Atšķirības starp "Andersa armija" versijām
m |
m |
||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
− | '''Andersa armija''' (kr. ''Армия Андерса'') – ģenerāļa V. Andersa (''Władysław Anders'', 1892-1970) komandētā Polijas Republikas armija, izveidota PSRS teritorijā no PSRS spaidu darbu nometnēm atbrīvotiem karagūstekņiem, saskaņā ar PSRS un Polijas 1941. gada 30. jūlija vienošanos. 1942. gadā lielākā daļa Andersa armijas (75 491 militārpersonas un 37 756 civilpersonas) tika evakuēta caur Irānu, tad Irāku un visbeidzot britu protektorātu Palestīnā (atlikušos karavīrus iekļāva t.s. T. Kostjuško divīzijā, kas karoja Sarkanās Armijas sastāvā). 1943. gada vasarā no Palestīnas tika pārdislocēta uz Ēģipti, kur tika pārformēta par II poļu korpusu (3., 5. kājnieku divīzijas, 2. bruņutanku brigāde, 2. artilērijas korpuss, 12. kavalērijas pulks) Lielbritānijas armijas sastāvā. 1944. gada janvārī II poļu korpuss tika nosūtīts uz Itālijas fronti. Tā kauju gaitas beidzās 1945. gada aprīlī, ieņemot Boloņu. 1947. gadā Andersa armija tika izformēta. | + | '''Andersa armija''' (an. ''Anders' Army'', kr. ''Армия Андерса'') – ģenerāļa V. Andersa (''Władysław Anders'', 1892-1970) komandētā Polijas Republikas armija, izveidota PSRS teritorijā no PSRS spaidu darbu nometnēm atbrīvotiem karagūstekņiem, saskaņā ar PSRS un Polijas 1941. gada 30. jūlija vienošanos. 1942. gadā lielākā daļa Andersa armijas (75 491 militārpersonas un 37 756 civilpersonas) tika evakuēta caur Irānu, tad Irāku un visbeidzot britu protektorātu Palestīnā (atlikušos karavīrus iekļāva t.s. T. Kostjuško divīzijā, kas karoja Sarkanās Armijas sastāvā). 1943. gada vasarā no Palestīnas tika pārdislocēta uz Ēģipti, kur tika pārformēta par II poļu korpusu (3., 5. kājnieku divīzijas, 2. bruņutanku brigāde, 2. artilērijas korpuss, 12. kavalērijas pulks) Lielbritānijas armijas sastāvā. 1944. gada janvārī II poļu korpuss tika nosūtīts uz Itālijas fronti. Tā kauju gaitas beidzās 1945. gada aprīlī, ieņemot Boloņu. 1947. gadā Andersa armija tika izformēta. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
5. rindiņa: | 5. rindiņa: | ||
* Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 235.-236. lpp. | * Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 235.-236. lpp. | ||
* Anderss V. Armija trimdā. - DVF: London, 1953. | * Anderss V. Armija trimdā. - DVF: London, 1953. | ||
+ | ---- | ||
+ | * Парсаданова В. С. Армия Андерса на территории СССР (1941—1942 гг.) // Новая и новейшая история, № 5, 1988. | ||
+ | * Лебедева Н. С. Армия Андерса в документах российских архивов. // Репрессии против поляков и польских граждан. Вып. 1. - Звенья: Москва, 1997. С. 176-196. | ||
+ | * Климковский Е. Я был адъютантом генерала Андерса. - Издательство МЭИ: Москва, 1991. | ||
[[Kategorija:Armija un karš]] | [[Kategorija:Armija un karš]] |
Versija, kas saglabāta 2016. gada 27. jūlijs, plkst. 11.39
Andersa armija (an. Anders' Army, kr. Армия Андерса) – ģenerāļa V. Andersa (Władysław Anders, 1892-1970) komandētā Polijas Republikas armija, izveidota PSRS teritorijā no PSRS spaidu darbu nometnēm atbrīvotiem karagūstekņiem, saskaņā ar PSRS un Polijas 1941. gada 30. jūlija vienošanos. 1942. gadā lielākā daļa Andersa armijas (75 491 militārpersonas un 37 756 civilpersonas) tika evakuēta caur Irānu, tad Irāku un visbeidzot britu protektorātu Palestīnā (atlikušos karavīrus iekļāva t.s. T. Kostjuško divīzijā, kas karoja Sarkanās Armijas sastāvā). 1943. gada vasarā no Palestīnas tika pārdislocēta uz Ēģipti, kur tika pārformēta par II poļu korpusu (3., 5. kājnieku divīzijas, 2. bruņutanku brigāde, 2. artilērijas korpuss, 12. kavalērijas pulks) Lielbritānijas armijas sastāvā. 1944. gada janvārī II poļu korpuss tika nosūtīts uz Itālijas fronti. Tā kauju gaitas beidzās 1945. gada aprīlī, ieņemot Boloņu. 1947. gadā Andersa armija tika izformēta.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 235.-236. lpp.
- Anderss V. Armija trimdā. - DVF: London, 1953.
- Парсаданова В. С. Армия Андерса на территории СССР (1941—1942 гг.) // Новая и новейшая история, № 5, 1988.
- Лебедева Н. С. Армия Андерса в документах российских архивов. // Репрессии против поляков и польских граждан. Вып. 1. - Звенья: Москва, 1997. С. 176-196.
- Климковский Е. Я был адъютантом генерала Андерса. - Издательство МЭИ: Москва, 1991.