|
|
| 1. rindiņa: |
1. rindiņa: |
| − | '''Nestoriāņi''' (no Konstantinopoles [[Patriarhs|patriarha]] Nestora vārda; ap 380.-450.) - virziens [[Kristietība|kristietībā]], kura piekritēji norobežoja [[Kristus]] dievišķo un cilvēcisko dabu. Viduslaikos dominējošā kristīgā [[Baznīca]] Centrālāzijā. Represiju dēļ lielākā daļa nestoriāņu emigrēja no [[Bizantija]]s uz tai naidīgo Persiju, izklīstot tālāk pa visu Centrālāziju. 499. gada [[Koncils|koncilā]] izsludināja atdalīšanos no Konstantinopoles Baznīcas un izveidoja savu [[Patriarhāts|patriarhātu]] ar [[Patriarhs|patriarha]] rezidenci Seleikija-Ktesifonā (Bagdādē). XV gs. Kiprā izveidoja [[Ūnija|ūniju]] ar [[Romas Katoļu Baznīca|Romas Katoļu Baznīcu]] (jau gadsimta beigās Kipras diecēze, kad salu ieņēma Venēcija, pilnībā pieņēma latīņu rituālu). Lielākā daļa [[Mezopotāmija]]s nestoriāņi ūniju ar katoļiem pieņēma XVI gs. vidū. Pirmais t.s. ''haldiešu Baznīcas'' [[patriarhs]] bija Sulaka, Rabana Hormidzas (netālu no Alkošas) [[Klosteris|klostera]] [[igumens]].
| + | #REDIRECT [[Nestoriānisms]] |
| − | | |
| − | Mūsdienās nestoriāņus-uniātus dēvē par '''Haldiešu Baznīcu''' (no gr. ''Χαλδαίοι'' - ''chaldaioi''; asīr. ''kaldu''; dažkārt dēvēta arī par haldiešu, austrumsīriešu, sīriešu, persiešu rituāla [[katoļi]]em). To kopienas sastopamas Irānā (apt. 10 000), Irākā (apt. 400 000), Turcijā (apt. 6000), Libānā (apt. 3000) un ASV (apt. 50 000). [[Liturģija]]s valoda - vecasīriešu. Rituāls saglabāts no nestoriāņiem, savukārt teorētiskajos pamatpostulātos nav atšķirības no Katoļu baznīcas. Organizatoriskajā ziņā autonoma Baznīca. Lieto [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāru]].
| |
| − | | |
| − | == Literatūra ==
| |
| − | | |
| − | * Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992., 336. lpp.
| |
| − | ----
| |
| − | * Badger George Percy. Nestorians and their Rituals. - London, 1852
| |
| − | * Pelliot Paul. L’Inscription Nestorienne de Si-Ngan-fu. / Italian School of East Asia Epigraphical Studies II, 1996
| |
| − | ----
| |
| − | * Бартольд В.В. О христианстве в Туркестане в домонгольский период. / Сочинения. - Москва, 1964 б. Т. 2, ч. 2. С. 265-302.
| |
| − | | |
| − | == Resursi internetā par šo tēmu ==
| |
| − | | |
| − | * [http://enc.mail.ru/article/?1900021673 Халдеи - Энциклопедии@Mail.Ru]
| |
| − | * [http://religion.babr.ru/chr/east/prav/dv/nestor/hh.htm Дмитрий Таевский. История религии. Халдеи.]
| |
| − | ----
| |
| − | * [http://www.everyculture.com/Africa-Middle-East/Assyrians.html Assyrians]
| |
| − | * [http://www.chaldean.org the Official Chaldean Community Website]
| |
| − | * [http://www.kaldaya.net/ the Christians of Iraq: the Chaldeans-Syriacs-Assyrians]
| |
| − | * [http://www.ichaldean.com/ Online Chaldean Community]
| |
| − | * [http://www.kaldu.org/index.htm St. Peter The Apostle Catholic Diocese for Chaldeans and Assyrians USA]
| |
| − | * [http://www.fredaprim.com/pdfs/2000/The%20A%20to%20Z%20of%20the%20ancient%20Chaldeans%20and%20their%20relation%20to%20modern%20Chaldeans.pdf The A to Z of the ancient Chaldeans and their relation to modern Chaldeans]
| |
| − | * [http://www.nineveh.com/Mandaeans%20The%20True%20Descendents%20of%20Ancient%20Babylonians%20and%20Chaldeans.html The Mandaeans: True descendents of ancient Babylonians and Chaldeans]
| |
| − | * [http://www.rbenninghaus.de/chaldeans.htm The last Chaldean villages in Turkey]
| |
| − | | |
| − | [[Kategorija:Kristietība]]
| |
| − | [[Kategorija:Herēzes]]
| |
