Atšķirības starp "Plantagenetu dinastija" versijām
(jauna lapa) |
|||
| 11. rindiņa: | 11. rindiņa: | ||
* [[Henrijs (Anglijas karalis)|Henrijs Jaunais]] (''Henry Plantagenet, the Young King'', 1155.-1183.), Anglijas karalis (1170.-1183.) | * [[Henrijs (Anglijas karalis)|Henrijs Jaunais]] (''Henry Plantagenet, the Young King'', 1155.-1183.), Anglijas karalis (1170.-1183.) | ||
* [[Ričards I (Anglijas karalis)| Ričards I, Lauvassirds]] (angl. ''Richard Plantagenet, the Lionheart'', fr. ''Richard Ier d'Plantagenet d'Angleterre dit Cœur de Lion'', 1157.-1199.), Anglijas karalis (1189.-1199.). | * [[Ričards I (Anglijas karalis)| Ričards I, Lauvassirds]] (angl. ''Richard Plantagenet, the Lionheart'', fr. ''Richard Ier d'Plantagenet d'Angleterre dit Cœur de Lion'', 1157.-1199.), Anglijas karalis (1189.-1199.). | ||
| − | * [[Džons (Anglijas karalis)|Džons | + | * [[Džons (Anglijas karalis)|Džons Bezzemis]] (''John Plantagenet'', the Lackland, 1166.-1216.), Anglijas karalis (1199.–1216.). |
* [[Henrijs III (Anglijas karalis)|Henrijs III]] (''Henry II Plantagenet'', 1207.-1272.), Anglijas karalis (1216.-1272.). | * [[Henrijs III (Anglijas karalis)|Henrijs III]] (''Henry II Plantagenet'', 1207.-1272.), Anglijas karalis (1216.-1272.). | ||
* [[Eduards I (Anglijas karalis)|Eduards I, Garkājis]] (''Edward I Plantagenet, the Longshanks'', 1284.-1327.), Anglijas karalis (1272.-1307.). | * [[Eduards I (Anglijas karalis)|Eduards I, Garkājis]] (''Edward I Plantagenet, the Longshanks'', 1284.-1327.), Anglijas karalis (1272.-1307.). | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 22. jūlijs, plkst. 14.17
Plantageneti (angl. House of Plantagenet) – viens no Anžū dinastijas atzariem, kurš valdīja Anžū grāfistē (līdz 1206.), Normandijas hercogistē (1144.-1204., 1346.-1360. un 1415.-1450.), Akvitānijas hercogistē (, 1152.-1453.), Gaskoņas hercogistē (1153.-1453.) un Anglijas karalistē (1154.-1485.).
Henrija I Izglītotā no Normandiešu dinastijas vienīgais mantinieks Viljams gāja bojā kuģim nogrimstot vētrā. Par troņmantnieku karalis testamentā iecēla Henriju Plantagenetu, savas meitas Matildes sv. Romas impērijas imperatora Henrika V atraitnes) dēlu no otrās laulības ar Anžū grāfu Žofruā V Plantagenetu (fr. Geoffroy V d'Anjou dit le Bel ou Plantagenêt) no Anžū dinastijas.
Īpašvārds „Plantagenet“ ir zieds (planta genista), ar kuru izrotāt savu bruņucepuri bija karaļa Henrija II paradums, tāpēc viņu un viņa dzimtu iesauca par Plantagenetiem.
Satura rādītājs
Plantageneti Anglijas tronī
- Henrijs II, Īsais apmetnis (Henry II Plantagenet, the Curtmantle, 1133.-1189.), Anglijas karalis (1154.-1189.)
- Henrijs Jaunais (Henry Plantagenet, the Young King, 1155.-1183.), Anglijas karalis (1170.-1183.)
- Ričards I, Lauvassirds (angl. Richard Plantagenet, the Lionheart, fr. Richard Ier d'Plantagenet d'Angleterre dit Cœur de Lion, 1157.-1199.), Anglijas karalis (1189.-1199.).
- Džons Bezzemis (John Plantagenet, the Lackland, 1166.-1216.), Anglijas karalis (1199.–1216.).
- Henrijs III (Henry II Plantagenet, 1207.-1272.), Anglijas karalis (1216.-1272.).
- Eduards I, Garkājis (Edward I Plantagenet, the Longshanks, 1284.-1327.), Anglijas karalis (1272.-1307.).
- Eduards II (Edward II of Plantagenet, 1284.-1327.), Anglijas karalis (1307.-1327.).
- Eduards III (Edward III of Plantagenet, 1312.-1377.), Anglijas karalis (1327.-1377.).
- Ričards II (Richard II of Plantagenet, 1367.-1400.), Anglijas karalis (1377.-1399.).
Līdz ar Ričarda II nogalināšanu Pontefraktas pils cietumā, Plantagenetu dzimtas pamatlīnija apraujas. To nomaina Plantagenetu dzimtas atzars, ko literatūrā pieņemts dēvēt par Lankasteru dinastiju. Henrijs Bolingbroks (no Bolingbrokas pils nosaukuma, kurā tas bija dzimis), gāza no troņa Ričardu II un pats kronējās par karali.
Plantagenetu atzari
Ieteicamā literatūra
- Петрушевский Д. М. Очерки из истории английского государства и общества в средние века. - 4 изд., Москва, 1937.
- Пти-Дютайн Ш., Феодальная монархия во Франции и в Англии Х-XIII вв., - пер. с франц., Москва, 1938.
- Калмыкова Е. В. Иоанн Безземельный. // Большая энциклопедия Кирилла и Мефодия. - 2004
