Atšķirības starp "Jūdu valsts" versijām

Versija, kas saglabāta 2008. gada 29. novembris, plkst. 13.52

Jūdejas valsts

pastāv:	928.-722. g.p.m.ē. 9152. g.p.m.ē. - 76. g.
galvaspilsēta:	Jeruzaleme
valdnieki:	Davidīdu dinastija: Reabams (931.-915. g.p.m.ē.) Abijams (915.-912. g.p.m.ē.) Asa (912.-871. g.p.m.ē.) Jozafats (871.-849. g.p.m.ē.) Jeorams (849.-842. g.p.m.ē.) Ahazija (842.-841. g.p.m.ē.) Atalija (841.-835. g.p.m.ē.) Jeoašs (841.-796. g.p.m.ē.) Amazija (796.-776. g.p.m.ē.) Uzija (776.-736. g.p.m.ē.) Jotams (750.-735/30. g.p.m.ē.) Ahazs (735/31.-715. g.p.m.ē.) Hezekijs (715.-687. g.p.m.ē.) Manasejs (687.-642. g.p.m.ē.) Amons (642.-640. g.p.m.ē.) Josija (640.-609. g.p.m.ē.) Jeoazs (609. g.p.m.ē.) Jeojakims (609.-598. g.p.m.ē.) Jekonija (598.-597. g.p.m.ē.) Zedekija (597.-586. g.p.m.ē.)
	Hasmoneju dinastija: Matatija I (170.-166. g.p.m.ē.) Jūda Makabejs (166.-161. g.p.m.ē.) Jonatans (152.-143. g.p.m.ē.) Simons (143.-134. g.p.m.ē.) Joans I (134.-104. g.p.m.ē) Aristobuls I (104.-103. g.p.m.ē.) Aleksandrs I (103.-76. g.p.m.ē.) Salomeja (76.-67. g.p.m.ē.) Aristobuls II (67.-63. g.p.m.ē.) Joans II (63.-40. g.p.m.ē.) Matatija II (40.-37. g.p.m.ē.)
	Herodīdu dinastija: Herods I (37.-4. g.p.m.ē.) Arhelajs (4. g.p.m.ē. - 6. g.) Agripa I (6.-44. g.) Herods II (44.-48. g.) Agripa II (48.-91. g.)

Jūdejas valsts - valsts Palestīnas centrālajā daļā XIII-I gs.p.m.ē., izveidojās, 928. g.p.m.ē. jūdu ciltij un daļai benjaminu cilts, neatzīstot pārējo senebreju cilšu koalīcijas ievēlēto valdnieku Išbaālu I (Jerobeamu), un atdaloties no Izraēlas valsts, kuru pēc tam ilgstoši un neveiksmīgi centās iekarot un pakļaut. Kopš 935. g.p.m.ē. Ēģiptes vasaļvalsts. Laikā no 722. līdz 698. g.p.m.ē. Asīrijas vasaļvalsts. 568. g.p.m.ē. to iekaroja un padarīja par provinci Babilonijas valsts. 332.-312. g.p.m.ē. Maķedonijas valsts province. 312.-152. g.p.m.ē. Sīrijas valsts province. 152. g.p.m.ē. t.s. Makabeju sacelšanās rezultātā izveidoja savu valsti. No 63. gada p.m.ē. līdz 70. gadam Romas vasaļvalsts, pēc tam province.

Literatūra

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 46. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

• livius.org - Anatolia, Carthage, Egypt, Germ. Inf., Greece, Judaea, Mesopotamia, Persia, Rome
• «Chronology». Jewish Encyclopedia.
• The Jewish History Resource Center. Project of the Dinur Center for Research in Jewish History, The Hebrew University of Jerusalem
• Complete Bible Genealogy. A synchronized chart of the kings of Judah and Israel

• Дубнов С.М. Краткая история евреев.
• «Хронология» в Электронной еврейской энциклопедии