Atšķirības starp "Impērija" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Impērija''' (no lat. ''imperium'' - "vara"; angl. , fr. ''empire'', vāc. ''Reich'', kr. ''империя'') - kontinenta robežās ietekmīga dominējošā lielvalsts (kā likums, izveidojusies, pakļaujot un anektējot virkni mazāku valstu). Pirmo ''impēriju'' izveidoja Senā Roma pusgadsimtu p.m.ē. (lat. ''imperium Romanum''). Vēlāk daudzas valstis, lai uzsvērtu savu dominējošo statusu citu valstu vidū, pozicionēja sevi kā ''impērijas'' (to [[Monarhs|monarhi]], attiecīgi, titulējās kā [[Imperators|imperatori]]). | + | '''Impērija''' (no lat. ''imperium'' - "vara"; angl. , fr. ''empire'', vāc. ''Reich'', kr. ''империя'') - kontinenta robežās ietekmīga dominējošā lielvalsts (kā likums, izveidojusies, pakļaujot un anektējot virkni mazāku valstu). Pirmo ''impēriju'' izveidoja Senā Roma pusgadsimtu p.m.ē. (lat. ''imperium Romanum''). Vēlāk daudzas valstis, lai uzsvērtu savu dominējošo statusu citu valstu vidū, pozicionēja sevi kā ''impērijas'' (to [[Monarhs|monarhi]], attiecīgi, titulējās kā [[Imperators|imperatori]]). Jaunajos laikos sastopams tāds fenomens kā ''koloniālimpērija'', kur metropole pati ir vidusmēra valsts, un nekādi nedominē reģionā, taču kopā ar kolonijām un domīnijām veido globālu impēriju (piemēram, Lielbritānijas impērija). Tā kā impēriju ārpolitikai praktiski vienmēr (izņemot vienīgi Ķīnas impēriju) bijis izteikts ekspansijas raksturs, tad agresīvu ārpolitiku, nevienlīdzīgas, politiski vājākās valstis ekspluatējošas starpvalstu attiecības pieņemts dēvēt par "[[Imperiālisms|imperiālismu]]". |
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | Jaunajos laikos sastopams tāds fenomens kā ''koloniālimpērija'', kur metropole pati ir vidusmēra valsts, un nekādi nedominē reģionā, taču kopā ar kolonijām un domīnijām veido globālu impēriju (piemēram, Lielbritānijas impērija). | ||
| − | |||
| − | Tā kā impēriju ārpolitikai praktiski vienmēr (izņemot vienīgi Ķīnas impēriju) bijis izteikts ekspansijas raksturs, tad agresīvu ārpolitiku, nevienlīdzīgas, politiski vājākās valstis ekspluatējošas starpvalstu attiecības pieņemts dēvēt par "[[Imperiālisms|imperiālismu]]". | ||
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
| − | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. | + | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 32. lpp. |
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 27. novembris, plkst. 07.18
Impērija (no lat. imperium - "vara"; angl. , fr. empire, vāc. Reich, kr. империя) - kontinenta robežās ietekmīga dominējošā lielvalsts (kā likums, izveidojusies, pakļaujot un anektējot virkni mazāku valstu). Pirmo impēriju izveidoja Senā Roma pusgadsimtu p.m.ē. (lat. imperium Romanum). Vēlāk daudzas valstis, lai uzsvērtu savu dominējošo statusu citu valstu vidū, pozicionēja sevi kā impērijas (to monarhi, attiecīgi, titulējās kā imperatori). Jaunajos laikos sastopams tāds fenomens kā koloniālimpērija, kur metropole pati ir vidusmēra valsts, un nekādi nedominē reģionā, taču kopā ar kolonijām un domīnijām veido globālu impēriju (piemēram, Lielbritānijas impērija). Tā kā impēriju ārpolitikai praktiski vienmēr (izņemot vienīgi Ķīnas impēriju) bijis izteikts ekspansijas raksturs, tad agresīvu ārpolitiku, nevienlīdzīgas, politiski vājākās valstis ekspluatējošas starpvalstu attiecības pieņemts dēvēt par "imperiālismu".
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 32. lpp.
