Atšķirības starp "Algirds" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Algirds''' (''Algirdas'', ~1296-1377) – [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas]] [[lielkņazs]] (1345-1377) | '''Algirds''' (''Algirdas'', ~1296-1377) – [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas]] [[lielkņazs]] (1345-1377) | ||
| − | Ģedimina | + | Ģedimina (''Gediminas'', 1275-1341) trešais dēls otrajā laulībā ar Smoļenskas kņaza Vsevoloda meitu Olgu. 1345. gadā noslēdza savienību ar savu jaunāko brāli Kestuti (''Kęstutis'', 1297-1382) un kopā atņēma brālim Jaunutim (''Jaunutis'', 1300-1366) tā valdījumus. Visai talantīgs karavadonis, kopā ar līdzvaldnieku, brāli Kestuti ievērojami paplašināja lielkņazistes valdījumus (iekaroja Kijevas, [[Podolija]]s un [[Volīnija]]s zemes). 1318. gadā apprecēja Vitebskas kņaza Jaroslava meitu Mariju (''Мария Витебская'') un apmetās uz dzīvi Usvjatā (mūsd. Pleskavas apgabala dienvidos), laulībā piedzima pieci dēli un vismaz viena meita. Pēc sievastēva nāves 1323. gadā kļuva par Vitebskas kņazu. 1350. gadā apprecējās otro reizi ar Tveras kņaza Aleksandra (''Александр Михайлович'', 1301-1339) meitu Juliānu (laulībā vismaz 16 bērni). Piedalījies kaujā pie Strēvas upes (1348) un pie Rūdavas (1370), kur sakāvi cieta [[Vācu ordenis]]; vairākkārt, atbalstot Tveras kņazu, karojis ar [[Maskavija|Maskaviju]] (1368, 1370, 1372). 1362. gadā pie Dienvidu Bugas pietekas Siņuhas (''Синюха'') sagrāva [[Zelta orda]]s karaspēku. Miris 1377. gada 24. maijā, varu atstājot savam dēlam Jagailim. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 11. maijs, plkst. 07.56
Algirds (Algirdas, ~1296-1377) – Lietuvas lielkņazs (1345-1377)
Ģedimina (Gediminas, 1275-1341) trešais dēls otrajā laulībā ar Smoļenskas kņaza Vsevoloda meitu Olgu. 1345. gadā noslēdza savienību ar savu jaunāko brāli Kestuti (Kęstutis, 1297-1382) un kopā atņēma brālim Jaunutim (Jaunutis, 1300-1366) tā valdījumus. Visai talantīgs karavadonis, kopā ar līdzvaldnieku, brāli Kestuti ievērojami paplašināja lielkņazistes valdījumus (iekaroja Kijevas, Podolijas un Volīnijas zemes). 1318. gadā apprecēja Vitebskas kņaza Jaroslava meitu Mariju (Мария Витебская) un apmetās uz dzīvi Usvjatā (mūsd. Pleskavas apgabala dienvidos), laulībā piedzima pieci dēli un vismaz viena meita. Pēc sievastēva nāves 1323. gadā kļuva par Vitebskas kņazu. 1350. gadā apprecējās otro reizi ar Tveras kņaza Aleksandra (Александр Михайлович, 1301-1339) meitu Juliānu (laulībā vismaz 16 bērni). Piedalījies kaujā pie Strēvas upes (1348) un pie Rūdavas (1370), kur sakāvi cieta Vācu ordenis; vairākkārt, atbalstot Tveras kņazu, karojis ar Maskaviju (1368, 1370, 1372). 1362. gadā pie Dienvidu Bugas pietekas Siņuhas (Синюха) sagrāva Zelta ordas karaspēku. Miris 1377. gada 24. maijā, varu atstājot savam dēlam Jagailim.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 156. lpp.
