Atšķirības starp "Artuma-Hartmaņa jātnieku vienība" versijām
m (→Literatūra par šo tēmu) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Atseviska_jatnieku_nodala_nozime.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Atseviska_jatnieku_nodala_nozime.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | '''Artuma-Hartmana jātnieku vienība''' jeb ''' | + | '''Artuma-Hartmana jātnieku vienība''' jeb '''1. atsevišķā jātnieku nodaļa''' - [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] [[kavalērija]]s vienība [[Latvijas Neatkarības karš|Neatkarības kara]] laikā. Pirmais [[eskadrons]] saformēts 1919. gada 18. februārī Liepājā, komandieris [[kapitans]] [[Artum-Hartmans Arnolds|A. Artum-Hartmans]] (1. vads ritmeistara [[Lēvings Aleksandrs|A.Lēvinga]] vadībā uz fronti devās jau 24. janvārī). Vienība nosūtīta uz fronti 1. martā, bet 3. martā, pēc Ventas forsēšanas, izcīnīja pirmo sadursmi ar kādu Sarkanās armijas nodaļu. Pēc [[Ritmeisters|ritmeistera]] [[Goldfelda eskadrons|Goldfelda eskadrona]] pievienošanās 10. martā, vienība divkāršojās: |
* 1. eskadrons (kom. [[ritmeistars]] [[Plan-Dubrovskis Eduards|Plan-Dubrovskis]]) | * 1. eskadrons (kom. [[ritmeistars]] [[Plan-Dubrovskis Eduards|Plan-Dubrovskis]]) | ||
* 2. eskadrons (kom. ritmeistars [[Goldfelds Otto|Goldfelds]]) | * 2. eskadrons (kom. ritmeistars [[Goldfelds Otto|Goldfelds]]) | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 4. augusts, plkst. 18.29
Artuma-Hartmana jātnieku vienība jeb 1. atsevišķā jātnieku nodaļa - Latvijas zemessardzes kavalērijas vienība Neatkarības kara laikā. Pirmais eskadrons saformēts 1919. gada 18. februārī Liepājā, komandieris kapitans A. Artum-Hartmans (1. vads ritmeistara A.Lēvinga vadībā uz fronti devās jau 24. janvārī). Vienība nosūtīta uz fronti 1. martā, bet 3. martā, pēc Ventas forsēšanas, izcīnīja pirmo sadursmi ar kādu Sarkanās armijas nodaļu. Pēc ritmeistera Goldfelda eskadrona pievienošanās 10. martā, vienība divkāršojās:
- 1. eskadrons (kom. ritmeistars Plan-Dubrovskis)
- 2. eskadrons (kom. ritmeistars Goldfelds)
Marta beigās vienībā bija 181 vīrs (120 zobeni), 157 zirgi, 190 šautenes, 3 smagie un 5 vieglie ložmetēji. Turpmāk Artuma-Hartmana jātnieku vienība, jeb nu jau Latviešu atsevišķā jātnieku nodaļa cīnījās Latviešu atsevišķās brigādes sastāvā. 1919. gada 15. maijā vienība tika papildināta ar Latgales atsevišķo eskadronu un pārformēta par 1. jātnieku divizionu, bet sākotnējais Hartmana eskadrons tajā iekļauts kā 1. eskadrons.
Literatūra par šo tēmu
- K.T. Jātnieku pulka 15. gada svētki. // Militārais apskats. 1934., Nr.7., 1197.-1198. lpp.
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 66. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
- Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
- Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
- Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
- Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
- Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
- Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.
- Jēkabsons Ē. Latvijas armijas jātnieku vienības 1919. – 1921. gadā. // Latvijas Kara muzeja gadagrāmata V. Rīga, 2004. 67.–105. lpp.
