Atšķirības starp "Jūdu valsts" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
39. rindiņa: 39. rindiņa:
 
* Matatija (170.-166. g.p.m.ē.)
 
* Matatija (170.-166. g.p.m.ē.)
 
|}
 
|}
−
'''Jūdejas valsts''' - valsts [[Palestīna]]s centrālajā daļā XIII-I gs.p.m.ē., izveidojās, 928. g.p.m.ē. ''jūdu'' ciltij un daļai ''benjaminu'' cilts, neatzīstot pārējo senebreju cilšu koalīcijas ievēlēto valdnieku Išbaālu I (Jerobeamu), un atdaloties no [[Izraēlas valsts]], kuru pēc tam ilgstoši un neveiksmīgi centās iekarot un pakļaut.  Kopš 935. g.p.m.ē. [[Ēģiptes valsts|Ēģiptes]] [[vasaļvalsts]]. Laikā no 722. līdz 698. g.p.m.ē.  [[Asīrijas valsts|Asīrijas]] vasaļvalsts. 568. g.p.m.ē. to iekaroja un padarīja par provinci [[Babilonijas valsts]]. 332.-312. g.p.m.ē. [[Maķedonijas valsts]] province. 312.-152. g.p.m.ē. [[Sīrijas valsts]] province. 152. g.p.m.ē. t.s. [[Hasmoneju sacelšanās]] rezultātā izveidoja savu valsti. No 63. gada p.m.ē. līdz 6. gadam [[Romas valsts|Romas]] [[vasaļvalsts]], līdz 76. gadam autonomija.
+
'''Jūdejas valsts''' - valsts [[Palestīna]]s centrālajā daļā XIII-I gs.p.m.ē., izveidojās, 928. g.p.m.ē. ''jūdu'' ciltij un daļai ''benjaminu'' cilts, neatzīstot pārējo senebreju cilšu koalīcijas ievēlēto valdnieku Išbaālu I (Jerobeamu), un atdaloties no [[Izraēlas valsts]], kuru pēc tam ilgstoši un neveiksmīgi centās iekarot un pakļaut.  Kopš 935. g.p.m.ē. [[Ēģiptes valsts|Ēģiptes]] [[vasaļvalsts]]. Laikā no 722. līdz 698. g.p.m.ē.  [[Asīrijas valsts|Asīrijas]] vasaļvalsts. 568. g.p.m.ē. to iekaroja un padarīja par provinci [[Babilonijas valsts]]. 332.-312. g.p.m.ē. [[Maķedonijas valsts]] province. 312.-152. g.p.m.ē. [[Sīrijas valsts]] province. 152. g.p.m.ē. t.s. [[Hasmoneju sacelšanās]] rezultātā izveidoja savu valsti. No 63. gada p.m.ē. līdz 6. gadam [[Romas valsts|Romas]] vasaļvalsts, līdz 76. gadam autonomija.
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==

Versija, kas saglabāta 2008. gada 29. novembris, plkst. 13.14

Jūdejas valsts
Israel Judea map.jpg
pastāv:
  • 928.-722. g.p.m.ē.
  • 9152. g.p.m.ē. - 76. g.
galvaspilsēta: Jeruzaleme
valdnieki: Davidīdu dinastija:
  • Reabams (931.-915. g.p.m.ē.)
  • Abijams (915.-912. g.p.m.ē.)
  • Asa (912.-871. g.p.m.ē.)
  • Jozafats (871.-849. g.p.m.ē.)
  • Jeorams (849.-842. g.p.m.ē.)
  • Ahazija (842.-841. g.p.m.ē.)
  • Atalija (841.-835. g.p.m.ē.)
  • Jeoašs (841.-796. g.p.m.ē.)
  • Amazija (796.-776. g.p.m.ē.)
  • Uzija (776.-736. g.p.m.ē.)
  • Jotams (750.-735/30. g.p.m.ē.)
  • Ahazs (735/31.-715. g.p.m.ē.)
  • Hezekijs (715.-687. g.p.m.ē.)
  • Manasejs (687.-642. g.p.m.ē.)
  • Amons (642.-640. g.p.m.ē.)
  • Josija (640.-609. g.p.m.ē.)
  • Jeoazs (609. g.p.m.ē.)
  • Jeojakims (609.-598. g.p.m.ē.)
  • Jekonija (598.-597. g.p.m.ē.)
  • Zedekija (597.-586. g.p.m.ē.)
Hasmoneju dinastija:
  • Matatija (170.-166. g.p.m.ē.)

Jūdejas valsts - valsts Palestīnas centrālajā daļā XIII-I gs.p.m.ē., izveidojās, 928. g.p.m.ē. jūdu ciltij un daļai benjaminu cilts, neatzīstot pārējo senebreju cilšu koalīcijas ievēlēto valdnieku Išbaālu I (Jerobeamu), un atdaloties no Izraēlas valsts, kuru pēc tam ilgstoši un neveiksmīgi centās iekarot un pakļaut. Kopš 935. g.p.m.ē. Ēģiptes vasaļvalsts. Laikā no 722. līdz 698. g.p.m.ē. Asīrijas vasaļvalsts. 568. g.p.m.ē. to iekaroja un padarīja par provinci Babilonijas valsts. 332.-312. g.p.m.ē. Maķedonijas valsts province. 312.-152. g.p.m.ē. Sīrijas valsts province. 152. g.p.m.ē. t.s. Hasmoneju sacelšanās rezultātā izveidoja savu valsti. No 63. gada p.m.ē. līdz 6. gadam Romas vasaļvalsts, līdz 76. gadam autonomija.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 46. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Jūdu_valsts&oldid=6305"