Atšķirības starp "Jūdu valsts" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta)
56. rindiņa: 56. rindiņa:
 
'''Jūdejas valsts''' (vc. ''Königreich Juda'', an. ''Kingdom of Judah'', fr. ''Royaume d'Juda'', kr. ''Иудейское царство'') - [[valsts]] [[Senie laiki|senajos laikos]] [[Palestīna]]s centrālajā daļā X-I gs.p.m.ē., izveidojās, 928. g.p.m.ē. ''jūdu'' un daļai ''benjaminu'' cilts atdaloties no [[Izraēļu valsts]].
 
'''Jūdejas valsts''' (vc. ''Königreich Juda'', an. ''Kingdom of Judah'', fr. ''Royaume d'Juda'', kr. ''Иудейское царство'') - [[valsts]] [[Senie laiki|senajos laikos]] [[Palestīna]]s centrālajā daļā X-I gs.p.m.ē., izveidojās, 928. g.p.m.ē. ''jūdu'' un daļai ''benjaminu'' cilts atdaloties no [[Izraēļu valsts]].
  
Sabiedrība tradicionāli iedalījās 3 kārtās: 1) brīvie, pilntiesīgie kopienas locekļi (pie kuriem piederēja gan elite, gan brīvie gani un zemkopji), 2) pusbrīvie, kas bija atkarīgi no vadoņu-valdnieku, tempļu vai brīvo personu gribas (pakļautie pamatiedzīvotāji), 3) [[vergi]]. Sociālā stratifikācija sabiedrību iedalīja: 1) [[aristokrātija]] (valdnieks, tā radinieki, dižciltīgie, priesteri, valdnieka kalpi-ierēdņi, 2) brīvo pavalstnieku kopienas ar savu zemi, 3) amatnieki un zemnieki, kas apstrādājamo zemi saņēma par dienestu vai darbu lietošanā. Sabiedrības pamatmasu veidoja brīvie kopienas locekļi. Piederība pie kopienas bija pamatnosacījums zemes gabala un ganību iegūšanai no kopienas zemes fonda un pilsoņa tiesībām. Par to bija jāpilda virkni pienākumu kopienas labā: piedalīšanās sabiedriskajos darbos, karadarbībā. Pildot darbus valdnieka vai tempļa labā, strādnieki atradās to apgādībā. Kopš 935. g.p.m.ē. [[Ēģiptes valsts|Ēģiptes]] [[vasaļvalsts]]. Laikā no 722. līdz 698. g.p.m.ē.  [[Asīrijas valsts|Asīrijas]] vasaļvalsts. 568. g.p.m.ē. to iekaroja un padarīja par provinci [[Babilonijas valsts]] (539.-332. g.p.m.ē. [[Ahamenīdu Persija]]s province, 332.-305. g.p.m.ē. [[Maķedonijas valsts]] province, 305.-198. g.p.m.ē. Ptolemaju Ēģiptes province, 198.-141. g.p.m.ē. Seleikīdu [[Sīrijas valsts]] province). 150. gados p.m.ē. t.s. [[Makabeju sacelšanās]] rezultātā atjaunoja Jūdejas valsti. No 63. gada p.m.ē. līdz 70. gadam [[Romas valsts|Romas]] vasaļvalsts, pēc tam province.
+
Sabiedrība tradicionāli iedalījās 3 kārtās: 1) brīvie, pilntiesīgie kopienas locekļi (pie kuriem piederēja gan elite, gan brīvie gani un zemkopji), 2) pusbrīvie, kas bija atkarīgi no vadoņu-valdnieku, tempļu vai brīvo personu gribas (pakļautie pamatiedzīvotāji), 3) [[vergi]]. Sociālā stratifikācija sabiedrību iedalīja: 1) [[aristokrātija]] (valdnieks, tā radinieki, dižciltīgie, priesteri, valdnieka kalpi-ierēdņi, 2) brīvo pavalstnieku kopienas ar savu zemi, 3) amatnieki un zemnieki, kas apstrādājamo zemi saņēma par dienestu vai darbu lietošanā. Sabiedrības pamatmasu veidoja brīvie kopienas locekļi. Piederība pie kopienas bija pamatnosacījums zemes gabala un ganību iegūšanai no kopienas zemes fonda un pilsoņa tiesībām. Par to bija jāpilda virkni pienākumu kopienas labā: piedalīšanās sabiedriskajos darbos, karadarbībā. Pildot darbus valdnieka vai tempļa labā, strādnieki atradās to apgādībā. Kopš 935. g.p.m.ē. [[Ēģiptes valsts|Ēģiptes]] [[vasaļvalsts]]. Laikā no 722. līdz 698. g.p.m.ē.  [[Asīrijas valsts|Asīrijas]] vasaļvalsts. 568. g.p.m.ē. to iekaroja un padarīja par provinci [[Babilonijas valsts]] (539.-332. g.p.m.ē. [[Ahemenīdu lielvalsts]] province, 332.-305. g.p.m.ē. [[Maķedonijas valsts]] province, 305.-198. g.p.m.ē. Ptolemaju Ēģiptes province, 198.-141. g.p.m.ē. Seleikīdu [[Sīrijas valsts]] province). 150. gados p.m.ē. t.s. Persijas [[Makabeju sacelšanās]] rezultātā atjaunoja Jūdejas valsti. No 63. gada p.m.ē. līdz 70. gadam [[Romas valsts|Romas]] vasaļvalsts, pēc tam province.
  
Skat. arī: [[agrārā saimniecība senajos laikos]]
+
Skat. arī: [[agrārā saimniecība senajos laikos]], [[karš senajos laikos]]
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Pašreizējā versija, 2016. gada 22. aprīlis, plkst. 09.32

מַלְכוּת יְהוּדָה
Israel Judea map.jpg
pastāv:
  • 928.-722. g.p.m.ē.
  • 152. g.p.m.ē. - 76. g.
galvaspilsēta: Jeruzaleme
valdnieki: Davidīdu dinastija:
  • Reabams (931.-915. g.p.m.ē.)
  • Abijams (915.-912. g.p.m.ē.)
  • Asa (912.-871. g.p.m.ē.)
  • Jozafats (871.-849. g.p.m.ē.)
  • Jeorams (849.-842. g.p.m.ē.)
  • Ahazija (842.-841. g.p.m.ē.)
  • Atalija (841.-835. g.p.m.ē.)
  • Jeoašs (841.-796. g.p.m.ē.)
  • Amazija (796.-776. g.p.m.ē.)
  • Uzija (776.-736. g.p.m.ē.)
  • Jotams (750.-735/30. g.p.m.ē.)
  • Ahazs (735/31.-715. g.p.m.ē.)
  • Hezekijs (715.-687. g.p.m.ē.)
  • Manasejs (687.-642. g.p.m.ē.)
  • Amons (642.-640. g.p.m.ē.)
  • Josija (640.-609. g.p.m.ē.)
  • Jeoazs (609. g.p.m.ē.)
  • Jeojakims (609.-598. g.p.m.ē.)
  • Jekonija (598.-597. g.p.m.ē.)
  • Zedekija (597.-586. g.p.m.ē.)
Hasmoneju dinastija:
  • Simons (140.-134. g.p.m.ē.)
  • Joans I (134.-104. g.p.m.ē)
  • Aristobuls I (104.-103. g.p.m.ē.)
  • Aleksandrs I (103.-76. g.p.m.ē.)
  • Salomeja (76.-67. g.p.m.ē.)
  • Aristobuls II (67.-63. g.p.m.ē.)
  • Joans II (63.-40. g.p.m.ē.)
  • Matatija II (40.-37. g.p.m.ē.)
Herodīdu dinastija:
  • Herods I (37.-4. g.p.m.ē.)
  • Arhelajs (4. g.p.m.ē. - 6. g.)
  • Agripa I (6.-44. g.)
  • Herods II (44.-48. g.)
  • Agripa II (48.-91. g.)

Jūdejas valsts (vc. Königreich Juda, an. Kingdom of Judah, fr. Royaume d'Juda, kr. Иудейское царство) - valsts senajos laikos Palestīnas centrālajā daļā X-I gs.p.m.ē., izveidojās, 928. g.p.m.ē. jūdu un daļai benjaminu cilts atdaloties no Izraēļu valsts.

Sabiedrība tradicionāli iedalījās 3 kārtās: 1) brīvie, pilntiesīgie kopienas locekļi (pie kuriem piederēja gan elite, gan brīvie gani un zemkopji), 2) pusbrīvie, kas bija atkarīgi no vadoņu-valdnieku, tempļu vai brīvo personu gribas (pakļautie pamatiedzīvotāji), 3) vergi. Sociālā stratifikācija sabiedrību iedalīja: 1) aristokrātija (valdnieks, tā radinieki, dižciltīgie, priesteri, valdnieka kalpi-ierēdņi, 2) brīvo pavalstnieku kopienas ar savu zemi, 3) amatnieki un zemnieki, kas apstrādājamo zemi saņēma par dienestu vai darbu lietošanā. Sabiedrības pamatmasu veidoja brīvie kopienas locekļi. Piederība pie kopienas bija pamatnosacījums zemes gabala un ganību iegūšanai no kopienas zemes fonda un pilsoņa tiesībām. Par to bija jāpilda virkni pienākumu kopienas labā: piedalīšanās sabiedriskajos darbos, karadarbībā. Pildot darbus valdnieka vai tempļa labā, strādnieki atradās to apgādībā. Kopš 935. g.p.m.ē. Ēģiptes vasaļvalsts. Laikā no 722. līdz 698. g.p.m.ē. Asīrijas vasaļvalsts. 568. g.p.m.ē. to iekaroja un padarīja par provinci Babilonijas valsts (539.-332. g.p.m.ē. Ahemenīdu lielvalsts province, 332.-305. g.p.m.ē. Maķedonijas valsts province, 305.-198. g.p.m.ē. Ptolemaju Ēģiptes province, 198.-141. g.p.m.ē. Seleikīdu Sīrijas valsts province). 150. gados p.m.ē. t.s. Persijas Makabeju sacelšanās rezultātā atjaunoja Jūdejas valsti. No 63. gada p.m.ē. līdz 70. gadam Romas vasaļvalsts, pēc tam province.

Skat. arī: agrārā saimniecība senajos laikos, karš senajos laikos

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 46. lpp.
  • Johnson Paul. A History of the Jews. - Weidenfeld and Nicolson: London, 1987. ISBN 0-297-79091-9

Resursi internetā par šo tēmu