Atšķirības starp "Aleksandrija" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Aleksandrija''' (''Alexandria, el Iskandariya'') – pilsēta Ziemeļēģiptē, Nīlas deltas rietumu malā (kanāls savieno ar Nīlu). Dibināta 332.-331. g. p.m.ē., [[Ptolemaju dinastija]]s laikā (305.-30. g.p,.m.ē.) bija [[Senā Ēģipte|Ēģiptes valsts] galvaspilsēta, [[Hellēnisms|hellēnisma]] kultūras centrs ([[Aleksandrijas muzejs]], [[Aleksandrijas bibliotēka]]). Lielākā antīkā pilsēta aiz Romas (~1 000 000 iedzīvotāju). VII gs. to iekaroja arābi. Pēc [[Kaira]]s nodibināšanas (969) un galvaspilsētas statusa pārcelšanas uz to, sākās pilsētas noriets. 1517. gadā to ļoti izpostīja osmaņi. Uzplaukums sākās XIX gs., kad lpēc Suecas kanāla izbūves tā kļuva par lielāko ostu Vidusjūras auztrumos. No senajām celtnēm saglabājušās Serapīdas tempļa (IV gs. p.m.ē.), Aleksandrijas muzeja un bākas (abas III gs. p.m.ē.) drupas, par godu Diokletiānam celtā t.s. Pompeja kolonna, katakombas. | + | '''Aleksandrija''' (''Alexandria, el Iskandariya'') – pilsēta Ziemeļēģiptē, Nīlas deltas rietumu malā (kanāls savieno ar Nīlu). Dibināta 332.-331. g. p.m.ē., [[Ptolemaju dinastija]]s laikā (305.-30. g.p,.m.ē.) bija [[Senā Ēģipte|Ēģiptes valsts]] galvaspilsēta, [[Hellēnisms|hellēnisma]] kultūras centrs ([[Aleksandrijas muzejs]], [[Aleksandrijas bibliotēka]]). Lielākā antīkā pilsēta aiz Romas (~1 000 000 iedzīvotāju). VII gs. to iekaroja arābi. Pēc [[Kaira]]s nodibināšanas (969) un galvaspilsētas statusa pārcelšanas uz to, sākās pilsētas noriets. 1517. gadā to ļoti izpostīja osmaņi. Uzplaukums sākās XIX gs., kad lpēc Suecas kanāla izbūves tā kļuva par lielāko ostu Vidusjūras auztrumos. No senajām celtnēm saglabājušās Serapīdas tempļa (IV gs. p.m.ē.), Aleksandrijas muzeja un bākas (abas III gs. p.m.ē.) drupas, par godu Diokletiānam celtā t.s. Pompeja kolonna, katakombas. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 1. maijs, plkst. 09.35
Aleksandrija (Alexandria, el Iskandariya) – pilsēta Ziemeļēģiptē, Nīlas deltas rietumu malā (kanāls savieno ar Nīlu). Dibināta 332.-331. g. p.m.ē., Ptolemaju dinastijas laikā (305.-30. g.p,.m.ē.) bija Ēģiptes valsts galvaspilsēta, hellēnisma kultūras centrs (Aleksandrijas muzejs, Aleksandrijas bibliotēka). Lielākā antīkā pilsēta aiz Romas (~1 000 000 iedzīvotāju). VII gs. to iekaroja arābi. Pēc Kairas nodibināšanas (969) un galvaspilsētas statusa pārcelšanas uz to, sākās pilsētas noriets. 1517. gadā to ļoti izpostīja osmaņi. Uzplaukums sākās XIX gs., kad lpēc Suecas kanāla izbūves tā kļuva par lielāko ostu Vidusjūras auztrumos. No senajām celtnēm saglabājušās Serapīdas tempļa (IV gs. p.m.ē.), Aleksandrijas muzeja un bākas (abas III gs. p.m.ē.) drupas, par godu Diokletiānam celtā t.s. Pompeja kolonna, katakombas.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 148. lpp.
