Atšķirības starp "Horezmas lielvalsts" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(jauns šķirklis)
 
m
22. rindiņa: 22. rindiņa:
  
 
1128. gadā [[Seldžuku sultanāts|seldžuku sultāns]] apstiprināja par Horezmas šahu Kutbas ad Dina Muhamada I (''Qutb ad-Dunya wa ad-Din Abul-Fath Muhammad Arslantegin ibn Anushtegin'', Horezmas vietvaldis 1097-1127) 29 gadus veco dēlu Ala ad Dinu Atsizu (''Ala ad-Dunya wa ad-Din Abul-Muzaffar Atsiz Qizil Arslan ibn Muhammad'', valda 1128-1156). Pamazām vasaļa un sizerena attiecības atvēsa, līdz 1140. gadā Bagdādes kalifs pasludināja Atsizu par suverēnu Horezmas valdnieku un piešķīra tam titulu [[sultāns]]).
 
1128. gadā [[Seldžuku sultanāts|seldžuku sultāns]] apstiprināja par Horezmas šahu Kutbas ad Dina Muhamada I (''Qutb ad-Dunya wa ad-Din Abul-Fath Muhammad Arslantegin ibn Anushtegin'', Horezmas vietvaldis 1097-1127) 29 gadus veco dēlu Ala ad Dinu Atsizu (''Ala ad-Dunya wa ad-Din Abul-Muzaffar Atsiz Qizil Arslan ibn Muhammad'', valda 1128-1156). Pamazām vasaļa un sizerena attiecības atvēsa, līdz 1140. gadā Bagdādes kalifs pasludināja Atsizu par suverēnu Horezmas valdnieku un piešķīra tam titulu [[sultāns]]).
 +
 +
==== Literatūra par šo tēmu ====
 +
* Khwarezmid Empire: Khwarazm-shah Dynasty, Atsiz, Sultan Shah Of Khwarezm, Altun Tash, Il-arslan, Jalal Ad-din Mingburnu, Anushtigin Gharchai. - Books LLC, 2010 - 60 p. ISBN 9781156513583
 +
* Ghulam Rahbani Aziz. A Short History of the Khwarazmshahs. - Pakistan Historical Society: Karachi, 1978 - 265 p.
 +
* Shir Muhammad Mirab Munis, Muhammad Riza Mirab Agahi. Firdaws Al-iqbāl: History of Khorezm. - Brill: Leiden/Köln/Boston/London, 1999. - 718 p. ISBN 90-04-11365-7
 +
* The Cambridge History of Iran. Vol. 5. The saljuq and mongol periods. / Ed. sir H. Bailey, P.W. Avery, C.E. Bosworth, I. Gershecitz, H.S.G. Darke - Cambridge University Press: Cambridge, 1968 (reprinted 1993, 1997, 2001) - 772 p. ISBN 0 521 06936 X
 +
* Christopher I. Beckwith. Empires of the Silk Road: A History of Central Eurasia from the Bronze Age to the Present. - Princeton University Press: Woodstock, 2009  - 471 p. ISBN 978-0-691-13589-2
 +
----
 +
* Horst H. Die Staatsverwaltung der Grosselǧūqen und Ḫōrazmšāhs (1038-1231). - Franz Steiner Verlag: Wiesbaden, 1964, - 193 S.
 +
* Lutz Richter-Bernburg. Zur Titulatur der Ḫwārezm-Šāhe aus der Dynastie Anūštegīns. // Archäologische Mitteilungen aus Iran und Turan, Bd. 9 - Reimer: Berlin 1976
 +
* Johannes und Heinz Giesecke. Über die Kultur und Geschichte von Choresm. In: Das Altertum, Band 2, Heft 4, Akademie-Verlag: Berlin, 1956
 +
----
 +
* Буниятов З.М. Государство хорезмшахов-Ануштегинидов 1097-1231. - Наука: Москва, 1986 - 251 c.
 +
* Гулямов Я. Г. История орошения Хорезма с древнейших времен до наших дней. - Издательство Академии наук Узбекской ССР: Ташкент, 1957 - 313 c.
 +
* Мŭминов И. М. История Хорезма: с древнейших времен до наших дней. - Изд-во "Фан" Узбекской ССР: Ташкент, 1976 - 314 c.
 +
 +
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 +
 +
* [http://iranologie.com/the-history-page/anushtiginid-khwarazmshahs/ Anushtiginid Khwarazmshahs - iranologie.com]
 +
* [http://www.britannica.com/topic/Khwarezm-Shah-dynasty Khwārezm-Shāh Dynasty -  Encyclopædia Britannica]
 +
* [http://www.historyfiles.co.uk/KingListsFarEast/AsiaKhwarazm.htm - Transoxiana / Sogdia / Sogdiana - www.historyfiles]
  
 
[[Kategorija:Valstis]]
 
[[Kategorija:Valstis]]

Versija, kas saglabāta 2016. gada 28. februāris, plkst. 15.47

Hetu valsts
200px
vietvalži:
  • Anuštegins Garča (1077-1097)
  • Kutbs ad Dins Muhamads I (1097-1127)
horezmšahi:
  • Ala ad Dins Atsizs (1128-1156)
  • Tadžs ad Dins Il Arslans (1156-1172)
  • Ala ad Dins Tekišs (1189-1200)
  • Ala ad Dins Muhamads II (1200-1220)
  • Džalals ad Dins Mankburns (1220-1231)
200px

Horezmas lielvalsts (pers. خوارزمشاهیان, Khwārazmshāhiyān, an. Khwarazmian Empire, Empire of Khwarazm, Khwarazmid Empire, vc. Choresmischen Großreiches, Choresmier Reich, Choresm Reich, kr. Государство хорезмшахов) jeb horezmšahu Anušteginīdu valsts (an. Empire of Anushtigin dynasty, Khwarazm-Shah Empire, vc. Anuschteginiden Reich, kr. государство хорезмшахов-Ануштегинидов) - valsts Centrālāzijā laikā no 1140. līdz 1231. gadam.

1128. gadā seldžuku sultāns apstiprināja par Horezmas šahu Kutbas ad Dina Muhamada I (Qutb ad-Dunya wa ad-Din Abul-Fath Muhammad Arslantegin ibn Anushtegin, Horezmas vietvaldis 1097-1127) 29 gadus veco dēlu Ala ad Dinu Atsizu (Ala ad-Dunya wa ad-Din Abul-Muzaffar Atsiz Qizil Arslan ibn Muhammad, valda 1128-1156). Pamazām vasaļa un sizerena attiecības atvēsa, līdz 1140. gadā Bagdādes kalifs pasludināja Atsizu par suverēnu Horezmas valdnieku un piešķīra tam titulu sultāns).

Literatūra par šo tēmu

  • Khwarezmid Empire: Khwarazm-shah Dynasty, Atsiz, Sultan Shah Of Khwarezm, Altun Tash, Il-arslan, Jalal Ad-din Mingburnu, Anushtigin Gharchai. - Books LLC, 2010 - 60 p. ISBN 9781156513583
  • Ghulam Rahbani Aziz. A Short History of the Khwarazmshahs. - Pakistan Historical Society: Karachi, 1978 - 265 p.
  • Shir Muhammad Mirab Munis, Muhammad Riza Mirab Agahi. Firdaws Al-iqbāl: History of Khorezm. - Brill: Leiden/Köln/Boston/London, 1999. - 718 p. ISBN 90-04-11365-7
  • The Cambridge History of Iran. Vol. 5. The saljuq and mongol periods. / Ed. sir H. Bailey, P.W. Avery, C.E. Bosworth, I. Gershecitz, H.S.G. Darke - Cambridge University Press: Cambridge, 1968 (reprinted 1993, 1997, 2001) - 772 p. ISBN 0 521 06936 X
  • Christopher I. Beckwith. Empires of the Silk Road: A History of Central Eurasia from the Bronze Age to the Present. - Princeton University Press: Woodstock, 2009 - 471 p. ISBN 978-0-691-13589-2
  • Horst H. Die Staatsverwaltung der Grosselǧūqen und Ḫōrazmšāhs (1038-1231). - Franz Steiner Verlag: Wiesbaden, 1964, - 193 S.
  • Lutz Richter-Bernburg. Zur Titulatur der Ḫwārezm-Šāhe aus der Dynastie Anūštegīns. // Archäologische Mitteilungen aus Iran und Turan, Bd. 9 - Reimer: Berlin 1976
  • Johannes und Heinz Giesecke. Über die Kultur und Geschichte von Choresm. In: Das Altertum, Band 2, Heft 4, Akademie-Verlag: Berlin, 1956
  • Буниятов З.М. Государство хорезмшахов-Ануштегинидов 1097-1231. - Наука: Москва, 1986 - 251 c.
  • Гулямов Я. Г. История орошения Хорезма с древнейших времен до наших дней. - Издательство Академии наук Узбекской ССР: Ташкент, 1957 - 313 c.
  • Мŭминов И. М. История Хорезма: с древнейших времен до наших дней. - Изд-во "Фан" Узбекской ССР: Ташкент, 1976 - 314 c.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Horezmas_lielvalsts&oldid=60791"