Atšķirības starp "Alfonss V Āfrikānis" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Alfonss V Āfrikānis''' (''Afonso V de Portugal, o Africano'', an. ''Afonso V of Portugal'', vc. ''Alfons V.'', kr. ''Альфонсо V''; 1432-1481) – [[Portugāles karaliste|Portugāles]] [[karalis]]. | '''Alfonss V Āfrikānis''' (''Afonso V de Portugal, o Africano'', an. ''Afonso V of Portugal'', vc. ''Alfons V.'', kr. ''Альфонсо V''; 1432-1481) – [[Portugāles karaliste|Portugāles]] [[karalis]]. | ||
| − | Par karali kļuva 1438. gadā, pēc tēva Duartes I (''Duarte I o Eloquente'', 1391-1438) nāves, būdams bērns. Kā [[Reģents|reģenti]] valdīja vispirms tā māte Aragonas Leonora (''Leonor, infanta de Aragão'', 1402-1445) laikā no 1433. līdz 1440. gadam, pēc tam Koimbrijas | + | Par karali kļuva 1438. gadā, pēc tēva Duartes I (''Duarte I o Eloquente'', 1391-1438) nāves, būdams bērns. Kā [[Reģents|reģenti]] valdīja vispirms tā māte Aragonas Leonora (''Leonor, infanta de Aragão'', 1402-1445) laikā no 1433. līdz 1440. gadam, pēc tam Koimbrijas [[Grāfs|grāfa]] Pedro (''Pedro de Portugal, Duque de Coimbra'', 1392-1449) laikā no 1448. līdz 1477. gadam. 1447. gadā apprecējās ar dona Pedro meitu Izabellu (''Isabel de Coimbra'', 1432-1455). Reālo varu Alfonss ieguva tikai 1449. gadā, sakāvis grāfu Pedro un tā piekritējus. |
| − | Veica plašas likumdošanas un izglītības reformas, veicināja kuģniecības attīstību un Āfrikas piekrastes izpēti. Vairākkārt iebrucis | + | Veica plašas likumdošanas un izglītības reformas, veicināja kuģniecības attīstību (sk. [[Enrike Jūrasbraucējs]]) un Āfrikas piekrastes izpēti. Uzsāka aktīvu melno [[Vargs|vergu]] tirdzniecību]], 1457. gadā sāka kalt zelta [[kruzeido]] monētas. Vairākkārt iebrucis Ziemeļāfrikā (1471.gadā ieņēma Tanžeru). 1474. gadā iesaistījās karā par Kastīlijas mantojumu, taču |
| + | pēc sakāves 1476. gadā pie Toro (''Batalha de Toro''), bija spiests atteikties no pretenzijām uz [[Kastīlijas karaliste|Kastīlijas]] troni. 1477. gadā nodeva troni dēlam Žao II (''João II o Príncipe Perfeito'', 1455-1495), taču tas atteicās no varas, tā kā Alfonsam V nācās valdīt līdz pat nāvei buboņu mēra epidēmijā 1481. gada 28. augustā. | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 7. maijs, plkst. 07.32
Alfonss V Āfrikānis (Afonso V de Portugal, o Africano, an. Afonso V of Portugal, vc. Alfons V., kr. Альфонсо V; 1432-1481) – Portugāles karalis.
Par karali kļuva 1438. gadā, pēc tēva Duartes I (Duarte I o Eloquente, 1391-1438) nāves, būdams bērns. Kā reģenti valdīja vispirms tā māte Aragonas Leonora (Leonor, infanta de Aragão, 1402-1445) laikā no 1433. līdz 1440. gadam, pēc tam Koimbrijas grāfa Pedro (Pedro de Portugal, Duque de Coimbra, 1392-1449) laikā no 1448. līdz 1477. gadam. 1447. gadā apprecējās ar dona Pedro meitu Izabellu (Isabel de Coimbra, 1432-1455). Reālo varu Alfonss ieguva tikai 1449. gadā, sakāvis grāfu Pedro un tā piekritējus.
Veica plašas likumdošanas un izglītības reformas, veicināja kuģniecības attīstību (sk. Enrike Jūrasbraucējs) un Āfrikas piekrastes izpēti. Uzsāka aktīvu melno vergu tirdzniecību]], 1457. gadā sāka kalt zelta kruzeido monētas. Vairākkārt iebrucis Ziemeļāfrikā (1471.gadā ieņēma Tanžeru). 1474. gadā iesaistījās karā par Kastīlijas mantojumu, taču pēc sakāves 1476. gadā pie Toro (Batalha de Toro), bija spiests atteikties no pretenzijām uz Kastīlijas troni. 1477. gadā nodeva troni dēlam Žao II (João II o Príncipe Perfeito, 1455-1495), taču tas atteicās no varas, tā kā Alfonsam V nācās valdīt līdz pat nāvei buboņu mēra epidēmijā 1481. gada 28. augustā.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 154. lpp.
