Atšķirības starp "Impērija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Impērija''' (no lat. ''imperium'' - "pavēle, vara"; angl. , fr. ''empire'', vāc. ''Reich'', kr. ''империя'') - kontinenta robežās ietekmīga dominējošā lielvalsts (kā likums, izveidojusies, pakļaujot un anektējot virkni mazāku valstu). Pirmo ''impēriju'' izveidoja Senā Roma pusgadsimtu p.m.ē. (lat. ''imperium Romanum''). Vēlāk daudzas valstis, lai uzsvērtu savu dominējošo statusu citu valstu vidū, pozicionēja sevi kā ''impērijas'' (to [[Monarhs|monarhi]], attiecīgi, titulējās kā [[Imperators|imperatori]]). Jaunajos laikos sastopams tāds fenomens kā ''koloniālimpērija'', kur metropole pati ir vidusmēra valsts, un nekādi nedominē reģionā, taču kopā ar kolonijām un domīnijām veido globālu impēriju (piemēram, Lielbritānijas impērija). Tā kā impēriju ārpolitikai praktiski vienmēr (izņemot vienīgi Ķīnas impēriju) bijis izteikts ekspansijas raksturs, tad agresīvu ārpolitiku, nevienlīdzīgas, politiski vājākās valstis ekspluatējošas starpvalstu attiecības pieņemts dēvēt par "[[Imperiālisms|imperiālismu]]".
+
'''Impērija''' (no lat. ''imperium'' - "pavēle, vara"; angl. , fr. ''empire'', vāc. ''Reich'', kr. ''империя'') - kontinenta robežās ietekmīga dominējošā lielvalsts (kā likums, izveidojusies, pakļaujot un anektējot virkni mazāku valstu), tendēta uz pastāvīgu ekspansiju. Pirmo ''impēriju'' izveidoja Senā Roma I gs. p.m.ē. (lat. ''imperium Romanum''). Vēlāk daudzas valstis, lai uzsvērtu savu dominējošo statusu citu valstu vidū, pozicionēja sevi kā ''impērijas'' (to [[Monarhs|monarhi]], attiecīgi, titulējās kā [[Imperators|imperatori]]). Jaunajos laikos sastopams tāds fenomens kā ''koloniālimpērija'', kur metropole pati ir vidusmēra valsts, un nekādi nedominē reģionā, taču kopā ar kolonijām un domīnijām veido globālu impēriju (piemēram, Lielbritānijas impērija). Tā kā impēriju ārpolitikai praktiski vienmēr (izņemot vienīgi Ķīnas impēriju) bijis izteikts ekspansijas raksturs, tad agresīvu ārpolitiku, nevienlīdzīgas, politiski vājākās valstis ekspluatējošas starpvalstu attiecības kreisi orientēto domātāju darbos pieņemts dēvēt par "[[Imperiālisms|imperiālismu]]".
  
 
Skat. arī: [[nomadu impērija]]
 
Skat. arī: [[nomadu impērija]]

Versija, kas saglabāta 2016. gada 19. marts, plkst. 10.34

Impērija (no lat. imperium - "pavēle, vara"; angl. , fr. empire, vāc. Reich, kr. империя) - kontinenta robežās ietekmīga dominējošā lielvalsts (kā likums, izveidojusies, pakļaujot un anektējot virkni mazāku valstu), tendēta uz pastāvīgu ekspansiju. Pirmo impēriju izveidoja Senā Roma I gs. p.m.ē. (lat. imperium Romanum). Vēlāk daudzas valstis, lai uzsvērtu savu dominējošo statusu citu valstu vidū, pozicionēja sevi kā impērijas (to monarhi, attiecīgi, titulējās kā imperatori). Jaunajos laikos sastopams tāds fenomens kā koloniālimpērija, kur metropole pati ir vidusmēra valsts, un nekādi nedominē reģionā, taču kopā ar kolonijām un domīnijām veido globālu impēriju (piemēram, Lielbritānijas impērija). Tā kā impēriju ārpolitikai praktiski vienmēr (izņemot vienīgi Ķīnas impēriju) bijis izteikts ekspansijas raksturs, tad agresīvu ārpolitiku, nevienlīdzīgas, politiski vājākās valstis ekspluatējošas starpvalstu attiecības kreisi orientēto domātāju darbos pieņemts dēvēt par "imperiālismu".

Skat. arī: nomadu impērija

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 32. lpp.

  • John Darwin. After Tamerlane: The Rise and Fall of Global Empires, 1400-2000. - Penguin Books, 2008, ISBN 0141010223
  • Hardt M., Negri T. Empire. - Harvard University Press, 2000, ISBN 0-674-00671-2
  • Hobsbawm E.J. The Age of Empire, 1875-1914. - Abacus Books, 1989, ISBN 0349105987
  • Empires: Perspectives from Archaeology and History. / Alcock, Susan E.; Terence N., D'Altroy; Terence N., Morrison et al., eds. - Cambridge University Press: Cambridge, 2001, p. 546. ISBN 978-0-521-77020-0

Resursi internetā par šo tēmu