fon der Ostens (Christian Friedrich von der Osten, 1740–1819); Virtembergas armijas ģenerālmajors Karls fon der Ostens (Carl von der Osten, 1844–1905); Prūsijas karalistes armijas ģenerālis Eduards fon der Ostens (Eduard von der Osten, 1804–1887); Prūsijas karalistes armijas ģenerālleitnants Felikss fon der Ostens (Felix von der Osten, 1852–1927); Prūsijas karalistes armijas ģenerālleitnants Gerhards fon der Ostens (Gerhard von der Osten, 1834–1921); arheologs Hanss fon der Ostens (Hans Henning von der Osten, 1899–1960) u.c.
Literatūra par šo tēmu
- Otto Grotefend. Geschichte des Geschlechts v. d. Osten. - Stettin 1914/23
- Martin Sandberger. Familie von der Osten. // Südwestdeutsche Blätter f. Familien- u. Wappenk. 20, 1991–1993, S. 473–475
- Hans Wätjen. Geschichte des Geschlechts von der Osten. - Eigenverlag: Bremen, 1977
- Wolf Lüdeke von Weltzien. Die von der Osten in Mecklenburg von 1303 bis 1788. // Familien aus Mecklenburg u. Vorpomm. 2, 1991, S. 173–192
