Atšķirības starp "Hiršenhofa" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Hiršenhofa''' (''Hirschenhof'') – '''Irši''' – Iršu [[muiža]] un vācu zemnieku kolonija Vidzemē, Kokneses novadā, Iršu pagastā (līdz 1925. gadam Iršu kolonijas pagasts). Liepkalnes luterāņu vācu draudze. | '''Hiršenhofa''' (''Hirschenhof'') – '''Irši''' – Iršu [[muiža]] un vācu zemnieku kolonija Vidzemē, Kokneses novadā, Iršu pagastā (līdz 1925. gadam Iršu kolonijas pagasts). Liepkalnes luterāņu vācu draudze. | ||
| − | '''Iršu muiža''' (''Gut Hirschenhof, Gut Hirschenhof-Helfreichshof '') izveidojusies Kokneses pilsnovadā | + | '''Iršu muiža''' (''Gut Hirschenhof, Gut Hirschenhof-Helfreichshof '') izveidojusies Kokneses pilsnovadā. 1637. gadā Zviedrijas karaliene Kristīne Baltavas novadu uzdāvinājusi kapteinim Ābramam Hiršam (''Hirsch'') – tā cēlies muižas nosaukums. XVII gs. muižā pastāvēja viens no lielākajiem ķieģeļu cepļiem apvidū. Pēc Ziemeļu kara muiža nonāca kroņa valdījumā. |
'''Vācu zemnieku kolonija "Irši"''' (''Hirschenhof und Helfreichshof, deutsche Kolonie'') – 1766.-1939. gados lielākā vācu kolonija Baltijā. Uz kroņa muižas zemes tika izveidota 1766. gadā (tika atzīts, ka tikai ¼ pagasta zemes tiek apsaimniekota). 1916. gadā Iršu pagastu likvidēja, pievienojot blakus pagastam, bet 2000 iemītniekus un reizē ar viņiem tos Rīgas un citu pilsētu vācu | '''Vācu zemnieku kolonija "Irši"''' (''Hirschenhof und Helfreichshof, deutsche Kolonie'') – 1766.-1939. gados lielākā vācu kolonija Baltijā. Uz kroņa muižas zemes tika izveidota 1766. gadā (tika atzīts, ka tikai ¼ pagasta zemes tiek apsaimniekota). 1916. gadā Iršu pagastu likvidēja, pievienojot blakus pagastam, bet 2000 iemītniekus un reizē ar viņiem tos Rīgas un citu pilsētu vācu | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 31. jūlijs, plkst. 17.05
Hiršenhofa (Hirschenhof) – Irši – Iršu muiža un vācu zemnieku kolonija Vidzemē, Kokneses novadā, Iršu pagastā (līdz 1925. gadam Iršu kolonijas pagasts). Liepkalnes luterāņu vācu draudze.
Iršu muiža (Gut Hirschenhof, Gut Hirschenhof-Helfreichshof ) izveidojusies Kokneses pilsnovadā. 1637. gadā Zviedrijas karaliene Kristīne Baltavas novadu uzdāvinājusi kapteinim Ābramam Hiršam (Hirsch) – tā cēlies muižas nosaukums. XVII gs. muižā pastāvēja viens no lielākajiem ķieģeļu cepļiem apvidū. Pēc Ziemeļu kara muiža nonāca kroņa valdījumā.
Vācu zemnieku kolonija "Irši" (Hirschenhof und Helfreichshof, deutsche Kolonie) – 1766.-1939. gados lielākā vācu kolonija Baltijā. Uz kroņa muižas zemes tika izveidota 1766. gadā (tika atzīts, ka tikai ¼ pagasta zemes tiek apsaimniekota). 1916. gadā Iršu pagastu likvidēja, pievienojot blakus pagastam, bet 2000 iemītniekus un reizē ar viņiem tos Rīgas un citu pilsētu vācu iedzīvotājus, kuru vecāki un vecvecāki bija nākuši no Iršu kolonijas un pēc pasu ziņām joprojām skaitījās Iršu kolonijai piederīgi, deportēja uz Iekškrieviju. Tiesības atgriezties viņi ieguva 1918. gadā pēc Brestas miera līguma noslēgšanas. 1935. gadā tautas skaitīšana Iršu pagastā uzrādīja 92% vāciešu īpatsvaru. 1939. gadā lielākā daļa pagasta vācu tautības iedzīvotāju repatriējās uz Vāciju.
No Iršiem cēlušies Pirmās republikas laikā zināmi cilvēki, piemēram, LU profesors ķīmiķis Oskars Lucs, advokāts Kondrāds Dekerts, Francijas kara misijas loceklis Baltijas valstīs, 8. Daugavpils kājn. pulka kareivis, LKo (Nr.1379) kavalieris Georgs Erhards (Erhardt Georg, 1895-1935), 4. Valmieras kājnieku pulka dižkareivis, LKo (Nr.3/553) kavalieris Andrejs Ūbergs (Andrew Uhberg, 1888-1941) u.c.
Resursi internetā par šo tēmu
- Iršu pagasta vēsture - Kokneses novads
- Iršu pagasta sabiedriskās organizācijas līdz 1939. gadam - biographien.lv
- Dribins Leo. Vāciešu un ebreju deportācija no Kurzemes un Vidzemes guberņām. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 2015, Nr. 1(94)
