Atšķirības starp "Alipašā" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Alipašā''', jeb ''Ali | + | '''Alipašā''', jeb ''Ali pašā no Tepelenas''' (''Ali Pashë Tepelena'', trk. ''Tepedelenli Ali Paşa'', kr. ''Али-паша Тепеленский''; 1744-1822) – albāņu valdnieks. |
| + | |||
| + | Tepelenas (Dienvidalbānijā) vietvalža dēls. Veidojis visai veiksmīgu politisko karjeru Osmaņu impērijā, gala rezultātā kļūstot par visas Dienvidalbānijas vietvaldi, [[pašā]]. 1787. gadā pievienoja saviem valdījumiem Trikales (''Τρίκαλα'') un Tesālijas (''Θεσσαλία'') grieķu zemes, bet 1877. gadā sagrāba Janinu (tāpēc eiropiešu literatūrā bieži tiek dēvēts par Janinas pašā). 1803. gadā, pēc 3 gadus ilgām cīņām, viņš pakļāva siluitus (''Σουλιώτες'') Epiras kalnos, par ko saņēma [[Rumēlija]]s [[Seraskirs|seraskira]] titulu. Bija talantīgs politiķis un administrators, kura pārvaldītās provinces piedzīvoja saimniecisku uzplaukumu. Izveidoja pats savu regulāro armiju, kara floti, realizēja diplomātiskos sakarus ar citām valstīm (t.sk. Franciju un Krievijas impēriju). 1820. gadā [[sultāns]] Mahmuds II nolēma darīt galu sava lielā vasaļa neatkarībai un iebruka Alipašā zemēs. Pēc 2 gadu asiņaina kara, 1822. gada 1. februārī tas kapitulēja. 5. februārī Alipašā kā troņa nodevējam nocirta galvu. | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 27. maijs, plkst. 17.18
'Alipašā, jeb Ali pašā no Tepelenas (Ali Pashë Tepelena, trk. Tepedelenli Ali Paşa, kr. Али-паша Тепеленский; 1744-1822) – albāņu valdnieks.
Tepelenas (Dienvidalbānijā) vietvalža dēls. Veidojis visai veiksmīgu politisko karjeru Osmaņu impērijā, gala rezultātā kļūstot par visas Dienvidalbānijas vietvaldi, pašā. 1787. gadā pievienoja saviem valdījumiem Trikales (Τρίκαλα) un Tesālijas (Θεσσαλία) grieķu zemes, bet 1877. gadā sagrāba Janinu (tāpēc eiropiešu literatūrā bieži tiek dēvēts par Janinas pašā). 1803. gadā, pēc 3 gadus ilgām cīņām, viņš pakļāva siluitus (Σουλιώτες) Epiras kalnos, par ko saņēma Rumēlijas seraskira titulu. Bija talantīgs politiķis un administrators, kura pārvaldītās provinces piedzīvoja saimniecisku uzplaukumu. Izveidoja pats savu regulāro armiju, kara floti, realizēja diplomātiskos sakarus ar citām valstīm (t.sk. Franciju un Krievijas impēriju). 1820. gadā sultāns Mahmuds II nolēma darīt galu sava lielā vasaļa neatkarībai un iebruka Alipašā zemēs. Pēc 2 gadu asiņaina kara, 1822. gada 1. februārī tas kapitulēja. 5. februārī Alipašā kā troņa nodevējam nocirta galvu.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 158. lpp.
