Atšķirības starp "Alipašā" versijām
m |
m |
||
| (3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Alipašā''', jeb '''Ali pašā no Tepelenas''' (''Ali Pashë Tepelena'', trk. ''Tepedelenli Ali Paşa'', kr. ''Али-паша Тепеленский''; 1744-1822) – albāņu valdnieks. | + | '''Alipašā''', jeb '''Ali pašā no Tepelenas''' (alb. ''Ali Pashë Tepelena'', trk. ''Tepedelenli Ali Paşa'', an. ''Ali Pasha of Ioannina'', fr. ''Ali de Tebelen'', vc. ''Tepedelenli Ali Pascha'', kr. ''Али-паша Тепеленский''; 1744-1822) – albāņu valdnieks, [[Osmaņu impērija]]s vietvaldis albāņu un grieķu zemēs. |
Tepelenas (Dienvidalbānijā) vietvalža dēls. Veidojis visai veiksmīgu politisko karjeru Osmaņu impērijā, gala rezultātā kļūstot par visas Dienvidalbānijas vietvaldi, [[pašā]]. 1787. gadā pievienoja saviem valdījumiem Trikales (''Τρίκαλα'') un Tesālijas (''Θεσσαλία'') grieķu zemes, bet 1877. gadā sagrāba Janinu (tāpēc eiropiešu literatūrā bieži tiek dēvēts par Janinas pašā). 1803. gadā, pēc 3 gadus ilgām cīņām, viņš pakļāva siluitus (''Σουλιώτες'') Epiras kalnos, par ko saņēma [[Rumēlija]]s [[Seraskirs|seraskira]] titulu. Bija talantīgs politiķis un administrators, kura pārvaldītās provinces piedzīvoja saimniecisku uzplaukumu. Izveidoja pats savu regulāro armiju, kara floti, realizēja diplomātiskos sakarus ar citām valstīm (t.sk. Franciju un Krievijas impēriju). 1820. gadā [[sultāns]] Mahmuds II nolēma darīt galu sava lielā vasaļa neatkarībai un iebruka Alipašā zemēs. Pēc 2 gadu asiņaina kara, 1822. gada 1. februārī tas kapitulēja. 5. februārī Alipašā kā troņa nodevējam nocirta galvu. | Tepelenas (Dienvidalbānijā) vietvalža dēls. Veidojis visai veiksmīgu politisko karjeru Osmaņu impērijā, gala rezultātā kļūstot par visas Dienvidalbānijas vietvaldi, [[pašā]]. 1787. gadā pievienoja saviem valdījumiem Trikales (''Τρίκαλα'') un Tesālijas (''Θεσσαλία'') grieķu zemes, bet 1877. gadā sagrāba Janinu (tāpēc eiropiešu literatūrā bieži tiek dēvēts par Janinas pašā). 1803. gadā, pēc 3 gadus ilgām cīņām, viņš pakļāva siluitus (''Σουλιώτες'') Epiras kalnos, par ko saņēma [[Rumēlija]]s [[Seraskirs|seraskira]] titulu. Bija talantīgs politiķis un administrators, kura pārvaldītās provinces piedzīvoja saimniecisku uzplaukumu. Izveidoja pats savu regulāro armiju, kara floti, realizēja diplomātiskos sakarus ar citām valstīm (t.sk. Franciju un Krievijas impēriju). 1820. gadā [[sultāns]] Mahmuds II nolēma darīt galu sava lielā vasaļa neatkarībai un iebruka Alipašā zemēs. Pēc 2 gadu asiņaina kara, 1822. gada 1. februārī tas kapitulēja. 5. februārī Alipašā kā troņa nodevējam nocirta galvu. | ||
| 5. rindiņa: | 5. rindiņa: | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| − | * Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - | + | * Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., 159. lpp. |
| + | ---- | ||
| + | * Remerand G. Ali de Tebelen, pacha de Janina (1744-1822). - Paris, 1928 | ||
| + | ---- | ||
| + | * Арш Г.Л. К вопросу об экономической политике Али-паши Янинского. // Новая и новейшая история, 1958, № 6 | ||
| + | |||
| + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * [https://books.google.de/books?id=WTovAAAAYAAJ&hl=de&pg=PA3#v=onepage&q&f=false Cajetan Graf Alcaini. Biographie des Wesirs Ali-Pascha von Janina. - Wien und Pest, 1823] | ||
[[Kategorija:A]] | [[Kategorija:A]] | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 27. maijs, plkst. 17.29
Alipašā, jeb Ali pašā no Tepelenas (alb. Ali Pashë Tepelena, trk. Tepedelenli Ali Paşa, an. Ali Pasha of Ioannina, fr. Ali de Tebelen, vc. Tepedelenli Ali Pascha, kr. Али-паша Тепеленский; 1744-1822) – albāņu valdnieks, Osmaņu impērijas vietvaldis albāņu un grieķu zemēs.
Tepelenas (Dienvidalbānijā) vietvalža dēls. Veidojis visai veiksmīgu politisko karjeru Osmaņu impērijā, gala rezultātā kļūstot par visas Dienvidalbānijas vietvaldi, pašā. 1787. gadā pievienoja saviem valdījumiem Trikales (Τρίκαλα) un Tesālijas (Θεσσαλία) grieķu zemes, bet 1877. gadā sagrāba Janinu (tāpēc eiropiešu literatūrā bieži tiek dēvēts par Janinas pašā). 1803. gadā, pēc 3 gadus ilgām cīņām, viņš pakļāva siluitus (Σουλιώτες) Epiras kalnos, par ko saņēma Rumēlijas seraskira titulu. Bija talantīgs politiķis un administrators, kura pārvaldītās provinces piedzīvoja saimniecisku uzplaukumu. Izveidoja pats savu regulāro armiju, kara floti, realizēja diplomātiskos sakarus ar citām valstīm (t.sk. Franciju un Krievijas impēriju). 1820. gadā sultāns Mahmuds II nolēma darīt galu sava lielā vasaļa neatkarībai un iebruka Alipašā zemēs. Pēc 2 gadu asiņaina kara, 1822. gada 1. februārī tas kapitulēja. 5. februārī Alipašā kā troņa nodevējam nocirta galvu.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., 159. lpp.
- Remerand G. Ali de Tebelen, pacha de Janina (1744-1822). - Paris, 1928
- Арш Г.Л. К вопросу об экономической политике Али-паши Янинского. // Новая и новейшая история, 1958, № 6
