Atšķirības starp "Algirds" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Algirds''' (''Algirdas'', ~1296-1377) – [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas]] [[lielkņazs]] | + | '''Algirds''' (''Algirdas'', ~1296-1377) – [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas]] [[lielkņazs]] (1345-1377) |
| − | Ģedimina dēls. Visai talantīgs karavadonis, kopā ar brāli Kēstuti ievērojami paplašināja lielkņazistes valdījumus (iekaroja Kijevas, [[Podolija]]s un [[Volīnija]]s zemes). Piedalījies kaujā pie Strēvas upes (1348) un pie Rūdavas (1370), kur sakāvi cieta [[Vācu ordenis]], vairākkārt karojis ar [[Maskavija|Maskaviju]] (1368, 1370, 1372). | + | Ģedimina trešais dēls otrajā laulībā ar Smoļenskas kņaza Vsevoloda meitu Olgu. 1345. gadā noslēdza savienību ar savu jaunāko brāli Kestuti un kopā atņēma brālim Jaunutim tā valdījumus. Visai talantīgs karavadonis, kopā ar līdzvaldnieku, brāli Kēstuti ievērojami paplašināja lielkņazistes valdījumus (iekaroja Kijevas, [[Podolija]]s un [[Volīnija]]s zemes). 1318. gadā apprecēja Vitebskas kņaza Jaroslava meitu Mariju un apmetās uz dzīvi Usvjatā (mūsd. Pleskavas apgabala dienvidos), bet pēc sievastēva nāves 1323. gadā kļuva par Vitebskas kņazu. 1350. gadā apprecējās otro reizi ar Tveras kņaza Aleksandra meitu Juliānu. Piedalījies kaujā pie Strēvas upes (1348) un pie Rūdavas (1370), kur sakāvi cieta [[Vācu ordenis]], vairākkārt, atbalstot Tveras kņazu, karojis ar [[Maskavija|Maskaviju]] (1368, 1370, 1372). 1362. gadā pie Dienvidu Bugas pietekas Siņuhas (''Синюха'') sagrāva [[Zelta orda]]s karaspēku. Miris 1377. gada 24. maijā, varu atstājot savam dēlam Jagailim. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 11. maijs, plkst. 07.47
Algirds (Algirdas, ~1296-1377) – Lietuvas lielkņazs (1345-1377)
Ģedimina trešais dēls otrajā laulībā ar Smoļenskas kņaza Vsevoloda meitu Olgu. 1345. gadā noslēdza savienību ar savu jaunāko brāli Kestuti un kopā atņēma brālim Jaunutim tā valdījumus. Visai talantīgs karavadonis, kopā ar līdzvaldnieku, brāli Kēstuti ievērojami paplašināja lielkņazistes valdījumus (iekaroja Kijevas, Podolijas un Volīnijas zemes). 1318. gadā apprecēja Vitebskas kņaza Jaroslava meitu Mariju un apmetās uz dzīvi Usvjatā (mūsd. Pleskavas apgabala dienvidos), bet pēc sievastēva nāves 1323. gadā kļuva par Vitebskas kņazu. 1350. gadā apprecējās otro reizi ar Tveras kņaza Aleksandra meitu Juliānu. Piedalījies kaujā pie Strēvas upes (1348) un pie Rūdavas (1370), kur sakāvi cieta Vācu ordenis, vairākkārt, atbalstot Tveras kņazu, karojis ar Maskaviju (1368, 1370, 1372). 1362. gadā pie Dienvidu Bugas pietekas Siņuhas (Синюха) sagrāva Zelta ordas karaspēku. Miris 1377. gada 24. maijā, varu atstājot savam dēlam Jagailim.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 156. lpp.
