Atšķirības starp "Palestīna" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (7 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
{| class="infobox" style="float:right;margin:0 0 1em 1em;font-size:90%;clear:right;" cellspacing="5" | {| class="infobox" style="float:right;margin:0 0 1em 1em;font-size:90%;clear:right;" cellspacing="5" | ||
|- | |- | ||
| − | | colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Satellite_image_of_Palestine_2003.jpg| | + | | colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Satellite_image_of_Palestine_2003.jpg|150px]] |
|- | |- | ||
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''valstis:''' | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''valstis:''' | ||
| 11. rindiņa: | 11. rindiņa: | ||
* [[Jūdejas valsts]] | * [[Jūdejas valsts]] | ||
* [[Jaunbabilonijas valsts]] | * [[Jaunbabilonijas valsts]] | ||
| − | * [[ | + | * [[Ahemenīdu lielvalsts]] |
* [[Maķedonijas valsts|Maķedonijas lielvalsts]] | * [[Maķedonijas valsts|Maķedonijas lielvalsts]] | ||
* [[Seleikīdu lielvalsts]] | * [[Seleikīdu lielvalsts]] | ||
| 22. rindiņa: | 22. rindiņa: | ||
* [[Izraēla]], [[Libāna]], [[Sīrija]] | * [[Izraēla]], [[Libāna]], [[Sīrija]] | ||
|} | |} | ||
| − | '''Palestīna''' (sengr. ''Παλαιστίνη''; lat. ''Palaestina''; ivr. פלישתים - ''Plištim''; ar. فلسطين - ''Filasṭīn'', ''Falasṭīn'', ''Filisṭīn''; angl. ''Palestine'') - reģions Rietumāzijā, Tuvajos austrumos, Vidusjūras austrumu piekrastē. Vēsturiski t.s. "Auglīgā pusmēness" rietumu daļa. Senajos laikos un viduslaikos viens no pasaules tirdzniecības ceļu krustpunktiem. Nosaukums cēlies no [[Filistieši|filistiešu]] nosaukuma, kuri XIII gs.p.m.ē. apdzīvoja šo reģionu. Avotos pirmo reizi ar šādu nosaukumu piemin [[Hērodots]] (asīriešu un babiloniešu tekstus tā figurē kā ''Hurru'' zeme, seno ēģiptiešu tekstos - kā ''Kanana'' vai ''Ratenu''). Ģeogrāfiski reģionu iedala: Piekrastes līdzenums (vēsturiskā '''Kanaāna'''), dienvidu, centrālajā un ziemeļu Palestīna un Transjordānā (Jordānas upes baseina austrumu krasts). Dienvidos ir Jūdejas kalnu plato, centrālajā daļā Samarijas kalnu grēda - Grizima, Eivala kalni, Tavora virsotne (562 m virs jūras līmeņa), Mazā Hemrona virsotne (515 m), Karmela kalns (551 m). Ziemeļos Hemrona grēda (2224 m v.j.l.). Ieplakās, kas ir ievērojami zemāk par jūras līmeni, atrodas dabiskās ūdenskrātuves: Tiberiadas, jeb Kineretas ezers, t.s. ''Galilejas jūra'', un lielākais sālsūdens ezers pasaulē - Nāves jūra. Vienīgā lielā upe ir Jordāna. | + | '''Palestīna''' (sengr. ''Παλαιστίνη''; lat. ''Palaestina''; ivr. פלישתים - ''Plištim''; ar. فلسطين - ''Filasṭīn'', ''Falasṭīn'', ''Filisṭīn''; angl. ''Palestine''), viduslaikos Eiropā dēvēta par '''Svēto zemi''' - reģions Rietumāzijā, Tuvajos austrumos, Vidusjūras austrumu piekrastē - daļa [[Levante]]s. Vēsturiski t.s. "[[Auglīgais pusmēness|Auglīgā pusmēness]]" rietumu daļa. Senajos laikos un viduslaikos viens no pasaules tirdzniecības ceļu krustpunktiem. Nosaukums cēlies no [[Filistieši|filistiešu]] nosaukuma, kuri XIII gs.p.m.ē. apdzīvoja šo reģionu. Avotos pirmo reizi ar šādu nosaukumu piemin [[Hērodots]] (asīriešu un babiloniešu tekstus tā figurē kā ''Hurru'' zeme, seno ēģiptiešu tekstos - kā ''Kanana'' vai ''Ratenu''). Ģeogrāfiski reģionu iedala: Piekrastes līdzenums (vēsturiskā '''Kanaāna'''), dienvidu, centrālajā un ziemeļu Palestīna un Transjordānā (Jordānas upes baseina austrumu krasts). Dienvidos ir Jūdejas kalnu plato, centrālajā daļā Samarijas kalnu grēda - Grizima, Eivala kalni, Tavora virsotne (562 m virs jūras līmeņa), Mazā Hemrona virsotne (515 m), Karmela kalns (551 m). Ziemeļos Hemrona grēda (2224 m v.j.l.). Ieplakās, kas ir ievērojami zemāk par jūras līmeni, atrodas dabiskās ūdenskrātuves: Tiberiadas, jeb Kineretas ezers, t.s. ''Galilejas jūra'', un lielākais sālsūdens ezers pasaulē - Nāves jūra. Vienīgā lielā upe ir Jordāna. |
== Ilustratīvie materiāli == | == Ilustratīvie materiāli == | ||
<center><gallery> | <center><gallery> | ||
Attēls:Palestine_AD.jpg|administratīvais dalījums m.ē. sākumā | Attēls:Palestine_AD.jpg|administratīvais dalījums m.ē. sākumā | ||
| + | Attēls:Palestinian_and_jewish.jpg|Palestīniešu un ebreju teritorijas Palestīnā 1946.-2000. gados. | ||
</gallery></center> | </gallery></center> | ||
| − | |||
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
| 35. rindiņa: | 35. rindiņa: | ||
* Gosta W. Ahlstrom. Ancient Palestine. - Augsburg Fortress Publishers, 2002, ISBN: 0800635728 | * Gosta W. Ahlstrom. Ancient Palestine. - Augsburg Fortress Publishers, 2002, ISBN: 0800635728 | ||
* Jack Pastor. Land and Economy in Ancient Palestine. - Routledge, UK, 1997, ISBN: 978-0-415-15960-9 (hardback) 978-0-203-41095-0 (electronic) | * Jack Pastor. Land and Economy in Ancient Palestine. - Routledge, UK, 1997, ISBN: 978-0-415-15960-9 (hardback) 978-0-203-41095-0 (electronic) | ||
| + | * Kenneth W. Stein. The Land Question in Palestine, 1917-1939. - The University of North Carolina Press, 19874 - 335 p. ISBN 0-8078-1579-9 | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| 45. rindiņa: | 46. rindiņa: | ||
* [http://findarticles.com/p/articles/mi_m2279/is_n148/ai_17474747 Seth Schwartz. Language, power and identity in ancient Palestine. // Past & Present, August, 1995] | * [http://findarticles.com/p/articles/mi_m2279/is_n148/ai_17474747 Seth Schwartz. Language, power and identity in ancient Palestine. // Past & Present, August, 1995] | ||
* [http://www.archive.org/details/religionofancien00cookiala Cook S.A. The religion of ancient Palestine in the second millennium B.C., in the light of archæology and the inscriptions (1921). / University of California Libraries] | * [http://www.archive.org/details/religionofancien00cookiala Cook S.A. The religion of ancient Palestine in the second millennium B.C., in the light of archæology and the inscriptions (1921). / University of California Libraries] | ||
| + | * [http://www.jstor.org/stable/754114 The Registration of Land in Palestine. // Journal of Comparative Legislation and International Law (1929)] | ||
| + | * [http://staff.najah.edu/sites/default/files/A_Historical_Review_Of_The_Land_Tenure_And_Registration_System_In_Palestine.pdf Najeh S. Tamim. A historical review of the land tenure and registration system in Palestine] | ||
---- | ---- | ||
* [http://gatchina3000.ru/brockhaus-and-efron-encyclopedic-dictionary/076/76301.htm Палестина - Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона] | * [http://gatchina3000.ru/brockhaus-and-efron-encyclopedic-dictionary/076/76301.htm Палестина - Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона] | ||
| + | * [http://enoth.narod.ru/Bible/Biblical_Archaeology.htm Дж.Э. Райт. БИБЛЕЙСКАЯ АРХЕОЛОГИЯ.] | ||
| + | * [http://slovari.yandex.ru/dict/krugosvet/article/5/5d/1001477.htm&stpar1=2.37.1 Древняя Палестина - Энциклопедия «Кругосвет»] | ||
[[Kategorija:Ģeogrāfiskie reģioni]] | [[Kategorija:Ģeogrāfiskie reģioni]] | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 22. aprīlis, plkst. 09.33
Palestīna (sengr. Παλαιστίνη; lat. Palaestina; ivr. פלישתים - Plištim; ar. فلسطين - Filasṭīn, Falasṭīn, Filisṭīn; angl. Palestine), viduslaikos Eiropā dēvēta par Svēto zemi - reģions Rietumāzijā, Tuvajos austrumos, Vidusjūras austrumu piekrastē - daļa Levantes. Vēsturiski t.s. "Auglīgā pusmēness" rietumu daļa. Senajos laikos un viduslaikos viens no pasaules tirdzniecības ceļu krustpunktiem. Nosaukums cēlies no filistiešu nosaukuma, kuri XIII gs.p.m.ē. apdzīvoja šo reģionu. Avotos pirmo reizi ar šādu nosaukumu piemin Hērodots (asīriešu un babiloniešu tekstus tā figurē kā Hurru zeme, seno ēģiptiešu tekstos - kā Kanana vai Ratenu). Ģeogrāfiski reģionu iedala: Piekrastes līdzenums (vēsturiskā Kanaāna), dienvidu, centrālajā un ziemeļu Palestīna un Transjordānā (Jordānas upes baseina austrumu krasts). Dienvidos ir Jūdejas kalnu plato, centrālajā daļā Samarijas kalnu grēda - Grizima, Eivala kalni, Tavora virsotne (562 m virs jūras līmeņa), Mazā Hemrona virsotne (515 m), Karmela kalns (551 m). Ziemeļos Hemrona grēda (2224 m v.j.l.). Ieplakās, kas ir ievērojami zemāk par jūras līmeni, atrodas dabiskās ūdenskrātuves: Tiberiadas, jeb Kineretas ezers, t.s. Galilejas jūra, un lielākais sālsūdens ezers pasaulē - Nāves jūra. Vienīgā lielā upe ir Jordāna.
Ilustratīvie materiāli
administratīvais dalījums m.ē. sākumā
Palestīniešu un ebreju teritorijas Palestīnā 1946.-2000. gados.
Literatūra
- Gosta W. Ahlstrom. The History of Ancient Palestine. - Augsburg Fortress Publishers, 1993, ISBN: 0800627709
- Gosta W. Ahlstrom. Ancient Palestine. - Augsburg Fortress Publishers, 2002, ISBN: 0800635728
- Jack Pastor. Land and Economy in Ancient Palestine. - Routledge, UK, 1997, ISBN: 978-0-415-15960-9 (hardback) 978-0-203-41095-0 (electronic)
- Kenneth W. Stein. The Land Question in Palestine, 1917-1939. - The University of North Carolina Press, 19874 - 335 p. ISBN 0-8078-1579-9
Resursi internetā par šo tēmu
- livius.org - Anatolia, Carthage, Egypt, Germ. Inf., Greece, Judaea, Mesopotamia, Persia, Rome
- The history of Palestine
- Ancient Palestine - MSN Encyclopedia Article
- Ancient Palestine - A Segment of the Middle East & Inner Asia WWW Research Institute at Richard Stockton College of New Jersey
- Jeffrey A. Spitzer. The economic history of the Jews in Palestine in late antiquity
- Seth Schwartz. Language, power and identity in ancient Palestine. // Past & Present, August, 1995
- Cook S.A. The religion of ancient Palestine in the second millennium B.C., in the light of archæology and the inscriptions (1921). / University of California Libraries
- The Registration of Land in Palestine. // Journal of Comparative Legislation and International Law (1929)
- Najeh S. Tamim. A historical review of the land tenure and registration system in Palestine
