Atšķirības starp "Antisemītisms" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
'''Antisemītisms''' (kr. ''антисемитизм'') - [[ksenofobija]]s paveids, iracionāla naidīga vēršanās pret ebrejiem, ebreju kopienas institūcijām un reliģiskām vietām, apsūdzot ebrejus sazvērestībā pret pārējo cilvēci, nelojalitātē mītnes zemei un naidīgumā pret līdzpilsoņiem neebrejiem, vainojot ebrejus visā, kas sabiedrībā ir slikts un nepareizs.  
 
'''Antisemītisms''' (kr. ''антисемитизм'') - [[ksenofobija]]s paveids, iracionāla naidīga vēršanās pret ebrejiem, ebreju kopienas institūcijām un reliģiskām vietām, apsūdzot ebrejus sazvērestībā pret pārējo cilvēci, nelojalitātē mītnes zemei un naidīgumā pret līdzpilsoņiem neebrejiem, vainojot ebrejus visā, kas sabiedrībā ir slikts un nepareizs.  
  
Sporādiska naidīga attieksme pret ebrejiem sastopama jau [[Antīkā pasaule|antīkajā pasaulē]], arī [[Viduslaiki|viduslaikos]], taču kā teorētiski pamatota ideoloģija antisemītisms izveidojās Eiropā XIX gs. vidū, līdz ar [[Nacionālisms|nacionālisma]] nostiprināšanos. Kulmināciju sasniedza XX gs. pirmajā pusē [[Vācija|Vācijā]], kur bija svarīga [[Nacisms|nacistiskās]] ideoloģijas sastāvdaļa (Vācijā 30. gados tika pieņemti aptuveni 400 likumi, kas ierobežoja ebreju tiesības; ebrejiem atņēma pilsonību, aizliedza ieņemt valsts amatus, nodarboties ar uzņēmējdarbību, strādāt par tiesnešiem, augstskolu pasniedzējiem, darboties mākslas un zinātnes jomā; atbrīvoja no militārā dienesta; ar likumu tika aizliegtas laulības starp vāciešiem un ebrejiem).
+
Sporādiska naidīga attieksme pret ebrejiem sastopama jau [[Antīkā pasaule|antīkajā pasaulē]], arī [[Viduslaiki|viduslaikos]], taču kā teorētiski pamatota ideoloģija antisemītisms izveidojās Eiropā XIX gs. vidū, līdz ar [[Nacionālisms|nacionālisma]] nostiprināšanos. Kulmināciju sasniedza XX gs. pirmajā pusē [[Vācija|Vācijā]], kur bija svarīga [[Nacisms|nacistiskās]] ideoloģijas sastāvdaļa: 1930.-40. gados tika pieņemti aptuveni 400 likumi, kas ierobežoja ebreju tiesības; ebrejiem atņēma pilsonību, aizliedza ieņemt valsts amatus, nodarboties ar uzņēmējdarbību, strādāt par tiesnešiem, augstskolu pasniedzējiem, darboties mākslas un zinātnes jomā; atbrīvoja no militārā dienesta; ar likumu tika aizliegtas laulības starp vāciešiem un ebrejiem.
  
 
Antisemītisma formas:
 
Antisemītisma formas:

Versija, kas saglabāta 2016. gada 31. janvāris, plkst. 13.18

Antisemītisms (kr. антисемитизм) - ksenofobijas paveids, iracionāla naidīga vēršanās pret ebrejiem, ebreju kopienas institūcijām un reliģiskām vietām, apsūdzot ebrejus sazvērestībā pret pārējo cilvēci, nelojalitātē mītnes zemei un naidīgumā pret līdzpilsoņiem neebrejiem, vainojot ebrejus visā, kas sabiedrībā ir slikts un nepareizs.

Sporādiska naidīga attieksme pret ebrejiem sastopama jau antīkajā pasaulē, arī viduslaikos, taču kā teorētiski pamatota ideoloģija antisemītisms izveidojās Eiropā XIX gs. vidū, līdz ar nacionālisma nostiprināšanos. Kulmināciju sasniedza XX gs. pirmajā pusē Vācijā, kur bija svarīga nacistiskās ideoloģijas sastāvdaļa: 1930.-40. gados tika pieņemti aptuveni 400 likumi, kas ierobežoja ebreju tiesības; ebrejiem atņēma pilsonību, aizliedza ieņemt valsts amatus, nodarboties ar uzņēmējdarbību, strādāt par tiesnešiem, augstskolu pasniedzējiem, darboties mākslas un zinātnes jomā; atbrīvoja no militārā dienesta; ar likumu tika aizliegtas laulības starp vāciešiem un ebrejiem.

Antisemītisma formas:

  • Reliģiskais antisemītisms – ebreju nīšana, kas balstās to atšķirīgajos reliģiskajos uzskatos. Kategoriskākajā izpausmē ebreji tiek vainoti Kristus noslepkavošanā.
  • Rasistiskais/etniskais antisemītisms – ebreju nīšana, kas balstās pārliecībā, ka ebreji ir atšķirīga un mazvērtīgāka tauta un ka ebrejiem raksturīgas iedzimtas, nelabvēlīgas īpašības.
  • Politiskais antisemītisms – ebreju nīšana, kas balstās pārliecībā, ka ebreji tiecas pēc varas uzurpēšanas un nacionālas vai vispasaules kundzības.
  • Saimnieciskais/sociālais antisemītisms – ebreju nīšana, kas balstās pārliecībā, ka ebrejiem raksturīga sabiedriski kaitīga saimniekošanas forma ar tieksmi parazitēt uz līdzcilvēku rēķina.
  • Ekonomiskais antisemītisms – ebreju nīšana, kas balstās pārliecībā, ka ebreju darbības ar naudu un kapitālu ir kaitīgas sabiedrības labklājībai un ekonomikas attīstībai.
  • Kultūras antisemītisms – ebreju nīšana, kas balstās pārliecībā, ka ebreju radītā kultūra ir izvirtusi un negatīvi ietekmē vai izkropļo kultūras mantojumu.

Skat. arī holokausts, kristāla nakts

Literatūra par šo tēmu

  • Stīvens Bellers. Antisemītisms. - Satori grāmatas: Rīga, 2009. - 160 lpp., ISBN 9789984396484
  • Leo Dribins. Antisemītisms un tā izpausmes Latvijā: vēstures atskats. - Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2002. - 182 lapp. ISBN 9984601285
  • Leo Dribins, Armands Gūtmanis, Marģeris Vestermanis. Latvijas ebreju kopiena: vēsture, traģēdija, atdzimšana. - LU Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2001 - 104 lpp.
  • Antisemītisms un islamofobija Latvijā - pagātne, aktuālā situācija, risinājumi. - Latvijas Bībeles biedrība: Rīga, 2006. - 89 lpp. ISBN 9984564843

Resursi internetā par šo tēmu