Atšķirības starp "Slabada" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
(5 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
− | ''' | + | '''Slabada''' (no kr. ''слобода'', vc. ''Ansiedlungen'') - noteiktas sociālas grupas kompakti apdzīvota vieta Austrumeiropā zemēs XI-XVIII gs. (kvartāls, priekšpilsēta, piepilsēta, ārpilsēta, ciems), kura bija daļēji atbrīvotas no nodokļiem - [[brīvciems]]. Bija strēļu, klosteru, amatnieku, ārzemnieku u.c. slabadas. [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] - pilsētciemam līdzīga, blīvi apdzīvota vieta, kam raksturīga strauja izaugsme, kuru apdzīvo amatnieki, kas nav saistīti ar lauksaimniecību. |
− | == Literatūra == | + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== |
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 74. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 74. lpp. | ||
[[Kategorija:Administratīvais iedalījums]] | [[Kategorija:Administratīvais iedalījums]] |
Pašreizējā versija, 2016. gada 23. aprīlis, plkst. 06.22
Slabada (no kr. слобода, vc. Ansiedlungen) - noteiktas sociālas grupas kompakti apdzīvota vieta Austrumeiropā zemēs XI-XVIII gs. (kvartāls, priekšpilsēta, piepilsēta, ārpilsēta, ciems), kura bija daļēji atbrīvotas no nodokļiem - brīvciems. Bija strēļu, klosteru, amatnieku, ārzemnieku u.c. slabadas. Kurzemes un Zemgales hercogistē - pilsētciemam līdzīga, blīvi apdzīvota vieta, kam raksturīga strauja izaugsme, kuru apdzīvo amatnieki, kas nav saistīti ar lauksaimniecību.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 74. lpp.