Atšķirības starp "Jūdu valsts" versijām

**Jūdejas valsts**
pastāv:	928.-722.g.p.m.ē.
galvaspilsēta:	Jeruzaleme
valdnieki:	Davidīdu dinastija: Reabams (931.-915. g.p.m.ē.); Abijams (915.-912. g.p.m.ē.); Asa (912.-871. g.p.m.ē.); Jozafats (871.-849. g.p.m.ē.); Jeorams (849.-842. g.p.m.ē.); Ahazija (842.-841. g.p.m.ē.); Atalija (841.-835. g.p.m.ē.); Jeoašs (841.-796. g.p.m.ē.); Amazija (796.-776. g.p.m.ē.); Uzija (776.-736. g.p.m.ē.); Jotams (750.-735/30. g.p.m.ē.); Ahazs (735/31.-715. g.p.m.ē.); Hezekijs (715.-687. g.p.m.ē.); Manasejs (687.-642. g.p.m.ē.); Amons (642.-640. g.p.m.ē.); Josija (640.-609. g.p.m.ē.); Jeoazs (609. g.p.m.ē.); Jeojakims (609.-598. g.p.m.ē.); Jekonija (598.-597. g.p.m.ē.); Zedekija (597.-586. g.p.m.ē.);

Versija, kas saglabāta 2008. gada 29. novembris, plkst. 13.02

Jūdejas valsts - valsts Palestīnas centrālajā daļā XIII-I gs.p.m.ē., izveidojās, 928. g.p.m.ē. jūdu ciltij un daļai benjaminu cilts, neatzīstot pārējo senebreju cilšu koalīcijas ievēlēto valdnieku Išbaālu I (Jerobeamu), un atdaloties no Izraēlas valsts, kuru pēc tam ilgstoši un neveiksmīgi centās iekarot un pakļaut. Kopš 935. g.p.m.ē. Ēģiptes vasaļvalsts. Laikā no 722. līdz 698. g.p.m.ē. Asīrijas vasaļvalsts. 568. g.p.m.ē. to iekaroja un padarīja par provinci Babilonijas valsts.

Literatūra

Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 46. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

@@ 11. rindiņa: / 11. rindiņa: @@
 |-
 | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''valdnieki:'''
-| style="vertical-align: top; text-align: left;" |
+| style="vertical-align: top; text-align: left;" | Davidīdu dinastija:
 * Reabams (931.-915. g.p.m.ē.)
 * Abijams (915.-912. g.p.m.ē.)
@@ 33. rindiņa: / 33. rindiņa: @@
 * Zedekija (597.-586. g.p.m.ē.)
 |}
-'''Jūdejas valsts''' - valsts [[Palestīna]]s centrālajā daļā XIII-VI gs.p.m.ē., izveidojās, 928. g.p.m.ē. ''jūdu'' ciltij un daļai ''benjaminu'' cilts, neatzīstot pārējo senebreju cilšu koalīcijas ievēlēto valdnieku Išbaālu I (Jerobeamu), un atdaloties no [[Izraēlas valsts]], kuru pēc tam ilgstoši un neveiksmīgi centās iekarot un pakļaut.  Kopš 935. g.p.m.ē. [[Ēģiptes valsts|Ēģiptes]] [[vasaļvalsts]]. Laikā no 722. līdz 698. g.p.m.ē.  [[Asīrijas valsts|Asīrijas]] vasaļvalsts. 568. g.p.m.ē. to iekaroja un padarīja par provinci [[Babilonijas valsts]].
+'''Jūdejas valsts''' - valsts [[Palestīna]]s centrālajā daļā XIII-I gs.p.m.ē., izveidojās, 928. g.p.m.ē. ''jūdu'' ciltij un daļai ''benjaminu'' cilts, neatzīstot pārējo senebreju cilšu koalīcijas ievēlēto valdnieku Išbaālu I (Jerobeamu), un atdaloties no [[Izraēlas valsts]], kuru pēc tam ilgstoši un neveiksmīgi centās iekarot un pakļaut.  Kopš 935. g.p.m.ē. [[Ēģiptes valsts|Ēģiptes]] [[vasaļvalsts]]. Laikā no 722. līdz 698. g.p.m.ē.  [[Asīrijas valsts|Asīrijas]] vasaļvalsts. 568. g.p.m.ē. to iekaroja un padarīja par provinci [[Babilonijas valsts]].
 == Literatūra ==


pastāv:	928.-722.g.p.m.ē.
galvaspilsēta:	Jeruzaleme
valdnieki:	Davidīdu dinastija: Reabams (931.-915. g.p.m.ē.) Abijams (915.-912. g.p.m.ē.) Asa (912.-871. g.p.m.ē.) Jozafats (871.-849. g.p.m.ē.) Jeorams (849.-842. g.p.m.ē.) Ahazija (842.-841. g.p.m.ē.) Atalija (841.-835. g.p.m.ē.) Jeoašs (841.-796. g.p.m.ē.) Amazija (796.-776. g.p.m.ē.) Uzija (776.-736. g.p.m.ē.) Jotams (750.-735/30. g.p.m.ē.) Ahazs (735/31.-715. g.p.m.ē.) Hezekijs (715.-687. g.p.m.ē.) Manasejs (687.-642. g.p.m.ē.) Amons (642.-640. g.p.m.ē.) Josija (640.-609. g.p.m.ē.) Jeoazs (609. g.p.m.ē.) Jeojakims (609.-598. g.p.m.ē.) Jekonija (598.-597. g.p.m.ē.) Zedekija (597.-586. g.p.m.ē.)

Atšķirības starp "Jūdu valsts" versijām

Versija, kas saglabāta 2008. gada 29. novembris, plkst. 13.02

Literatūra

Resursi internetā par šo tēmu

Navigācijas izvēlne

Apskates

Dalībnieka rīki

Navigācija

Meklēt